Ekonomika jau otro ceturksni pieaug par 4%

31-08-2017

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākiem IKP datiem šogad 2.ceturksnī ekonomika ir augusi par 4%, salīdzinājumā ar pagājušā gada 2.ceturksni. Tas apstiprina, ka ekonomika ir iekustināta – 1. pusgadā ekonomikas izaugsme bija vidēji 4%, kas ir par 1,6 procentpunktiem vairāk nekā vidējā izaugsme pēdējos 4 gados.

 

Pēc ilgstoši vājās investīciju dinamikas, 2017.gadā investīcijas atkal aug. Šī gada 1.ceturksnī ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā bija par 8,6%, bet 2.ceturksnī - par 26% augstākā līmenī nekā pirms gada. 2017.gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, investīcijas palielinājās par 18,5%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 14% (2.ceturksnī – par 21 %) un mašīnās un iekārtās – par 20% (2.ceturksnī – par 25 %). Apjomīgi ieguldījumi ir veikti arī intelektuālā īpašuma produktos. Investīcijas šajos aktīvos 2.ceturksnī bija par 47% augstākā līmenī nekā pirms gada. Investēšanas procesa aktivizēšanos pozitīvi ietekmēja augošais ārējais un iekšējais pieprasījums, ES struktūrfondu pieejamības paplašināšanās, kreditēšanas apjomu pieaugums u.c. Saglabājoties investīcijām labvēlīgai videi, kā arī ņemot vērā augsto jaudu noslodzi arī turpmāk var sagaidīt salīdzinoši strauju investīciju dinamiku.

 

Tāpat būtisks ieguldījums izaugsmē ir bijis eksporta pieaugumam – eksporta apjomi ir auguši par 5,1%. Turklāt uzlabojumi ir vērojami ne tikai eksporta rādītājos uz ES valstīm (dzelzs un tērauds, koksne u.c.), bet turpina augt arī eksporta apjomi uz Krieviju. Eksports uz Krieviju 2.ceturksnī pieaudzis par 20% (galvenokārt alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni) salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Jāatzīmē, ka  eksporta rādītājus pozitīvi ietekmēja gan straujāka ekonomikas izaugsme Lietuvā un Igaunijā, gan stabilais pieprasījums nozīmīgākajā eksporta tirgū – ES valstīs. Tāpat ekonomiskās situācijas stabilizēšanās Krievijā un pārējās NVS valstīs sekmē Latvijas preču un pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu šajos tirgos.

Vienlaikus izaugsmes galvenais balsts joprojām ir privātais patēriņš – 2. ceturksnī mājsaimniecību patēriņa izdevumi pieauga par 4,3%, ko lielā mērā sekmē gan jūtamie uzlabojumi darba tirgū, gan iedzīvotāju ienākumu pieaugums -  vidējā bruto darba alga  2.ceturksnī pieauga par gandrīz 9 procentiem.

 

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Ekonomikas ministrija uzmanīgi seko norisēm ekonomikā un arī vērtē ekonomikas “pārkāršanas draudus”. Pašlaik būtiskākie riski izriet no ar vien saspringtākas situācijas veidošanās darba tirgū, uz ko norāda arī darba algas straujais pieaugums. Darba roku trūkums kļūst izteiktāks, tas savukārt rada spiedienu uz darba algām un darbaspēka izmaksas aug straujāk nekā produktivitāte.”

 

Ārējā pieprasījuma pieaugums ir pozitīvi ietekmējis galvenās eksporta nozares - apstrādes rūpniecības apjomi š.g. 2. ceturksnī pieauga par 7,1%. Straujākais pieaugums bija vērojams tādās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs kā elektrisko iekārtu ražošanā (par 34 %), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 23%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 21%). Stabila izaugsme turpinājās arī tādās tradicionālās nozarēs kā kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.

 

Vērā ņemams ieguldījums izaugsmē jau otro ceturksni pēc kārtas saglabājās būvniecības nozarei, kur apjomi 2.ceturksnī palielinājās par gandrīz 16%. Vienlaikus jāņem vērā bāzes efekts – straujais nozares pieaugums ir pret 2016.gadu, kad, bremzējoties ES fondu apguvei, bija vērojams būvniecības apjomu straujš samazinājums. Salīdzinājumā ar 2015.gada 1.pusgadu, šogad sešos mēnešos būvniecības apjomi bija par gandrīz 10% mazāki.

 

Tāpat jūtams pieaugums bija vērojams zināšanu ietilpīgo pakalpojumu nozarēs – informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare pieauga par 5,4 %.

 

Optimistiskās ES ekonomiskas attīstības prognozes, kā arī iekšējo stimulu pastiprināšanās - intensīvāka ES fondu līdzekļu ieplūšana ekonomikā, kreditēšanas atsākšanās, nodarbinātības un darba algu pieaugums, ļauj prognozēt līdzīgus izaugsmes tempus arī gada otrajā pusē, ņemot vērā to izaugsme šogad būs vismaz 4 % apmērā.

 

Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: “Pašlaik ekonomika ir iekustināta un ir būtiski, lai ekonomikas izaugsmes process turpinātos. Ir īstais laiks mainīt Latvijas ekonomikas modeli. Ceļā uz modernu ekonomiku ir jāveido tādu biznesa vidi, kas stimulē uzņēmumu konkurētspēju, eksportu un inovācijas”.

 

 

 

 

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļa

prese@em.gov.lv

T.: 67013193

Lapas informācija atjaunota:    31-08-2017