Biežāk uzdotie jautājumi par Brexit

Vispārīgie jautājumi

1. Kādi varētu būt/ir ES puses nosacījumi turpmākai sadarbībai ar Lielbritāniju?

Turpmākie sadarbības nosacījumi būs atkarīgi no ES un Lielbritānijas panāktiem izstāšanās sarunu rezultātiem. 2018.gada 14.novembrī publicētais Izstāšanās līguma projekts un Politiskās deklarācijas projekts atspoguļo patreiz panāktās neformālās vienošanās rezultātus. Tas paredz pārejas periodu līdz 2020.gada 31.decembrim, līdz kuram, saglabājot uz ES Vienotā tirgus nosacījumiem balstītas attiecības, pusēm jāvienojas par nākotnes attiecību nosacījumiem. Lai Izstāšanās līgums stātos spēkā, pusēm ir jāveic iekšējās apstiprināšanas procedūras (jāratificē).

 

Ja Izstāšanās līgumu kāda no pusēm neratificēs, pārejas perioda nosacījumi piemēroti netiks un no 2019. gada 30. marta Lielbritānija kļūst par tā saucamo trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Šajā gadījumā attiecības turpmāk tiks balstītas uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgumu nosacījumiem.

 

2019.gada 15.janvārī Lielbritānijas parlaments noraidīja neformāli panāktās vienošanās rezultātus. Neskatoties uz to Lielbritānijas parlaments tomēr ir rosinājis nepieļaut bezvienošanās 'Brexit'.

 

2. Vai plānots BREXIT pārejas posms?

Jā, 2018.gada 14.novembrī publicētais Izstāšanās līgums teksts (stāsies spēkā pēc pušu attiecīgo iekšējo apstiprināšanas procedūru pabeigšanas) paredz pārejas periodu līdz 2020.gada 31.decembrim līdz kuram pusēm jāvienojas par nākotnes attiecību nosacījumiem. Taču, lai tas plānots tikai tad, ja puses ratificēs Izstāšanās līgumu.

 

Pārejas periodā uz Apvienoto Karalisti:

1) turpinās attiekties ES tiesiskais ietvars (acquis communautaire) un tā izmaiņas, kas tiks pieņemtas pārejas perioda laikā, ieskaitot ES Tiesas kontroli;

2) saglabāsies ES starptautisko nolīgumu ietekme. Tas nozīmē, ka Apvienotā Karalistei būs pienākums turpināt pildīt ar ES starptautisko līgumu uzņemtās saistības pārejas perioda laikā. Tai pat laikā ES nevarēs uzdot trešajām valstīm pienākumu turpināt pildīt saistības pret Apvienoto Karalisti, jo, sākoties pārejas periodam, juridiski tā vairs nebūs ES dalībvalsts.

 

3. Kādas iespējas uz Lielbritānijas atgriešanos ES?

Jā, Lielbritānijas atgriešanās ES ir iespējama, ja, balstoties uz Lielbritānijas pilsoņu vairākuma lēmumu, Lielbritānijas valdība oficiali pauž šādu vēlmi. Šobrīd Lielbritānijas atgriešanās ES sastāvā izstāšanās procesā ir maz ticama.

 

4. Latvijas pozīcija pret soft Brexit, hard Brexit?

Latvijas interesēs ir saglabāt pēc iespējas ciešas ekonomiskās un politiskās attiecības ar Lielbritāniju.

 

5. Vai Lielbritānija ir izteikusi vēlmi kādu nozari aizsargāt ar īpašiem noteikumiem, sava tirgus aizsargāšanas nolūkā?

Nē, bet Lielbritānijas valdība ir paudusi vēlmi:

1) iegūt kontroli pār Lielbritānijas robežām (izbeidzot brīvu personu kustību)
2) iegūt pilnu kontroli pār nacionālo budžetu (beidzot iemaksas ES budžetā)
3) izstāties no Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijas un
4) izstāties no Kopējās Lauksaimniecības politikas un Kopējās Zivsaimniecības politikas.

 

Tūrisms

6. Kas būtu jāņem vērā ceļotājiem, kas plāno doties uz Lielbritāniju? Vai kaut kas mainās?

Ceļotājiem, kas dosies uz Apvienoto Karalisti būs jārēķinās ar papildu laiku un pārbaudēm, gan organizējot savu ceļojumu, gan faktiski dodoties uz to. “Brexit” atsauksies uz gandrīz visiem ar ceļojumu organizēšanu saistītiem jautājumiem, taču viens no būtiskākajiem šajā sarakstā ir avio lidojumi.

 

Gan uz ceļotājiem, kas plāno doties (privātām vai darba vajadzībām) no Apvienotās Karalistes uz ES (un otrādi) izstāšanās dienā vai pēc tās, gan uzņēmumiem, kas sniedz kompleksus un saistītus tūrisma pakalpojumus, ir attiecināms tikai viens, bet būtisks nosacījums - veikt ceļojuma apdrošināšanu maksātnespējas gadījumā. Runa ir par Ministru kabineta noteikumos Nr. 380 iestrādāto ceļotāju tiesību aizsargmehānismu. Eiropas Savienības tiesību akti paredz pienākumus tiem, kuri organizē kompleksos ceļojumus, aizsargāt ceļotājus pret tūrisma operatoru maksātnespēju. Pēc izstāšanās tūrisma operatoriem (ceļojums) vairs automātiski netiks piemērots pienākums aizsargāt ceļotājus pret organizatora maksātnespēju, gadījumos, kad operators, kas veic uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē. Tomēr, ja šāds operators piedāvā Latvijas tirgū savus pakalpojumus, tam ir jāreģistrējas Patērētāju tiesību aizsardzības centra uzturētajā Latvijas tūrisma aģentu, tūrisma operatoru un tūrisma pakalpojumu sniedzēju, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, datubāzē, kā arī jānodrošina aizsardzība maksātnespējas gadījumā.

 

Turklāt, ja ceļotāji iegādājas komplekso pakalpojumu no operatoriem, kuri uzņēmējdarbību veic trešā valstī ar ES reģistrētu mazumtirgotāju starpniecību, operatora pienākumu sniegt komplekso pakalpojumu un garantijas par veikto maksājumu atmaksāšanu un ceļotāja repatriāciju nodrošina mazumtirgotājs, ja vien mazumtirgotājs nepierāda, ka šos pienākumus pilda operators.

 

Faktiski tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotājam, pērkot ceļojumu no Apvienotajā Karalistē bāzētas (reģistrētas) ceļojuma aģentūras vai operatora, ir jāpārliecinās par to, vai viņam tiek nodrošināta ceļojuma apdrošināšana maksātnespējas gadījumā (vai tiek atgriezta iemaksātā nauda vai veikta repatriācija) un vai tas ir reģistrējies Latvijas tūrisma aģentu, tūrisma operatoru un tūrisma pakalpojumu sniedzēju, kas sekmē saistītus tūrisma pakalpojumus, datubāzē. Patērētāji ir aicināti iegādāties ceļojumus no tādiem ceļojuma organizatoriem un pārdevējiem (tai skaitā Apvienotās Karalistes), kas ir reģistrēti Patērētāju tiesību aizsardzības centra datubāzē.

 

7. Vai tūrisma nozare Latvijā ir gatava Lielbritānijas izstāšanai no ES?

Paredzamās izmaiņas ceļotājiem veidos zināmas neērtības un prasīs sagatavoties.

Tūrisma nozare Latvijā kopumā ir gatava jebkurām izmaiņām, jo pēc būtības tiek piemēroti gandrīz identiski nosacījumi, kādi tie ir trešās pasaules valstīm. Latvijas ārējā robeža ar Krieviju ir arī ārējā robeža ar ES, līdz ar ko tūrisma nozare pārzina nosacījumus, kas jāievēro, apkalpojot vai organizējot uz/no braucienus uz valstīm, kas nav ES.

 

Finanšu darījumi

8. Kā tas ietekmēs starpbanku maksājumus?

Starpbanku maksājumu jomā, turpmākās ES un Lielbritānijas sadarbībai svarīgs faktors būs tas, vai Lielbritānija paliks Eiropas maksājumu telpā (Single European Payment Area - SEPA), kuras ietvaros starpbanku maksājumi tiek veikti saskaņā ar vienādiem nosacījumiem. SEPA telpā šobrīd ietilpst visas ES dalībvalstis, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija, Šveice un Monako.

 

Ja Lielbritānija izstājas no SEPA, starpbanku maksājumi Eiro kļūs lēnāki un dārgāki, taču maksājumi Lielbritānijas māciņās (GBP) netiks ietekmēti. Tomēr jārēķinās, ka var sadārdzināties karšu maksājumi ar ES izdotām maksājumu kartēm Lielbritānijā un internetveikalos.

 

Muita

9. Kāda būs preču/pakalpojumu un importa/eksporta nodokļu politika? Kā tas ietekmēs brīvo tirdzniecību?

Šobrīd nav skaidri zināms, kādi būs importa un eksporta nosacījumi starp ES un Lielbritānijas sākot no 2019. gada 30. marta, jo Lielbritānijas parlaments vēl nav lēmis par Izstāšanās līgumu un Politisko deklarāciju. Attiecīgi šobrīd ir paredzami divi scenāriji:

 

1) Ja Izstāšanās līgums tiek apstiprināts (ratificēts), tad:

  • stāsies spēkā pārejas periods līdz 2020. gada 31. decembrim, līdz kuram, saglabāsies uz ES Vienotā tirgus nosacījumiem balstītas attiecības jeb visi brīvas preču un pakalpojumu tirdzniecības nosacījumi.
  • preces, kas ir laistas apgrozībā ES vai Lielbritānijas tirgū pirms pārejas perioda beigām, t.i. līdz 2020. gada 31. decembrim, varēs tajā brīvi atrasties vai pārvietoties starp šiem abiem tirgiem bez preču modifikācijas vai pārmarķēšanas ierobežojumiem, līdz tiks sasniegts gala lietotājs.
  • uzsāktās tranzīta un eksporta procedūras tiks noslēgtas saskaņā ar ES likumdošanu. Izņēmums attieksies uz dzīviem dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem, uz ko uzreiz pēc pārejas perioda beigām t.i. ar 2021. gada 1.janvāri attieksies importa un sanitārie noteikumi, šķērsojot abu pušu robežas, kas saistīts ar šo preču augstu sanitāro risku un nepieciešamajām veterinārajām kontrolēm.

 

2) Ja Izstāšanās līgums netiek apstiprināts (kāda no pusēm to neratificēs), tad pārejas perioda nosacījumi piemēroti netiks un no 2019. gada 30. marta Lielbritānija kļūst par tā saucamo trešo valsti jeb valsti ārpus ES.

 

Šajā gadījumā attiecības turpmāk tiks balstītas uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) līgumu nosacījumiem. Tas nozīmēs, ka attiecībā uz Lielbritāniju tāpat kā uz citām trešajām valstīm, saskaņā ar PTO noteikumiem, tiks:

  • piemērotas visas importa un eksporta formalitātes,
  • iekasēti muitas, akcīzes, pievienotās vērtības nodokļi,
  • Lielbritānijā reģistrētie EORI numuri nebūs vairs derīgi ES,
  • muitas atļaujas, kurās iekļauta Lielbritānija, būs jāsaņem no jauna, un arī pretēji – Lielbritānijas izsniegtās muitas atļaujas vairs nebūs derīgas ES-27.

 

10. Kam vajadzētu gatavoties uzņēmējam, kas eksportē uz Lielbritāniju? Kādi ieteikumi?

Uzņēmumiem, kas eksportē uz Lielbritāniju būtu jāpārskata noslēgtie līgumi ar Lielbritānijas uzņēmumiem vai privātpersonām, īpašu uzmanību pievēršot tajos atrunātiem strīdu izšķiršanas jautājumiem, jo jāņem vērā, ka Lielbritānijai kļūstot par trešo valsti, uz to vairs neattieksies ES ietvaros saskaņotās tiesvedību procesuālās darbības, tostarp atvieglota spriedumu atzīšana un izpilde civillietās un komerclietās.

 

Tiem uzņēmumiem, kuru darbība saistīta ar preču izvešanu pārstrādei uz Lielbritāniju, jārēķinās, ka atpakaļievestās preces no Lielbritānijas tiks apliktas ar muitas maksājumiem – attiecīgi no 2019. gada 30. marta (ja Izstāšanās līguma netiek apstiprināts) vai no 2021. gada 1. janvāra (ja netiks panākta vienošanās par šādu muitas maksājumu atcelšanu nākotnes ekonomiskās partnerības ietvaros).

 

Gadījumā, ja Izstāšanās līgums netiks apstiprināts (kāda no pusēm to neratificēs), tad Lielbritānijai sākot ar 2019.gada 30.martu kļūs par trešo valsti. Tas nozīmē, ka attiecībā uz Lielbritāniju tāpat kā uz citām trešajām valstīm, saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, tiks piemērotas visas importa un eksporta formalitātes, iekasēti muitas, akcīzes, pievienotās vērtības nodokļi. Šajā gadījumā uzņēmumiem būtu svarīgi laicīgi iegūt informāciju un būt gatavībā gaidāmajām izmaiņām muitas formalitāšu kārtošanā, īpaši svarīgi tas būtu uzņēmumiem, kuriem nav līdzšinējās pieredzes šo formalitāšu kārtošanā.

 

Tāpat, eksportējot preces uz Lielbritāniju, uzņēmējiem ieteicams laicīgi plānot kravu sūtījumus attiecībā uz pārejas periodu datumiem - 2019. gada 30. martu vai 2021. gada 1. janvāri, jo pārejas perioda pirmajās dienās var būt kravu pārvadājumu kavēšanās  saistībā ar pārejas perioda nosacījumu maiņu atbildīgajos dienestos. 

Lapas informācija atjaunota:    31-01-2019