2022. gada 8. novembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja Nacionālā tirgus uzraudzības stratēģiju 2022. – 2026. gadam (turpmāk – Stratēģija), kas ir daļa no kopējās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tirgus uzraudzības sistēmas, un kuru pēc vienotās ES formas izstrādāja Ekonomikas ministrija sadarbībā ar 15 Latvijas tirgus uzraudzības iestādēm.
Latvijai kā ES dalībvalstij jānodrošina, lai tirgus uzraudzības sistēma atbilstu Eiropas vienotā tirgus prasībām un Latvijas tirgū būtu pieejamas tikai drošas, noteiktām prasībām atbilstošas preces un pakalpojumi. Tirgus uzraudzība ir daļa no kopējā normatīvo aktu ieviešanas procesa un ir galvenais instruments preču drošuma uzraudzībai. Turklāt, tā ir priekšnosacījums normālai iekšējā tirgus, kā arī tirgus ekonomikas funkcionēšanai. Tirgus uzraudzība tiek veikta ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgu aizsardzību visām personām visā ES teritorijā, izskaužot negodīgu konkurenci un veicinot uzticību tirgum.
Stratēģija ir izstrādāta, izpildot Regulas par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību prasības. Šīs regulas mērķis ir nodrošināt visaptverošu ES dalībvalstu tirgus uzraudzības sistēmu funkcionalitāti, lai gūtu pārliecību, ka iesaistīto iestāžu resursu, pilnvaru un pienākumu apjoms ir pietiekams, lai būtu iespējams nodrošināt efektīvu tirgus uzraudzību.
Stratēģijā ir iekļauta informācija par Latvijas tirgus uzraudzības sistēmu, iesaistītajām institūcijām, praksi un ES tiesību aktu, kas attiecas uz tirgus uzraudzību, izpildi Latvijas teritorijā, tostarp pie ES robežām un arī sadarbību ar ES dalībvalstīm. Stratēģijā tika ietverti secinājumi par izaicinājumiem Latvijas uzraudzības sistēmā, veikts esošo nepilnību un nepieciešamo uzlabojumu izvērtējums un nosprausti rīcības varianti to ieviešanai, kā arī noteiktas prioritārās tirgus uzraudzības jomas.
Stratēģijā aptverti vairāki ES tiesību akti produktu jomā, visi produktu piegādes ķēdes posmi, tostarp imports un digitālās piegādes ķēdes. Tika ņemta vērā arī straujā e-komercijas attīstība, kā arī viedo produktu popularitāte, kas prasa tirgus uzraugiem papildus prasmes digitālo rīku izmantošanai, piemēram, veicot pārbaudes, monitorējot tirgu un attīstot datos balstītu uzraudzību. Stratēģijā uzsvērts, ka ņemot vērā ES zaļajā kursā noteiktos mērķus, kā arī energoresursu cenu kāpumu, jāstiprina energoefektivitātes un ekodizaina prasību ieviešanu un prasību skaidrošanu gan komersantiem, gan patērētājiem, lai veicinātu ilgtspējīgus patērētāju paradumus.
Vienlaikus būtiskas ir produktu laboratoriskās pārbaudes, lai pārliecinātos par produktu drošumu un atbilstību. Atbilstošu laboratoriju pieejamība Latvijā ir ierobežota un iestādēm bieži jāizmanto ārvalstīs esošu laboratoriju pakalpojumi. Paraugu pareiza nogādāšana ārvalstu laboratorijās ir dārgs un laikietilpīgs process. Tādēļ Stratēģijā norādīts, ka nepieciešams darbs pie vietējo laboratoriju attīstības, piemēram, būvizstrādājumu un energoefektivitātes jomās.
Stratēģijas ieviešanas un tirgus uzraudzības rezultātu novērtēšanai tiks izmantoti vienotie ES Produktu atbilstības tīkla izstrādātie rādītāji, piemēram, tirgus uzraudzībai paredzētie resursi, pārbaužu un laboratorisko izmeklējumu skaits, neatbilstību skaits u.c. Atbilstošo rādītāju rezultātus plānots apkopot reizi gadā un apspriest Tirgus uzraudzības padomē. Stratēģijas ieviešanu novērtēs un pārskatīs ne retāk kā reizi 2 gados.
Plašāk ar Stratēģijas saturu var iepazīties Stratēģijas kopsavilkumā.