Rūpniecība
Rūpniecības politika Latvijā tiek veidota, ņemot vērā Eiropas Savienības politikas attīstības virzienus, vienlaicīgi sadarbībā ar rūpniecības uzņēmumus pārstāvošām organizācijām identificējot un risinot vietējiem rūpniecības uzņēmumiem aktuālos jautājumus. Rūpniecības politika ir cieši saistīta ar inovāciju, uzņēmējdarbības, izglītības un citām politikas jomām.
Apstrādes rūpniecība 
.
Inovācija
Inovācijas skaidrojums un nozīme
Latvijā pieņemtā INOVĀCIJAS definīcija:
Inovācija ir process, kurā jaunas zinātniskās, tehniskās, sociālās, kultūras vai citas jomas idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā.
Pasaulē pastāv vairākas INOVĀCIJAS definīcijas, bet visām šīm definīcijām ir viena kopīga iezīme – INOVĀCIJA ir process.
Piemēram, saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pieņemto definīciju, INOVĀCIJA tiek iedalīta:
- Produkta inovācija. Produkta inovācija ietver jaunas vai ievērojami uzlabotas preces vai pakalpojumus. Produkta inovācija nozīmē būtiskus uzlabojumus tehniskajā specifikācijā, dažādās komponentēs un materiālos, pastāvošajās programmatūrās, lietotājdraudzīgumu vai citas funkcionālās īpašības. Izglītības sektorā produkta inovācija var būt jaunas vai ievērojami uzlabotas mācību programmas, jaunas izglītības programmatūras utt.
- Procesa inovācija. Procesa inovācija ietver jaunas vai ievērojami uzlabotas ražošanas vai piegādes metodes. Procesa inovācija nozīmē būtiskas izmaiņas tehnoloģijās, iekārtas un/vai programmatūrā. Izglītībā procesa inovācija var būt, piemēram, jauna vai būtiski uzlabota pedagoģija.
- Mārketinga inovācija. Mārketinga inovācija ietver jaunas mārketinga metodes, t.sk. būtisku izmaiņu veikšanu ne tikai ražojumu dizainā vai iepakojumā, bet arī produktu izplatīšanā, produktu izvietošanā vai izmaiņas cenu politikā. Izglītībā mārketinga inovācija, piemēram, var būt jauna pieeja izglītības pakalpojumu izcenojumu noteikšanā vai jauna izglītojamo uzņemšanas stratēģija.
- Organizatoriskā inovācija. Organizatoriskā inovācija ietver jaunas organizatoriskas metodes uzņēmuma uzņēmējdarbības praksē, darba vietu organizāciju vai ārējās attiecības. Izglītībā tā, piemēram, var būt jauna pieeja darba organizācijai skolotāju vidū, vai organizatoriskas izmaiņas administrācijas jomā.
Šīs inovācijas var būt jaunas uzņēmumam / izglītības iestādei, jaunas tirgum / nozarei vai jaunas visai pasaulei (OECD, Oslo Manual, 1992).
Savukārt Eiropas Komisijas Uzņēmējdarbības un rūpniecības ģenerāldirektorāta pētījumā „Inovācijas menedžments un zināšanās balstīta ekonomika” („Innovation Management and the Knowledge-Driven Economy” (ECSC-EC-EAEC Brussels-Luxembourg, 2004) INOVĀCIJAI piedāvāta šāda definīcija: „Inovācija – veiksmīga jauninājuma (novelty) ražošana, iekļaušana un izmantošana ekonomikas vai sociālajā jomā.”
Pašreizējā situācija
Latvijā kopējais finansējums pētniecībai un attīstībai(P&A) 2008.gadā bija 0.61% no IKP, kurpubliskā sektora finansējums (valsts + augstākās izglītības sektora finansējums)sastādīja0.3% no IKP, savukārt privātā sektora investīciju apjoms P&A veidoja 0.16% no IKP, bet ārvalstu (tajā skaitā struktūrfondu) finansējumsbija 0.15% no IKP.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes veiktās aptaujas datiem par 2006.-2008.gadu, Latvijā vidēji tikai 19.5% no uzņēmumiem ir inovāciju jomā aktīvi un minētajā pārskata periodā ir izstrādājuši un ieviesuši ražošanā jaunu vai būtiski uzlabotus produktus.
Analizējot pētniecībā un attīstībā iesaistītos cilvēkresursus, Latvijā tikai 0,8% nodarbināto iesaistīti pētniecībā un attīstībā, turklāt no tiem aptuveni 60% strādā augstākās izglītības sektorā un tikai 14% strādā privātajā sektorā. Eiropas Savienībā zinātnē nodarbināto īpatsvars pārsniedz 1,4%, kur tuvu pusei (49-53%) ir nodarbināti privātajā sektorā, un aptuveni 40% - augstākās izglītības sektorā.
Latvijas rūpniecībā kopumā dominē nozares, kas saistītas ar dabas resursu pārstrādi un lēta darbaspēka izmantošanu; Augstas tehnoloģijas produktu īpatsvars rūpniecībā ir ap 3-4% un to īpatsvars eksporta struktūrā nepārsniedz 6%, kamēr ekonomiski attīstītās pasaules zemēs tas ir ap 30%;
Augsto tehnoloģiju uzņēmumos Latvijā ir 4,4% nodarbināto. Eiropas Savienības zemēs šis rādītājs ir 11%.
Sākumlapa 
Darbības jomas 
