EM nodod saskaņošanai jaunu tiesisko regulējumu dzīvojamo telpu īres tirgus attīstībai un īrnieku plašākai aizsardzībai

12-10-2017

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Dzīvojamo telpu īres likumprojektu, kas būs jauns regulējums dzīvojamo telpu īres tirgū un sekmēs kvalitatīvu un iedzīvotājiem finansiāli pieejamu īres dzīvokļu izveidi un investīcijas īres namu sektorā, kā arī piedāvās jaunu risinājumu līdzšinējiem garajiem tiesvedību procesiem.

 

“Šovasar parakstījām sadarbības memorandu nekustamā īpašuma tirgus attīstībai, kas paredz gan konkrētus uzdevumus valdībai, gan konkrētas apņemšanās no nozares komersantiem. Pēc vairāku gadu diskusijām mums ir izdevies rast kopsaucējus arī jauniem nosacījumiem īres tirgus regulējumā. Šodien saskaņošanai nodotais likumprojekts ir nākošais solis, ko speram uzņēmējdarbības vides sakārtošanai, investīciju piesaistei un ēnu ekonomikas mazināšanai,” uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

 

Jaunais likums reglamentēs noteikumus dzīvojamo telpu izīrēšanai, lietošanai īres līguma darbības laikā un īres līguma izbeigšanai neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamā telpa. Dzīvojamās mājās esošo nedzīvojamo telpu īres līgumus arī turpmāk būs jāslēdz Civillikumā noteiktajā kārtībā.

 

Saskaņā ar izstrādāto likumprojektu dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets ir telpu grupa, kurai būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirta funkcija (lietošanas veids) - dzīvojamā telpa.

 

Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā īres tiesiskā regulējuma jaunajā likumprojektā paredzēta visu īres līgumu reģistrācija zemesgrāmatā, tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Savukārt iepriekš noslēgtais īres līgums būs saistošs jaunajam ieguvējam tikai tad, ja īres līgums būs nostiprināts zemesgrāmatā. Šāda publiski pieejama informācija ļaus mazināt ēnu ekonomiku īres tirgū. Svarīgi uzsvērt, ka likumprojekts paredz īres tiesību nostiprinājuma lūdzējus atbrīvot no Zemesgrāmatu likumā noteiktajām kancelejas nodevām, kā arī paredz iespēju, ka nostiprinājuma lūgumus apliecināt bez maksas zemesgrāmatu nodaļā, tādējādi neradot papildu izmaksas izīrētājam un īrniekam.

 

Līdz ar jauno regulējumu būtiski tiks mainīta tiesvedības kārtība atsevišķos no īres tiesiskajām attiecībām izrietošajos jautājumos. Likumprojektā iekļautas normas, kas paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu gadījumos, kad īrnieka pienākums ir atstāt īrēto dzīvojamo telpu likumprojektā noteiktajos gadījumos (termiņa notecējums, īres maksas parāda gadījumā, kā arī nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, ja īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā). Piedāvātais risinājums atšķirībā no pastāvošā regulējuma, kas paredz visu strīdu izšķiršanu prasības kārtībā, ievērojami paātrinās  strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku, samazinās ar to saistītās izmaksas, kā arī būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem, tādā veidā padarot rentablu jaunu īres namu būvniecību. Ņemot vērā minēto, Ekonomikas ministrija līdz ar šo likumprojektu ir sagatavojusi un virza arī attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā. Vienlaikus ir sagatavoti arī grozījumi Notariāta likumā un likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

 

Tāpat būtiska izmaiņa, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo regulējumu, minama arī regulējuma maiņa saistībā ar īres līguma termiņu - īres līgumu turpmāk vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku. Proti, īres līgums būs slēdzams tikai uz noteiktu laiku un, termiņam izbeidzoties, īrniekam ir pienākums atbrīvot dzīvojamo telpu, ja vien ar izīrētāju netiek noslēgts jauns īres līgums. Līguma termiņa kontekstā jānorāda, ka tāpat, kā līdz šim, īrniekam īres tiesisko attiecību laikā bez īpaša pamata būs iespēja uzteikt līgumu, brīdinot izīrētāju vienu mēnesi iepriekš; savukārt izīrētājs joprojām līgumu varēs uzteikt tikai likumā noteiktajos gadījumos un termiņos.

 

Tāpat izmaiņas skars arī īrnieka ģimenes locekļu tiesības – ģimenes locekļi turpmāk neiegūs patstāvīgas tiesības uz dzīvojamās telpas lietošanu, tādējādi ģimenes locekļi vairs nebūs arī solidāri atbildīgi par no īres līguma izrietošo saistību izpildi. Vienīgi īrnieka nāves gadījumā ģimenes locekļiem paredzētas tiesības prasīt noslēgt jaunu īres līgumu, nemainot iepriekšējā līguma nosacījumus.

 

Nolūkā vairāk aizsargāt īrnieku intereses, likumprojektā noteikts, ka izīrētājs varēs paaugstināt īres maksu īres tiesisko attiecību laikā tikai tad, ja īres līgumā būs paredzēti principi un kārtība īres maksas paaugstināšanai, piemēram, paaugstināšanas sasaiste ar gada vidējo inflāciju, plānotajiem izdevumiem, periodiska īres maksas paaugstināšana.

 

Ņemot vērā jaunā regulējuma būtiskās atšķirības no šobrīd spēkā esošā, likumprojektā paredzēts pārejas regulējums, saskaņā ar kuru līdz jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim iepriekš noslēgtie īres līgumi būs jāieraksta zemesgrāmatā.

 

Tāpat paredzēts izīrētāja un īrnieka, kurš dzīvojamo telpu šobrīd lieto, pamatojoties uz iepriekšējā izīrētāja noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu, pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu. Savukārt, ja vienošanos neizdosies panākt, ar attiecīgu prasību varēs vērsties tiesā, kura  pēc situācijas objektīvas analīzes noteiks gan īres līguma termiņu, kas nevarēs pārsniegt 10 gadus, gan arī īres maksu.

 

Detalizēti ar izstrādāto Dzīvojamo telpu īres likumprojektu var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē. Pēc saskaņošanas likumprojekts vēl jāpieņem Ministru kabinetam un Saeimai. Pēc jaunā likuma spēkā stāšanās tas aizstās šobrīd spēkā esošo likumu Par dzīvojamo telpu īri.

 

 

Evita Urpena

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālrunis 67013193

E-pasts Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv

Web www.em.gov.lv

Seko mums Twitter @EM_gov_lv

Youtube http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Facebook http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem

 

Lapas informācija atjaunota:    12-10-2017