Inovācijas, investīcijas un eksports – pamata virzieni produktivitātes kāpināšanai

08-11-2018

Informatīvās kampaņas "Radi Latvijā! Konkurē pasaulē!” ietvaros Ekonomikas ministrija š.g. 7. novembrī aicināja uz diskusiju  dažādu nozaru uzņēmējus un ekonomikas ekspertus, lai pārrunātu uzņēmēju un Latvijas tautsaimniecības produktivitātes kāpināšanas iespējas un izaicinājumus, kā arī produktivitātes rādītāju sasaisti ar Latvijas konkurētspēju un labklājības līmeņa celšanu.

Diskusija “Radi Latvijā! Konkurē pasaulē”
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Jānis Hermanis produktivitātes rādītāju kāpināšanā un valsts ilgtermiņa ekonomiskajā izaugsmē kā vienu no būtiskākajiem aspektiem norādīja demogrāfisko situāciju. “Jāsaprot, ka aizvien mazākam strādājošo cilvēku skaitam nāksies pelnīt aizvien lielākas pensijas un pabalstus, un to var sasniegt tikai ar produktivitātes kāpināšanu,” viedokli pauda eksperts.

 

Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss uzsvēra, ka primāri mums visiem būtu nepieciešams vienoties par produktivitātes jēdziena definīciju, kā galveno aspektu norādot pēc iespējas augstākas pievienotās vērtības radīšanu.  “Nozīmīgākie ekonomiskās izaugsmes un  tautsaimniecības konkurētspējas virzītāji ir vidējie un lielie uzņēmumi, tāpēc valstij būtu jāatbalsta ne tikai mazie, bet arī vidējie un lielie uzņēmēji, kas rada lielāko pievienoto vērtību ekonomikai”.

 

AS “MADARA Cosmetics” līdzīpašnieks un valdes loceklis Uldis Iltners norādīja, ka uzņēmēji no valsts sagaida stabilitāti un ekonomikas plānošanu ilgtermiņā. “Valsts uzņēmējiem var nodrošināt ekonomikas pastāvīgumu, valsts tēla veidošanu un ilgtermiņa nemainību,” skaidroja uzņēmējs.

 

IT uzņēmuma “Accenture” Latvijas filiāles vadītājs Maksims Jegorovs sasaistīja produktivitātes rādītājus ar pieejamo izglītības piedāvājumu. “Ilgtermiņa produktivitātes kāpināšanā svarīgs aspekts ir izglītības piedāvājuma atbilstība tirgus pieprasījumam, kas ir gan valsts puses atbildība, gan pašu uzņēmēju atbildība – ieguldīt savu darbinieku izaugsmē,” norādīja Maksims Jegorovs.

 

Bankas “Luminor” eksperts Pēteris Strautiņš skaidroja, ka uzņēmumu produktivitātes paaugstināšanās notiks dabiski, jo lielie konkurētspējīgākie uzņēmumi aizvien vairāk nostiprināsies tirgū. “Augstā ražīguma zona pakāpeniski izpletīsies Latvijas ekonomikā, jo produktīvākie un konkurētspējīgākie uzņēmumi uzņēmēji pārveidos uzņēmumus ar zemāku ražīgumu, tomēr iespējamo atbilžu produktivitātes kāpināšanā ir ļoti daudz, ko nosaka Latvijas ekonomikas daudzveidība,” viedokli izklāstīja eksperts.

 

“Diskusijas gaitā izskanējušās idejas apliecina Ekonomikas ministrijas īstenoto atbalsta virzienu pareizību – atbalsts inovācijas attīstībai, investīcijām ražošanas modernizācijā un eksporta paplašināšanai būs arī mūsu tālākā darba prioritātes. Paralēli vēl novēršot uzņēmēju identificētos šķēršļus uzņēmējdarbības efektīvākai veikšanai, tiks sekmēta Latvijas ekonomikas izaugsme ilgtermiņā,” diskusijas noslēgumā uzsvēra Raimonds Aleksejenko, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks.


Diskusijas video ieraksts

 

 

Kā informēts, šā mēneša garumā Ekonomikas ministrija īsteno informatīvu kampaņu “Radi Latvijā! Konkurē pasaulē,” kurā uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā tiek skaidrots par produktivitātes kāpināšanas nozīmi uzņēmumu un Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas celšanā. Kampaņas saukļi "Investē! Konkurē! Eksportē!" atspoguļo vēlamo uzņēmējdarbības un tautsaimniecības modeli Latvijā, kurā ekonomika balstās uz inovācijām un augstas pievienotās vērtības produkcijas eksportu. Kampaņas aktivitātēm aicinām sekot līdzi Ekonomikas ministrijas Facebook kontā “Atbalsts uzņēmējiem”. Pirmās publikācijas aicinām lasīt TVNET rubrikā “Radi Latvijā! Konkurē pasaulē!”.

 

 

Evita Urpena

Ekonomikas ministrijas

Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Tālr: 67013193

E-pasts: Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv

Web: www.em.gov.lv

Seko mums Twitter: @EM_gov_lv 

Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

Facebook: http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem

Flickr: https://www.flickr.com/photos/ekonomikasministrija

Lapas informācija atjaunota:    08-11-2018