Šodien, 21. novembrī, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prezentēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu “OECD Economic Outlook 2019”, kurā OECD eksperti novērtējuši situāciju pasaules ekonomikā, kas ļauj valstīm savlaicīgi plānot nepieciešamās izmaiņas ekonomikas politikā.
Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad OECD eksperti prognozē 2,3% apmērā, kamēr 2020. gadā – 2,5% apmērā un 2021. gadā – 2,7% apmērā, vienlaikus akcentējot nepieciešamību kāpināt produktivitāti, lai esošajā demogrāfiskajā situācijā, emigrācijas un sabiedrības novecošanās apstākļos nodrošinātu tālāku tautsaimniecības attīstību. Latvijā jāturpina īstenot uzsāktās strukturālās reformas, piemēram, investējot pētniecībā un attīstībā, kā arī prasmju attīstībā, nodrošinot profesionālo un augstāko izglītību atbilstoši darba tirgus vajadzībām, veicinot īres tirgus attīstību un mājokļu pieejamību u.c. Šīs reformas ir svarīgas Latvijas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā.
OECD eksperti norādījuši, ka šogad ir lēnākā globālās ekonomikas izaugsme pēdējās desmitgades laikā, sasniedzot 2,9% šogad un nākamgad, savukārt 2021. gadā – nelielu pieaugumu līdz 3%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, OECD ir samazinājusi globālās ekonomikas izaugsmes prognozes par 0,5%. Lai arī izaugsme kopumā ir stabilizējusies, izaugsmes temps tomēr ir zems un pastāv bažas, ka tāds tas arī saglabāsies tuvāko gadu laikā.
OECD Galvenā Ekonomiste Laurence Boone, prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu, uzsvēra, ka galvenais iemesls globālās ekonomikas izaugsmes lēnajam tempam ir ekonomiskā nenoteiktība, kā spilgtu piemēru minot Brexit. Savukārt risku sadaļā viņa atzīmēja saspringto situāciju finanšu tirgos (īpaši attiecībā uz valstīm, kurām ir augsts ārējais parāds), kā arī lēnos investīciju tempus, neskatoties uz zemajām procentu likmēm. Samazinās arī Ķīnas ietekme kā globālās izaugsmes vilcējspēkam, mazinoties Ķīnas izaugsmes tempam un pieaugot izmaiņām tās ekonomikas attīstības modelī (samazinās kapitālpreču imports rūpniecībā, pieaug pakalpojumu sektora nozīme). Neskatoties uz iepriekš minēto, situācija globālajā darba tirgū joprojām novērtēta pozitīvi, lai arī samazinās jaunradīto darba vietu skaits. Tas savukārt sekmē mājsaimniecības patēriņa pieaugumu, stimulējot izaugsmi.
Lai mazinātu norādīto risku ietekmi, OECD aicina valstis koncentrēt politikas iniciatīvas trijos galvenajos virzienos - attīstīt starpvalstu sadarbību, lai apturētu saspīlējumu starptautiskajā tirdzniecībā; investēt ilgtspējīgā infrastruktūrā, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām un veicinātu digitalizāciju; nodrošināt vienlīdzīgāku nodokļu sistēmu ar mērķi jau tuvākajā laikā vienoties par caurredzamu un taisnīgu digitālās ekonomikas nodokļu sistēmu. Vienlaikus tiek akcentēta nepieciešamība nodrošināt efektīvu infrastruktūras projekta pārvaldību.
Detalizētāk ar OECD jaunāko globālās ekonomikas apskatu OECD Economic Outlook 2019 un citiem materiāliem var iepazīties http://www1.oecd.org/economic-outlook/
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
T.: 67013193