Biežāk uzdotie jautājumi par Brexit

1. Kādi varētu būt/ir ES puses nosacījumi turpmākai sadarbībai ar Lielbritāniju?

Turpmākie sadarbības nosacījumi būs atkarīgi no pušu panāktiem izstāšanās sarunu rezultātiem. 2018.gada 14.novembrī publicētais Izstāšanās līguma projekts un Politiskās deklarācijas projekts atspoguļo patreiz panāktās neformālās vienošanās rezultātus. Tas paredz pārejas periodu līdz 2020.gada 31.decembrim, līdz kuram, saglabājot uz ES Vienotā tirgus nosacījumiem balstītas attiecības, pusēm jāvienojas par nākotnes attiecību nosacījumiem. Lai Izstāšanās līgums stātos spēkā, pusēm ir jāveic iekšējās apstiprināšanas procedūras.

Ja Izstāšanās līgumu kāda no pusēm neratificēs, pārejas perioda nosacījumi piemēroti netiks un no 2019. gada 30. marta Lielbritānija kļūst par tā saucamo trešo valsti jeb valsti ārpus ES. Šajā gadījumā attiecības turpmāk tiks balstītas uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas līgumu nosacījumiem.

 

2. Vai plānots BREXIT pārejas posms?

Jā, 2018.gada 14.novembrī publicētais Izstāšanās līgums teksts (stāsies spēkā pēc pušu attiecīgo iekšējo apstiprināšanas procedūru pabeigšanas) paredz pārejas periodu līdz 2020.gada 31.decembrim līdz kuram pusēm jāvienojas par nākotnes attiecību nosacījumiem. Taču, lai tas stātos spēkā ir nepieciešams, lai puses ratificē Izstāšanās līgumu.

 

3. Kādas iespējas uz Lielbritānijas atgriešanos ES?

Jā, Lielbritānijas atgriešanās ES ir iespējama, ja, balstoties uz Lielbritānijas pilsoņu vairākuma lēmumu, Lielbritānijas valdība oficiali pauž šādu vēlmi. Šobrīd Lielbritānijas atgriešanās ES sastāvā izstāšanās procesā ir maz ticama.

 

4. Latvijas pozīcija pret soft Brexit, hard Brexit?

Latvijas interesēs ir saglabāt pēc iespējas ciešas ekonomiskās un politiskās attiecības ar Lielbritāniju.

 

5. Vai Lielbritānija ir izteikusi vēlmi kādu nozari aizsargāt ar īpašiem noteikumiem, sava tirgus aizsargāšanas nolūkā?

Nē, bet Lielbritānijas valdība ir paudusi vēlmi:

1) iegūt kontroli pār Lielbritānijas robežām (izbeidzot brīvu personu kustību)
2) iegūt pilnu kontroli pār nacionālo budžetu (beidzot iemaksas ES budžetā)
3) izstāties no Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijas un
4) izstāties no Kopējās Lauksaimniecības politikas un Kopējās Zivsaimniecības politikas.

Lapas informācija atjaunota:    07-12-2018