Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu šogad 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni, IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem ir palielinājies par 2,8%. Savukārt, izslēdzot sezonāla rakstura svārstības, salīdzinājumā ar pērnā gada 4. ceturksni, IKP ir sarucis par 0,3 procentiem.
Visbūtiskāk IKP pieaugumu gada sākumā ietekmēja ražošanas apjomu samazināšanās enerģētikas nozarē. Salīdzinoši siltākie laikapstākļi ietekmēja siltumenerģijas ražošanas apjomus. Savukārt, zemais pieteces līmenis upēs ietekmēja hidroelektrostaciju izstrādes apjomus, kas šogad bija zemākie pēdējo divu gadu laikā.
Līdzīgi kā iepriekš, arī gada sākumā nozīmīgs devums IKP pieaugumā bija būvniecības nozarei (kāpums par 6%), taču pieauguma tempi bija trīs reizes lēnāki nekā 2018. gadā. Izaugsmi būvniecības nozarē ietekmēja gan lielo privāto būvniecības projektu pabeigšana (piemēram, IKEA un Akropole), gan ES fondu investīcijas, kas ir sasniegušas maksimumu un vairs nepieaugs.
Vienlaikus šis gads iesācies veiksmīgi arī citās nozarēs. Mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās pēc neizlīdzinātiem datiem 1. ceturksnī bija par 3,8% lielāks nekā pirms gada. To sekmē situācijas uzlabošanās darba tirgū – nodarbinātības pieaugums un darba samaksas kāpums. Savukārt apstrādes rūpniecībā gada pirmajos divos mēnešos ražošanas apjomi palielinājās par 4,7% (pretstatus 2018. gada kopējai izaugsmei par 2,7%). Pieaugums bija lielākajā apstrādes rūpniecības apakšnozarē – kokapstrādē, kā arī elektronikas nozarē, ķīmiskajā rūpniecībā, mašīnu un iekārtu ražošanā, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Attīstības tendences rūpniecības apakšnozarēs gan ir ļoti atšķirīgas, piemēram, apģērbu, mēbeļu, dzērienu un nemetālisko minerālu ražošanā produkcijas apjomi gada sākumā ir sarukuši.
Šogad kopumā tautsaimniecības attīstību ietekmēs aizvien pieaugošā nenoteiktība ārējā vidē – tirdzniecības karu ietekme uz globālo ekonomiku, neskaidrība par Lielbritānijas un ES vienošanās iznākumu, lēnāka izaugsme ES valstīs u.c. 2019. gadā investīciju pieaugumu veicinās ES struktūrfondu ieguldījumi un privāto investoru realizētie projekti, vienlaikus straujāku investīciju pieaugumu ierobežos uzņēmēju nogaidošā attieksme saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē, kā arī joprojām banku piesardzīgā kreditēšanas politika. Privātā patēriņa pieaugumu turpinās ietekmēt uzlabojumi darba tirgū – nodarbinātības un darba samaksas kāpums. Šogad, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, mājsaimniecību patēriņš varētu nodrošinot būtiskāko devumu kopējā ekonomikas izaugsmē. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2019. gadā kopumā IKP pieauguma tempi varētu sasniegt 3,5 procentus.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Jānis Salmiņš
EM Analītikas dienesta vadītāja vietnieks