Uzņēmējdarbības attīstības politika, kas pamatā ir vērsta uz uzņēmējdarbības aktivitātes un iniciatīvas palielināšanu, kā arī uzņēmumu konkurētspējas celšanu, gan Eiropas Savienības dalībvalstīs, gan vairumā citu valstu tiek uzskatīta par neatņemamu ekonomiskās un sociālās politikas sastāvdaļu, jo pēc savas būtības tas ir komplekss pasākumu kopums, kas stimulē gan valsts ekonomisko izaugsmi, gan arī palīdz risināt daudzas sociālās problēmas (ienākumu nevienlīdzīga sadale, bezdarbs, sabiedrības mazaktivitāte valsts ekonomiskajos procesos u.c.).
Spēcīga un teritoriāli līdzsvarota biznesa sektora attīstība valstī nodrošina to, ka ražošanas aktivitāšu pieaugums neveido ekonomiskās un sociālās disproporcijas, kā arī vides degradāciju, proti, attīstībā tiek ievērots līdzsvarotas un ilgspējīgas izaugsmes (sustainable development) princips.
Līdz ar to uzņēmējdarbības attīstības sekmēšana atbilst Latvijas ilgtermiņa ekonomikas stratēģijā definētajām valsts ekonomiskās politikas prioritātēm:
- ekonomikas funkcionēšanai labvēlīgu nosacījumu veidošana;
- efektīvas un konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanas stimulēšana;
- sociāli ekonomisko disproporciju un risku mazināšana.
Attīstīto tirgus ekonomikas valstu pieredze liecina, ka uzņēmējdarbības politikas un tās īstenošanas kontekstā īpaši tiek izdalīta un akcentēta tieši mazās un vidējās uzņēmējdarbības (turpmāk – MVU) attīstības veicināšana. Arī Latvijā mazie un vidējie komersanti veido lielu tautsaimniecības daļu, un tiem ir nozīmīga loma gan iekšzemes kopprodukta radīšanā, gan nodarbinātībā.
Latvijā 2008. gadā (saskaņā ar LR Centrālās Statistikas pārvaldes provizoriskajiem datiem) ir bijis 69 861 ekonomiski aktīvo komersantu un komercsabiedrību (tātad – šis skaitlis neietver zemnieku un zvejnieku saimniecības, kā arī pašnodarbinātos), no kuriem 69 468 jeb 99,4 % ir iekļaujami MVK kategorijā.
MVK sadalījums pēc to lieluma Latvijā:
- mikro uzņēmumi – 78,6%
- mazie uzņēmumi – 17,3%
- vidējie uzņēmumi – 3,5%
MVK ietvaros Latvijā salīdzinoši augstāks ir tirdzniecības nozarē darbojošos uzņēmumu īpatsvars kopējā MVK skaitā. Saskaņā ar 2008. gada LR Centrālās Statistikas pārvaldes provizoriskajiem datiem 31,4 % no kopējā MVK skaita darbojušies tirdzniecības nozarē (G kategorija pēc NACE 2.red. klasifikācijas). Rūpniecības nozarē (B,C, D, E kategorija pēc NACE 2.red. klasifikācijas) darbojošos MVK īpatsvars šajā pašā laika posmā savukārt bijis 9,3%.
Būtisks ir arī būvniecības nozarē (F kategorija pēc NACE 2.red. klasifikācijas) darbojošos MVK īpatsvars kopējā MVK skaitā – 2008. gadā 9,9 % (saskaņā ar LR Centrālās Statistikas pārvaldes provizoriskajiem datiem).
MVK ir arī nozīmīgs darba vietu radītājs. Kopumā 2008. gadā (LR Centrālās Statistikas pārvaldes provizoriskie dati) 125 908 ekonomiski aktīvās vienības (šajā gadījumā šo skaitli veido ne tikai ekonomiski aktīvie komersanti un komercsabiedrības, bet arī zemnieku un zvejnieku saimniecības, un pašnodarbinātie) nodarbināja 653 164 cilvēku jeb 53,7% no kopējā nodarbināto skaita valstī (personas vecumā 15-74 gadi; 2008. gadā tādu bija kopumā 1 215 800).
Eiropas Savienībā spēkā esošā
MVU definīcija (saskaņā ar Eiropas Komisijas 2003.gada 6.maija Rekomendāciju 2003/361/EK par mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju)
Sākumlapa 
Darbības jomas 
