
2007. – 2013. gada plānošanas periodā struktūrfondu atbalsts primāri virzīts uz iedzīvotāju izglītību, uzņēmumu tehnoloģisko izcilību un elastību, kā arī zinātnes un pētniecības attīstību, lai veicinātu zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošanos valstī un stiprinātu citus nepieciešamos priekšnoteikumus ilgtspējīgais ekonomikai attīstībai un cilvēku dzīvei Latvijā kopumā.
Nodarbināto apmācības
Nodarbinātības līmeņa paaugstināšana sekmē vispārējo ekonomisko attīstību, veicina izaugsmi un konkurētspēju, uzlabo sabiedrības un indivīda labklājības līmeni. Pasākuma mērķis ir atbalstīt Latvijas galveno nodarbinātības politikas mērķu sasniegšanu, proti, nodarbinātības līmeņa paaugstināšanu, perspektīvā sasniedzot ES noteiktos stratēģiskos rādītājus, uzņēmumu darbinieku kvalifikācijas celšanu, kā arī bezdarba problēmu risināšanu, balstoties uz sekmīgu ekonomisko izaugsmi.
Inovācijas veicināšana
Pašreizējā posmā Latvijas ekonomikā dominē nozares ar zemu pievienoto vērtību, t.i., uz dabas resursu pārstrādi un lēta darbaspēka izmantošanas priekšrocībām balstītas nozares. Lai ilgtermiņā nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, nepieciešams celt pievienoto vērtību un darba ražīgumu caur vispusīgiem inovācijas procesiem. Pasākuma mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību ar augstāku pievienoto vērtību, sniedzot atbalstu jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai ražošanā, kā arī sekmēt sadarbību starp pētniecības un uzņēmējdarbības sektoriem.
Aizdevumi un garantijas
Finanšu resursu pieejamība ir svarīga ekonomikas attīstībai, investīcijas komercdarbībā ļauj paaugstināt tautsaimniecības efektivitāti un konkurētspēju, nodrošināt straujāku augšupeju. Pieeja apgrozāmajam un kapitāla finansējumam ir nozīmīgs šķērslis uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas palielināšanai maziem un vidējiem komersantiem, kā arī uzņēmējdarbības uzsācēju vidū, it sevišķi inovatīviem un strauji augošiem komersantiem.
Pasākuma mērķis ir veicināt pieeju finansējumam komercdarbības attīstībai, vienlaicīgi samazinot tiešā valsts atbalsta negatīvo ietekmi uz tirgus konkurenci un efektīvāk izlietojot valsts atbalsta līdzekļus, tos izmantojot atkārtoti vai piemērojot multiplikatoru.
Uzņēmējdarbības uzsākšana
Augsta uzņēmējdarbības aktivitāte ir viens no svarīgākajiem nosacījumiem ekonomiskajai augšupejai. Konkurences palielināšanās piedāvājuma pusē starp ražotājiem vai pakalpojumu sniedzējiem rada nepieciešamību celt katra individuālā komersantu konkurētspēju, tādējādi nodrošinot arī kopējās valsts ekonomikas konkurētspējas attīstību.
Pasākuma mērķis ir veicināt pieeju starptautiskiem tirgiem, kā arī informēt un iedrošināt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu uzsākt uzņēmējdarbību un veicināt inovāciju izmantošanu un radīšanu ilgtermiņa konkurētspējas nodrošināšanai.
Uzņēmējdarbības veicināšana
Straujais Latvijas ekonomikas izaugsmes temps jānostiprina ar skaidru virzību uz zināšanām balstītu ekonomiku. Lai gan IKP pieauguma tempi nav samazinājušies un privātās investīcijas pamatlīdzekļos strauji aug, ekonomikas attīstībai ilgākā periodā svarīgi nodrošināt pievienotās vērtības kāpināšanu, komersantu veiksmīgu attīstību un konkurētspēju gan vietējā, gan ārējos tirgos. Pasākuma mērķis ir palielināt uzņēmējdarbības konkurētspēju gan nacionālā, gan starptautiskā mērogā, kā arī nodrošināt uzņēmējdarbības attīstību reģionos.
Tūrisma veicināšana
Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums, ekonomiskā aktivitāte, ainaviskā bagātība, daudzveidīgā un nepiesārņotā vide, kultūras resursi un savdabīgais kultūras mantojums rada labvēlīgus priekšnoteikumus Baltijas un Eiropas mērogā konkurētspējīga Latvijas tūrisma produkta un tūrisma infrastruktūras attīstībai. Pasākuma mērķis ir veicināt Latvijas kā tūristu galamērķa nostiprināšanos un konkurētspējas palielināšanos, radot labvēlīgus apstākļus kompleksai nacionālas nozīmes tūrisma produktu un pakalpojumu attīstībai.
Mājokļu energoefektivitāte
Mājokļu jomā būtiska problēma ir dzīvojamo māju lielais enerģijas patēriņš. Salīdzinot ar ES valstīm, Latvijā no 1946.–1990.gadam celtie mājokļi (sērijveida) ir zemākas kvalitātes un ar zemu siltumnoturību. 71% Latvijas iedzīvotāju dzīvo tieši šādos mājokļos. Tādēļ nepieciešams veikt māju renovāciju, lai samazinātu energoresursu patēriņu un līdz ar to kaitīgo CO2 izmešus atmosfērā, kas rodas ražojot siltumenerģiju. Pasākuma mērķis ir veicināt mājokļu pieejamību, to ilgtspēju, efektivitāti un mazināt sociālo spriedzi pašvaldību teritorijās, investējot mājokļu atjaunošanas un energoefektivitātes pasākumos.
Enerģētika
Enerģētikas jomā galvenās problēmas ir liela atkarība no importētā kurināmā (dabasgāzes), siltumapgādes decentralizācija, siltumapgādes sistēmu sliktais tehniskais stāvoklis un zemā energoefektivitāte pie siltumenerģijas patērētājiem. Siltumapgādei raksturīgais lēnais kapitāla apgrozījuma ātrums un nepieciešamo investīciju lielais apjoms ir problēmas cēlonis siltumapgādes uzņēmumu sistēmu sliktajam tehniskajam stāvoklim un zemajai energoefektivitātei. Pasākums ir vērsts uz Eiropas Savienības un Latvijas energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu izmantošanas un energoapgādes drošuma paaugstināšanas politikās noteikto mērķu sasniegšanu.


