Jaunumi

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes jaunākajiem darbaspēka apsekojuma datiem šā gada otrajā ceturksnī nodarbināto skaits Latvijā pieauga par 1,9% jeb aptuveni 17 tūkstošiem, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopumā šā gada 3. ceturksnī nodarbināto skaits sasniedza 920,1 tūkstošus jeb 65,3% no iedzīvotājiem vecumā no 15-74 gadiem. Gada griezumā nodarbinātības līmenis palielinājies par 1,7 procentpunktiem.

attēls

Neskatoties uz negatīvo demogrāfijas tendenču fonu, ekonomisko aktivitāšu pieaugums turpina pozitīvi ietekmēt darbaspēka piedāvājuma dinamiku. Jau trešo ceturksni pēc kārtas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits palielinās – 2018. gada 3. ceturksnī par 1,8 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni. Vienlaikus iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā gada griezumā samazinājās par vairāk nekā 10,4 tūkstošiem. Ņemot vērā to, rūkošo darba roku skaitu lielā mērā turpina kompensēt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kas gada laikā palielinājās par 1,1 procentpunktiem un 3. ceturksnī sasniedza 70,6%. Līdz ar to pašlaik vairāk nekā 2/3 no Latvijas iedzīvotājiem ir iesaistīti darba tirgū – ir nodarbināti vai atrodas darba meklējumos. Vienlaikus jāatzīmē, ka gan iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes, gan nodarbinātības rādītāji ir sasnieguši līdz šim vēsturiski augstākās atzīmes, kas norāda uz to, ka brīvo darba roku rezerves strauji izsīkst.

 

To apliecina arī bezdarba rādītāji. Darba meklētāju skaits gada 3. ceturksnī saruka par 15,3 tūkstošiem, salīdzinot ar 2017. gada 3. ceturksni, bet bezdarba līmenis - par 1,5 procentpunktiem, noslīdot līdz 7%.

 

Neskatoties uz to, bezdarba līmenis Latvijā joprojām saglabājās jūtami augstāks nekā kaimiņos – Igaunijā bezdarba līmenis gada 3. ceturksnī bija 5,2%, savukārt Lietuvā – 5,9%. Bezdarba straujāku samazināšanos joprojām kavē lielais ilgstošo darba meklētāju īpatsvars, kas joprojām veido vairāk nekā 2/5 no bezdarbnieku kopskaita. Jāatzīmē, ka ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars darba meklētāju kopskaitā gada laikā ir pieaudzis par 3 procentpunktiem. Bezdarba samazināšanos kavē arī darba tirgus reģionālās atšķirības - bezdarba līmenis Rīgas reģionā ir gandrīz četras reizes augstāks nekā  Latgales reģionā, kas kopā ar zemo darbaspēka ģeogrāfisko mobilitāti, palielina strukturālā bezdarba riskus.

 

Sagaidāms, ka nodarbināto skaits kopumā 2018. gadā varētu palielināties par aptuveni 1,9% jeb 16,8 tūkstošiem. Līdz ar to arī bezdarba līmenis vidēji gadā varētu būtu tuvu 7,5%.  Ņemot vērā to, jārēķinās, ka arī gada noslēgumā situācija darba tirgū saglabāsies sarežģīta raugoties no darbaspēka pieejamības viedokļa,  kas visdrīzāk atspoguļosies arī darba algu un darbaspēka izmaksu dinamikā.

 

 

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Normunds Ozols

EM Analītikas dienesta vecākais ekonomists