Sadales tīkla tarifu līdzsvarošanas mērķis sasniegts – elektrības pieslēgumu izmantošana kļūst efektīvāka

16-05-2017

Izpildot valdības doto uzdevumu, Ekonomikas ministrija ir secinājusi, ka elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu politikas pārskatīšana un ar to saistītā tarifu līdzsvarošana ir sasniegusi vēlamo mērķi - mudinājusi būtisku skaitu lietotāju pārskatīt savu elektroenerģijas pieslēgumu jaudas un atteikties no nepamatoti lielu jaudu uzturēšanas vai reāli neizmantotajiem pieslēgumiem. Kopš 2016. gada jūnija gan lauku apvidos, gan pilsētās  vairāk nekā 41 000 objektu īpašnieku ir pārskatījuši savu elektroenerģijas pieslēgumu jaudas. Vidēji mēnesī patlaban ap 1500 klientu vēl maina pieslēguma jaudas lielumu gan samazināšanas, gan palielināšanas virzienā. Tāpat no pagājušā gada jūnija klienti ir atteikušies no aptuveni 10 000 elektrotīkla pieslēgumu, kas viņiem reāli nav nepieciešami.

 

Tādējādi tiek optimizēta esošā valsts elektrotīkla kapacitāte, dodot iespēju elektrotīklam pieslēgt jaunus lietotājus ātrāk un ar zemākām izmaksām, kā arī novērsta situācija, kad par reāli neizmantoto jeb “tukšo” pieslēgumu uzturēšanu faktiski bija jāmaksā pārējiem lietotājiem, kas patērē elektroenerģiju.

 

2016. gada septembrī Ministru kabinets uzdeva Ekonomikas ministrijai izstrādāt ziņojumu par elektroenerģijas sadales tarifu ietekmi uz aizsargātajiem elektroenerģijas lietotājiem, kurā izvērtēta aizsargāto lietotāju līdzšinējo atbalsta pasākumu fiskālā un sociālekonomiskā ietekme, apkopota informācija par veiktajiem pasākumiem, lai informētu elektroenerģijas patērētājus par iespējām samazināt izdevumus, izvēloties konkrētajam elektroenerģijas patēriņam piemērotāko pieslēguma jaudu, un sniegts tarifu politikas efektivitātes izvērtējums.

 

Jāatgādina, ka 2016. gada 1. augustā stājās spēkā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātie AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi (elektrības sadales jeb piegādes tarifi). Atšķirībā no iepriekšējā tarifa, kad iedzīvotāji maksāja par katras patērētās elektrības kilovatstundas piegādi, līdzsvarotajā tarifā iedzīvotajiem pakalpojuma cena par elektrības piegādi veidojas no 2 komponentēm: fiksētas ikmēneša maksas par pieslēguma nodrošināšanu (maksājums par pieslēguma jaudu) un maksas par elektrības piegādi atbilstoši patērētajām kilovatstundām. Vienlaikus maksa par elektrības piegādi tika samazināta par 22%, panākot situāciju, ka tiem klientiem, kas efektīvi izmanto sava elektroenerģijas pieslēguma jaudu, rēķins pēc būtības nemainās vai pat samazinās.

 

Vienlaikus svarīgi atzīmēt, ka līdz ar jaunajiem sadales sistēmas pakalpojumu tarifiem nav palielinātas izmaksas aizsargātajiem lietotājiem. Saistībā ar 2016. gadā vērojamo elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu kritumu, elektroenerģijas tirgotāji ir samazinājuši elektroenerģijas cenas arī mājsaimniecībām, piemēram, lielākā tirgotāja AS “Latvenergo” populārākajā tarifā “Universālais” elektrības komponente ir samazināta par 3,3% - no 0,053 EUR līdz 0,0512 EUR. Līdz ar to 2017. gadā mājsaimniecībām, kuras izmanto vienfāzes pieslēgumu un kuras patērē no 50 līdz 100 kWh, izmantojot tarifu “Universālais”, rēķins samazinājies par aptuveni 1,1-1,3%. Savukārt klientiem, kuriem ir noslēgts līgums par citu tarifu plānu vai ar citu tirgotāju, ikmēneša rēķina samazinājums var būt arī lielāks un sasniegt pat 5%.

 

Tāpat secināts, iepriekš veiktās AS “Sadales tīkls” un citu iesaistīto pušu aktivitātes nodrošinājušas augstu sabiedrības informētību par elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu izmaiņām un iespējām samazināt savus ikmēneša izdevumus, racionāli izvēloties reāli nepieciešamās pieslēguma jaudas. Būtiski papildināt, ka arī nozīmīga iedzīvotāju daļa - 50% - uzskata, ka tarifu līdzsvarošanas risinājums ir taisnīgs, kā rezultātā par tīkla pieslēgumiem maksā arī tie tīkla lietotāji, kuru pieslēgumos elektroenerģija netiek patērēta.

 

Taču mainoties elektroenerģijas izmaksu struktūrai, kas saistīta gan ar regulēto tarifu un maksājumu izmaiņām, gan arī elektroenerģijas vairumcenas samazināšanos, Ekonomikas ministrija rosina izvērtēt iespējas:

  • pārskatīt esošo aizsargāto elektroenerģijas lietotāju atbalsta sistēmu, nodrošinot, ka turpmāk to uzturēs par sociālo politiku atbildīgās valsts un pašvaldību iestādes, meklējot iespējas samazināt administratīvo slogu uz atbalsta nodrošināšanā iesaistītajām valsts un pašvaldību institūcijām un komersantiem;
  • paplašināt atbalsta sistēmu sociāli neaizsargātām iedzīvotāju grupām, apsverot iespējas saņemto atbalstu pēc lietotāja ieskatiem izmantot arī citu ar enerģijas apgādi saistīto izmaksu segšanai, piemēram par apkuri.

 

Lai atbalstu sistēmu padarītu vieglāk un lētāk administrējamu, piedāvājam izvērtēt atbalsta programmas administrēšanu nākotnē uzticēt par sociālo politiku atbildīgajām institūcijām – Labklājības ministrijai un pašvaldībām, tām pilnībā saglabājot programmai atvēlēto finansējumu, un vienkāršojot administrēšanas principus. Tas ļaus atbalstītajiem lietotājiem saņemt pakalpojumu līdzšinējā apjomā bez būtiskām izmaiņām pakalpojuma saņemšanas kārtībā, padarot atbalsta sistēmu arī vienkāršāku un saprotamāku tās saņēmējiem.

 

Atgādinām, ka aizsargātie lietotāji Elektroenerģijas tirgus likuma izpratnē ir maznodrošinātie un trūcīgie iedzīvotāji, daudzbērnu ģimenes, kā arī personas ar 1. grupas invaliditāti un ģimenes ar bērnu invalīdu. Šobrīd aizsargāto lietotāju kopējais skaits ir aptuveni 170 000, no kuriem atbalstu saņem aptuveni 83 000.

 

 

Evita Urpena

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālrunis 67013193

E-pasts Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv

Web www.em.gov.lv

Seko mums Twitter @EM_gov_lv

Youtube http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Facebook http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem

 

Lapas informācija atjaunota:    16-05-2017