Atviegloti nosacījumi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm, t.sk. start-up veidošanai

02-02-2017

Ceturtdien, 2. februārī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, tostarp arī vairākus Ekonomikas ministrijas sniegtos priekšlikumus ar mērķi atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem nodarbinātajiem, t.sk. jaunuzņēmumu (start-up) dibinātājiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu.

 

“Konkurētspējīgi un inovatīvi uzņēmumi ir tautsaimniecības balsts un eksporta dzinējspēks, līdz ar to arī priekšnosacījums iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanai. Esam gandarīti, ka pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma tik īsā laikā izdevies veikt grozījumus likumā, kas būtiski atvieglos augsti kvalificētu speciālistu piesaisti mūsu darba tirgum, un līdz ar to sekmēs mērķa “Latvija –start-up izvēle nr.1. Baltijā” sasniegšanu. Jau šobrīd varam teikt, ka mūsu rastie risinājumi ir start-up uzņēmumiem pievilcīgāki kā kaimiņvalstīs,” ar gandarījumu uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

 

Šobrīd virknē pasaules valstu izstrādātas speciālas programmas inovatīvas uzņēmējdarbības veicēju piesaistei no ārvalstīm, tai skaitā astoņās ES dalībvalstīs (Dānijā, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Francijā, Īrijā, Itālijā, Spānijā). Par nodomiem ieviest līdzīgas programmas ir paziņojušas arī Somija, Igaunija, Slovākija, Portugāle un Lietuva.

 

Veicot grozījumus Imigrācijas likumā, radīti trīs nozīmīgi risinājumi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un jaunuzņēmumu dibinātājiem, saīsināts un pilnveidots vispārējais darba spēka piesaistes process, kā arī sniegta iespēja ārzemju studentiem strādāt 20 stundas nedēļā pie jebkura darba devēja.

 

  1. No šā gada 1. septembra atvieglota procedūra Eiropas Savienības zilās kartes saņemšanai.

ES zilo karti (jeb termiņuzturēšanās atļauju augsti kvalificētam darbaspēkam, kas tiem sniedz tiesības pretendēt uz Eiropas Savienības pilsoņiem līdzvērtīgām sociālajām garantijām un tiesības strādāt Eiropas Savienības teritorijā, u.c.) varēs saņemt ne tikai tie ārzemnieki, kuriem ir augstākā izglītība attiecīgajā specialitātē vai nozarē, kurā tie tiek nodarbināti, bet arī tie ārzemnieki, kuriem nav augstākās izglītības attiecīgajā specialitātē vai nozarē, bet ir vismaz piecu gadu profesionāla pieredze darba līgumā noteiktajā specialitātē vai nozarē.

 

Līdz šā gada 1. septembrim Iekšlietu ministrija, sadarbībā ar Ekonomikas un Izglītības un zinātnes ministrijām, kā arī Latvijas darba devējus pārstāvošajām organizācijām, izstrādās kārtību, kādā ārzemnieks bez augstākās izglītības konkrētajā specialitātē vai nozarē (bet ar profesionālo pieredzi), kurā to plānots nodarbināt, var pretendēt uz ES zilo karti. Vienlaikus šobrīd IZM strādā pie grozījumiem Augstskolu likumā, kas paredzēs kārtību, kādā profesionālā darba pieredze tiks pielīdzināta augstākās izglītības kvalifikācijai, piešķirot attiecīgus kredītpunktus.

 

  1. No šā gada 1. maija saīsināts termiņš speciālistu piesaistei profesijās, kurās trūkst darbaspēks.

Ekonomikas ministrija izstrādās profesiju sarakstu, kurās prognozējams būtisks darbaspēka trūkums. Sarakstu plānots veidot tā, lai izvairītos no situācijas, ka darba devēji piesaista zemu izmaksu darba spēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē. Turpmāk uz šo profesiju pārstāvjiem, kas pieprasīs ES zilo karti, tiks attiecināts zemāks minimālās algas kritērijs - vidējai darba samaksai iepriekšējā gadā piemērojot koeficientu 1.2 pašreizējā koeficienta 1.5 vietā.

 

Savukārt attiecībā uz pārējiem nodarbinātajiem saīsināts termiņš līdz 10 darba dienām, kad jābūt brīvai Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētajai brīvajai darbavietai līdz darba devējs var pieņemt darbā ārvalstnieku (šobrīd šis termiņš ir ne mazāk kā mēnesis).

 

  1. No šā gada 1. maija būs pieejama īpaša termiņuzturēšanās atļauja jaunuzņēmumu (start-up) veidotājiem.

Tiks izveidota speciāla kārtība un radīta īpaša termiņuzturēšanās atļauja (TUA), kas ļaus trešo valstu pilsoņiem saņemt uzturēšanās tiesības Latvijā ar mērķi dibināt jaunuzņēmumu un strādāt pie sava produkta izstrādes un kvalificēta riska kapitāla investora investīciju piesaistes.

 

Vienlaikus likumā noteiktas darbības un to izpildes termiņi, kuru laikā TUA saņēmējiem būs jāpierāda savas idejas dzīvotspēja. Termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) saņemšanas process būs sekojošs:

  1. trešās valsts pilsonis, kurš vēlas LV attīstīt inovatīvu produktu vai pakalpojumu, iesniedz pieteikumu PMLP;
  2. PMLP pēc sākotnējās izvērtēšanas izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz 3 gadiem;
  3. ārzemniekam pēc PMLP lēmuma:
  • 3 mēnešu laikā jābūt reģistrētam kā valdes loceklim jaunuzņēmumā, kurš ir ne vecāks par vienu gadu;
  • 6 mēnešu laikā jāsaņem kvalificēta riska kapitāla investora ieguldījums jaunuzņēmumā vismaz 30 000 EUR apmērā;
  • 18 mēnešu laikā jāsaņem kvalificēta riska kapitāla investora ieguldījums jaunuzņēmumā vēl vismaz 30 000 EUR apmērā.

 

Ja kāds no nosacījumiem netiks izpildīts, TUA tiks anulēta.

 

Pēc TUA derīguma termiņa beigām (pēc 3 gadiem), TUA netiks atjaunota, bet ārzemniekam būs iespēja pieteikties uz TUA saskaņā ar citiem TUA saņemšanas veidiem (piemēram, kā darba ņēmējs vai valdes loceklis).

 

 

Evita Urpena

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Lapas informācija atjaunota:    02-02-2017