Ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) piesaistes politika ir vērsta uz Latvijas kā investīcijām pievilcīgas vides konkurētspējas celšanu, ņemot vērā investoriem svarīgākos aspektus:
- valstu makroekonomiskos rādītājus;
- uzņēmējdarbības vidi – birokrātisko procedūru vienkāršību un stabilu nodokļu politiku;
- atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka pieejamību;
- tirgus potenciālu;
- nepieciešamās infrastruktūras pieejamību;
- piedāvātos atbalsta instrumentus un stimulus.
Būtiski ir piesaistīt ārvalstu investīcijas nozarēs, kas nodrošina tautsaimniecības struktūras maiņu par labu uz ārējo pieprasījumu orientētām nozarēm, īpaši nozarēs, kas tiek definētas kā vidēji augstu un augstu tehnoloģiju nozares.
ĀTI ir būtisks priekšnoteikums tālākai Latvijas ekonomikas izaugsmei, jo:
- sniedz iespēju Latvijas ražotājiem izmantot papildu finanšu kapitālu;
- veicina dažādu ražošanas un vadības prasmju apgūšanu;
- veicina jaunu darba vietu izveidi;
- rada iespēju izmantot jaunas tehnoloģijas/tehnoloģiju pārnesi uz Latviju;
- veicina Latvijas ražotāju integrāciju starptautiskajos tirdzniecības tīklos un piegāžu ķēdēs;
- var pozitīvi ietekmēt attīstību pastarpināti saistītās jomās, piemēram, medicīnā, izglītībā, infrastruktūrā.
ĀTI piesaistē Latvijā nozīmīga loma ir Ekonomikas ministrijai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Ekonomikas ministrija veido ārvalstu investīciju piesaistes stratēģiju un plānošanu, savukārt LIAA strādā, lai piesaistītu finansējumu no ārvalstu investoriem un attīstītu dažādus projektus – jau esošus uzņēmumus, palīdzētu tapt jauniem, kā arī īstenotu valsts un pašvaldību ieceres.
Baltijas valstīs kopumā tiešo investīciju pārrobežu plūsmas pēdējos trīs gados bija par 35 % lielākā apjomā nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2017.–2019. gados.
Gandrīz 20 % no kopējā ĀTI darījumu apjoma bija Latvijas ekonomikā. Lietuvas un Igaunijas daļa ĀTI darījumu kopapjomā veidoja attiecīgi 24 % un 56 %. Ārējo šoku ietekme uz ĀTI piesaisti Latvijā krasi atšķīrās. Pēdējos gados pirms Covid-19 pandēmijas (2017.–2019. gadā) ĀTI plūsmas Latvijas ekonomikā vidēji gadā svārstījās robežās no 2,4 līdz 2,9 % no IKP. Jāatzīmē, ka arī Covid-19 krīzes gados Latvijā piesaistīto ĀTI plūsmu intensitāte nav mazinājusies.
Lielāka ārvalstu tiešo investīciju ieplūde bija apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē. Ārvalstu tiešo investoru ienākumiem ilgtermiņa skatījumā ir pozitīva dinamika, kas atspoguļo augsto ĀTI ienesīgumu Latvijā.
Vājās ekonomiskās aktivitātes nav būtiski ietekmējušas ārvalstu tiešo investīciju ienākumus, un 2023. gada tām ir visai strauja dinamika.
Latvijas ekonomikā uzkrāto ĀTI apjoms ik gadu palielinās. Pieaugumu galvenokārt noteica ieguldījumu pieaugums profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē, kā arī finanšu starpniecības, tirdzniecības un finanšu pakalpojumu nozarēs.
Lielākā ieguldītājvalsts Latvijas ekonomikā ir Zviedrija. Apjomīgi ir arī Igaunijas, Lietuvas, Vācijas, Kipras, Krievijas, Nīderlandes, Dānijas un Luksemburgas uzņēmēju ieguldījumi. Sankciju ieviešana pret Krieviju ietekmēja tās uzņēmēju ieguldījumus Latvijas ekonomikā. Tomēr jāatzīmē, ka pēc uzkrātām ĀTI Krievija joprojām ir sestā lielākā ieguldītājvalsts Latvijas ekonomikā. Gandrīz piektā daļa no Latvijā uzkrātām ĀTI ir Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju investīcijas. Turpretī Latvijas uzņēmēju aktivitātes Baltijas kaimiņvalstīs ir daudz mērenākas.
ĀTI vairāk piesaistītas pakalpojumu nozarēs. Pieauga Zviedrijas tiešās investīcijas Latvijā profesionālo pakalpojumu nozarē. Gandrīz puse no uzkrātajām ĀTI pakalpojumu nozarēs ir ieguldījumi finanšu starpniecības, nekustamo īpašumu un tirdzniecības aktivitātēs. Investēšanas dinamika šajās nozarēs kopumā ir pozitīva, izņemot finanšu starpniecības nozari. Ceturtā daļa no uzkrātajām ĀTI ir preču ražošanas nozarē.
Tikai piektā daļa no uzkrātajām ĀTI apstrādes rūpniecībā ir ieguldīts augsto un vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs, kas liecina par šo aktivitāšu zemo pievilcību ārvalstu kapitālam.