Tirdzniecības barjeras

Mūsdienās eksportētājiem, jo īpaši, trešo valstu tirgos aizvien biežāk nākas saskarties ar dažāda rakstura tirdzniecības pretpasākumiem. Šādi protekcionisma pasākumi īpaši pieaug globālās ekonomiskās lejupslīdes laikā, starptautiskajā tirdzniecībā iesaistītajiem uzņēmumiem radot papildus finansiālās izmaksas.

Tirdzniecības barjeru raksturs globālajā ekonomikā pēdējo gadu laikā ir būtiski mainījies. Vienkāršus ievedmuitas tarifus aizvien vairāk aizstāj tā saucamās netarifu barjeras, ko salīdzinoši ir daudz grūtāk identificēt un laikus atcelt. Taču pastāv dažādi starpvalstu sadarbības formāti šo tirdzniecības barjeru risināšanai un/vai novēršanai.

Kas ir tirdzniecības barjera?

Saskaņā ar starptautiskās tirdzniecības noteikumiem atsevišķu tirdzniecības pasākumu izmantošana var būt pamatota ar drošības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības un veselības aizsardzības prasībām, kā arī vides politikas mērķu īstenošanu. Tām jābūt piemērotām pārskatāmā un nediskriminējošā veidā. Šie tirdzniecības pasākumi nošķirami no tiem pasākumiem jeb barjerām, kas piemēroti neatbilstoši Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) un/vai ES divpusēji noslēgto tirdzniecības līgumu prasībām.

Biežāk sastopamās tirdzniecības barjeras:

• tarifu likmes, kas pārsniedz attiecīgās valsts tirdzniecības līgumos uzņemtās saistību likmes
• nepamatoti apgrūtinošas muitas procedūras preču ievešanai, izvešanai un tranzītam
• negodīgi vai diskriminējoši nodokļu noteikumi un prakse
• tehniskie noteikumi un novērtēšanas procedūras, kuras neatbilst PTO Līgumam par tirdzniecības tehniskajām barjerām
• starptautiski pieņemtiem standartiem neatbilstošas marķēšanas prasības
• atšķirīga sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošana
• diskriminējoši un nepamatoti ierobežojumi izejmateriālu pieejamībai
• intelektuālā īpašuma tiesību nepietiekama aizsardzība, ieviešana un īstenošana
• pakalpojumu tirdzniecības ierobežojumi (monopoli, kvantiatīvie ierobežojumi pamatkapitālā u.c.), kas nav atrunāti attiecīgās valsts tirdzniecības līgumos uzņemtajām saistībām
• ierobežojumi valsts iepirkumu noteikumos
• trešo valstu pielietotie tirgus aizsardzības instrumenti, kuri ir pretrunā ar PTO noteikumiem;
• valsts atbalsta un citu subsīdiju negodīga izmantošana trešajās valstīs
• dažādi importa aizliegumi
• kvantitatīvie ierobežojumi

2011. gadā LR Ekonomikas ministrijas veiktajā aptaujā  no 150 aptaujātajiem Latvijas uzņēmumiem 61 respondents ir norādījis, ka saskaras un/vai ir saskāries ar tirdzniecības barjerām trešo valstu tirgos. Galvenokārt tirdzniecības barjeras ir identificētas Latvijai ģeogrāfiski tuvākajos un tradicionālajos eksporta tirgos - NVS valstīs (Krievija, Baltkrievija, Ukraina u.c.), ASV un Ķīnā. Būtiskākie tirdzniecības šķēršļi ir identificēti tirdzniecībā ar pārtikas produktiem un dzērieniem, tekstilizstrādājumiem, koksnes un kokmateriālu izstrādājumiem, ķīmiskās rūpniecības produktiem, metālu un metālizstrādājumiem.

Kas jādara, saskaroties ar tirdzniecība barjerām?

Saskaroties ar reālu vai pat tikai šķietamu tirdzniecības barjeru trešajā valstī, ir nekavējoties jāinformē LR Ekonomikas ministrijas Ārējo ekonomisko attiecību departaments (tālr. 67013008, e-pasts: aea@em.gov.lv vai pto@em.gov.lv), kas sniegs konsultāciju par iespējamajiem risinājumiem un nodrošinās to risināšanu Latvijas divpusējās ekonomiskās sadarbības ietvaros un/vai ES Kopējas tirdzniecības politikas ietvaros. Vienlaikus var iesniegt sīku sitācijas aprakstu ES Tirgus pieejamības datubāze (MADB).

ES uzņēmēju identificētās barjeras tiek risinātas un uzrunātas atbilstošās ar tirdzniecību saistītās ES institūciju komitejās/darba grupās (ES Padomes Tirdzniecības politikas komitejā, Eiropas Komisijas Tirgus pieejamības konsultatīvajā komitejā  u.c.), kā arī Latvijas un trešo valstu divpusējo ekonomisko sadarbības līgumu  ietvaros izveidoto Starpvaldību komisiju un/vai Apvienotās komitejas ietvaros.