Preses relīzes

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.221 „Par elektroenerģijas ražošanu un cenu noteikšanu, ražojot elektroenerģiju koģenerācijā” paredz pārejas periodu, lai atsevišķas pašvaldības, kuru teritorijā esošajiem siltuma ražotājiem nākamā gada 1.jūlijā beigsies valsts atbalsta termiņš, varētu pārkārtot savas siltumapgādes sistēmas tā, lai siltuma tarifi nevis pieaugtu, bet pat samazinātos.

Šādām investīcijām joprojām darbojas valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsta programmas.

EM izprot Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijas (LSUA) raizes par iespējamo siltuma tarifu kāpumu, taču vienlaikus uzsver, ka siltuma tarifs tajos atsevišķajos reģionos, kur koģenerācijas stacijām no 2013.gada 1.jūlija būs jāpārdod elektrība par tirgus cenu, nevis obligātā elektroenerģijas iepirkuma ietvaros, sadarbībā ar pašvaldībām ir visas iespējas veikt nepieciešamos pārkārtojumus uzņēmumu darbībā, piemēram, izmantojot rezerves jaudas vai veicot pāreju uz ekonomiskiem ūdens sildīšanas katliem, kuros izmanto šķeldu vai dabasgāzi. Turklāt 2013. gada 1.jūlijā atbalstu zaudēs tikai 14 no 56 augsti efektīvā koģenerācijā strādājošajām stacijām ar uzstādīto siltuma jaudu 23,6 MW, kas sastāda 0,4% no Latvijā kopējās uzstādītās siltuma jaudas siltuma un 2,4% no Latvijā uzstādīto koģenerācijas staciju jaudas. Tāpēc Latvijas Siltuma uzņēmumu asociācijas (LSUA) publiski sniegtie paziņojumi par siltuma tarifu pieaugumu visiem iedzīvotājiem uzskatāmi par maldinošiem un neatbilst patiesajai situācijai.

Vienlaikus EM uzsver, ka tās iniciētajos noteikumos paredzētāelektroenerģijas obligātā iepirkuma mērķis nav subsidēt atsevišķu, labākus nosacījumus ieguvušu koģenerācijas staciju siltumenerģijas daļu, pārnesot siltumenerģijas ražošanas izmaksas uz elektroenerģijas gala tarifu, par kuru maksā pilnīgi visi elektroenerģijas galapatērētāji un kas tiešā veidā ietekmē ikviena Latvijas uzņēmuma konkurētspēju. Visiem elektroenerģijas lietotājiem nebūtu jāsubsidē dažu siltuma ražotāju augstāki ienākumi neierobežotu laiku. Turklāt šāds neterminēts atbalsts nav veicinājis to, ka visas pašvaldības aktīvāk strādātu pie siltumapgādes izmaksu samazināšanas un savu siltumapgādes sistēmu sakārtošanas. EM uzskata, ka koģenerācijas stacijas, kam saskaņā ar MK noteikumu projektu beigsies elektroenerģijas obligātā iepirkuma termiņš, līdz šim ir jau saņēmušas pietiekami dāsnu valsts atbalstu uz visu elektroenerģijas lietotāju rēķina, nodrošinot, ka pēc pārejas perioda, tās pietiekami efektīvi varētu strādāt brīvā tirgus apstākļos.

EM veiktā analīze rāda, ka pašvaldībās, kurās atbalstu zaudējušu koģenerācijas staciju īpatsvars vienā siltumapgādes sistēmā ir salīdzinoši zems, kā piemēram, Daugavpils vai Cēsis, siltumenerģijas tarifa pieaugums nav iespējams pat teorētiski. Taču tādās pašvaldībās, piemēram, kā Vangažos, Kadagā, Lielvārdē un Bauskā, pašvaldības rīcībā ir pietiekami daudz instrumentu, lai īstenotu sev likumiski noteikto funkciju un racionāli organizētu siltumapgādi. Piemēram, izmantotu ekonomiskus ūdenssildāmos katlus un valsts atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Šeit jāmin no energoapgādes uzņēmumiem un pašvaldībām joprojām pieprasīto atbalsta aktivitāti "Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai”.

Informācija redaktoriem:

Enerģijas ražošanai augstas efektivitātes koģenerācijā 2010.gadā izmantots 24,9PJ enerģijas resursu, no kuriem tikai 0,26PJ bija atjaunojamie energoresursi, kas ir apmēram 1%. Koģenerācijas stacijās kopumā, kas ietver ne tikai augstas efektivitātes koģenerācijas stacijas, dabasgāzes īpatsvars 2011.gadā siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai bija 92,3%. Pērējās koģenerācijas stacijās izmanto ne tikai biogāzi, kurināmo koksni un biodīzeļdegvielu, bet aizvien arī ogles un mazutu.

Primāro energoresursu patēriņš Latvijā ik gadus samazinās un 2011. gadā primāro energoresursu patēriņš Latvijā bija tikai 188,7PJ. Latvijas koģenerācijas stacijās, kuru skaits ik katru gadu pieaug un pēc Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem datiem 2011.gadā darbojušās 84 koģenerācijas elektrostacijas ar kopējo elektrisko jaudu 966,2 MW. No tām 64 ir vispārējās lietošanas koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu 944,8 MW, kas ir 97,8% no kopējās uzstādītās koģenerācijas staciju jaudas, un 20 ir uzņēmumu koģenerācijas stacijas ar uzstādīto elektrisko jaudu 21,4 MW.

Daiga Grūbe

Ekonomikas ministra preses sekretāre

Mob.tālr.: +371 26588715; Tālr.: +371 67013016

E-pasts: daiga.grube@em.gov.lv; Web: www.em.gov.lv

Seko mums Twitter: @EM_gov_lv, @siltinam

Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija;

Youtube: http://www.youtube.com/siltinam