Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šogad 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc ātrā novērtējuma palielinājies par 5,1%. Savukārt, salīdzinājumā ar šā gada 1. ceturksni pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP pieauga par 0,8%.
Būtiskākais ieguldījums izaugsmē joprojām saglabājās būvniecības nozarei. Būvniecības apjomi gada griezumā 2. ceturksnī pieauga par 32%, ko lielā mērā stimulējis apjomīgs investīciju pieaugums nozarē.
Nedaudz lēnāka kā gada 1. ceturksnī, tomēr stabila izaugsme turpinājās arī rūpniecībā - gada griezumā rūpniecības apjomi pieauguši par 2%. Straujākā izaugsme bija vērojama mašīnu un iekārtu ražošanā, kokapstrādē, nemetālisko minerālu ražošanā, kā arī ķīmiskajā rūpniecībā un metālapstrādē. Jāatzīmē, ka rūpniecības pieaugumu turpina pozitīvi ietekmēt stabilais ārējais pieprasījums - preču eksports šā gada aprīlī un maijā bija par 11,7% lielāks nekā atbilstošajā periodā pirms gada. Pa valstu grupām šajā laika posmā eksports pieauga straujāk uz NVS valstīm, mērenāk – uz ES valstīm.
Tāpat izaugsmi labvēlīgi turpina ietekmēt privātā patēriņa palielināšanās, par ko liecina arī jaunākie mazumtirdzniecības dati – mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā pieauga par 5,6%. Galvenais stimuls privātā patēriņa pieaugumam ir jūtamie uzlabojumi darba tirgū gan darba algu, gan nodarbinātības pieauguma izteiksmē.
Ņemot vērā labvēlīgo konjunktūru – ekonomisko izaugsmi ES valstīs, kā arī pieejamās ES fondu investīcijas, sagaidāms, ka stabila ekonomikas izaugsme Latvijā saglabāsies.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Normunds Ozols
EM Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vadītājs