Būvatļauja

Kāda ir kārtība saistībā ar būvatļaujas derīguma termiņu gadījumā ja faktiskie būvdarbi objektā nenotiek, šobrīd ir procesā tikai nodošana ekspluatācijā, proti, SIA "X" bija izdota būvatļauja līdz 24.04.2014, šobrīd viņai beidzās derīguma termiņš, bet faktiskie būvdarbi objektā nenotiek, vai ir nepieciešams pagarināt minēto būvatļauju?
 

Būvvaldes noteiktais būvatļaujas derīguma termiņš ir laiks, kurā persona var realizēt tiesības veikt būvdarbus, taču pilnīgi būvatļauja kā tiesību akts savu darbību beidz līdz ar tās atcelšanu vai arī to izpildot – līdz ar būves nodošanu ekspluatācijā. Tādējādi būvatļaujas derīguma termiņa notecēšana nenozīmē, ka ir beidzies tās spēkā esības termiņš. Personai ir tiesības ierosināt būves nodošanas ekspluatācijā procesu, jo nav beidzies būvatļaujas spēkā esības termiņš un tikai nodošanas ekspluatācijā dēļ nav nepieciešams pagarināt attiecīgās būvatļaujas derīguma termiņu, līdzīgi kā tas bija noteikts būvniecības regulējumā līdz 01.10.2014. Papildus jānorāda, ka SIA „X” attiecīgā būve jānodod ekspluatācijā saskaņā ar speciālajos būvnoteikumos norādīto kārtību (piemēram, ēku nodošanu ekspluatācijā regulē Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 8.nodaļa). Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.502 „Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” 26.punktu būvdarbu veicēja apdrošināšanas līgumam par konkrētu būvobjektu jāietver garantijas laika periods. Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka iepriekšējais regulējums neparedzēja būvuzraudzības plāna izstrādāšanu, un šī iemesla dēļ pie nodošanas ekspluatācijā nav nepieciešamas iesniegt būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi.

 

Cik eksemplāros tiek izsniegts būvatļaujas oriģināls. Pie kā tā glabājas. Vai būvatļauja ir (ievērojot, ka tajā norādīti projektēšanas nosacījumi) iekļaujama projekta sastāvā vai arī tas ir patstāvīgs dokuments. Kā mēs atpazīstam (jebkura pārbaudošā institūcija vai trešā persona ierodoties būvobjektā), ka konkrētā būvatļauja ir piesaistīta būvdarbu vadītāja uzrādītajam projektam (Latvijas būvnormatīvi nenosaka, ka tiek izdarītas kādas atzīmes būvprojekta dokumentācijā)?
 

Ņemot vērā, ka vienam eksemplāram ir jāglabājas būvvaldē, bet otru ir jāizsniedz pasūtītājam, tad būvatļauja ir sagatavoja vismaz divos eksemplāros. Papildus tam jānorāda, ka gadījumā, ja iesniegto būvprojektu būvvalde atzīs par atbilstošu normatīvajiem aktiem, ir veicama atbilstoša atzīme būvatļaujā un šī iemesla dēļ kopā ar būvprojektu būtu iesniedzams arī pasūtītāja būvatļaujas eksemplārs. Par būvatļaujas piesaisti būvprojektam jānorāda, ka līdzšinējā kārtība neparedzēja, ka būvprojektā būtu liekama īpaša būvvaldes atzīme par konkrētā varianta akceptēšana. Taču tas nebija šķērslis šādas atzīmes veikšanai. Tā arī spēkā esošai regulējums neliedz būvvaldei likt kādu atzīmi būvprojektā par projektēšanas nosacījumu izpildi.

 

Pasūtītājam ir izsniegta būvatļauja. Būvvalde saņem iesniegumu par būvatļaujas pārreģistrāciju. Vai šajā gadījumā būvvalde izsniedz jauno būvatļauju vai arī ir jāpārreģistrē vecā veida būvatļauja?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka, mainoties būvniecības dalībniekiem, būvatļauja ir pārreģistrējama, nevis izdodama no jauna (skat. piemēram, Ministru kabineta 16.09.2014. noteikumu Nr.551 „Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi” 67.punkts).

 

Vai Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.501 „Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība” būvatļaujā netiek izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi (būvvaldē vairs nav jāiesniedz būvniecības dalībnieku dokumentācija, kas attiecas uz būvdarbu veikšanas procesu)?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.501 „Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība” 50.1.apakšpunkts nosaka, ka projektēšanas nosacījumi ietver arī būvvaldes noteiktos būvdarbu nosacījumus. Līdz ar to būvvaldei attiecībā uz elektroniskie sakaru tīklu būvniecību projektēšanas nosacījumos ir jānorāda būvdarbu uzsākšanas nosacījumi un veicot atzīmi par visu projektēšanas nosacījumu izpildi jāpārbauda – vai izpildīti arī tās noteiktie būvdarbu uzsākšanas nosacījumi.

 

Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 54.1.3.apakšpunktā kā nosacījums paredzēta tehnisko noteikumu saņemšanu no institūcijām. Šobrīd tikai Valsts vides dienesta reģionālās vides pārvaldēm ir noteikumi, ka tā izdod tehniskos noteikumus, bet citām nav. Vai gaidāmi noteikumi, kas dos regulējumu, kuros gadījumos, kādām iestādēm jāpieprasa - vai tā ir būvvaldes improvizācija?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka būvvaldes kompetencē ir noteikt institūcijas no kā saņemami tehnisko noteikumu. (Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 15.punkts). Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka tehniskais noteikumus izdot arī inženiertīklu īpašnieki vai valdītāji, nevis tikai publisko tiesību juridiskās personas.

 

Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 59.1.apakšpuntks- vai kultūrvēsturiskais piemineklis domāts arī vēsturiskais centrs pilsētā - vai konkrēts būvobjekts un tā aizsardzības zona?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka kultūrvēsturisks piemineklis atbilstoši likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 2. pantam ir arī pilsētu un citu apdzīvoto vietu vēsturiskie centri.

 

Vai būvatļaujas veidlapu būvvalde drīkst papildināt (piem., ar nosacījumiem) jeb strikti jāievēro tās tagadējā forma (Ministru kabineta noteikumu pielikumi)?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 54.1.7.punkts paredz ietvert nosacījumus uz citām prasībām, tai skaitā fasādes apdarei izmantojamiem būvizstrādājumiem vai to ekvivalentiem, atbilstoši teritorijas plānojumam, lokālplānojumam vai detālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts). Vārdu kopa „citām prasībām, tai skaitā” norāda, ka turpmākais uzskaitījums nav izsmeļošs. Attiecīgi veidlapas var tikt papildinātas pēc nepieciešamības. Vēršam uzmanību, ka arī gadījumos, kad tika rīkota būvniecības ieceres publiska apspriešana, būvvaldei atbilstoši Būvniecības likuma 14.panta piektajā daļā noteiktajam – „[p]ubliskas apspriešanas rezultātus var izmantot, lai ietvertu būvatļaujā papildu nosacījumus, kas attiecas uz [..] būves ietekmi uz vidi”, ir tiesības papildināt būvatļauju ar citiem nosacījumiem, kuri nav minēti būvatļaujas veidlapā.

 

Vai izsniedzot būvatļaujas būvvaldes atbildīgā persona tās paraksta? Veidlapās iespējamais paraksts ir izvietots zem „Atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi”; Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi”  8.pielikumā – būvatļauja, būvvaldes vadītājam (atbildīgajai personai) nav kur parakstīties – veikt atzīmi izsniedzot projektēšanas nosacījumus un būvdarbu uzsākšanas nosacījumus; Vai zem punktiem „Atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi” un „Atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi” rakstāmi projektu akceptēšanas un būvdarbu uzsākšanas lēmumu teksts, apraksts un lēmumu pieņemšanas datums vai tikai lēmumu pieņemšanas datums, un, kā tas ietekmē vai izmaina zemāk norādīto būvvaldes atbildīgās amatpersonas parakstu un datumu, ja tas ir jāliek pirms šo nosacījumu izpildes?
 

Par būvatļaujas veidlapas aizpildīšanu jānorāda, ka, atbilstoši Dokumentu juridiskā spēka likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktam, izdodot būvatļauju, būvvaldes amatpersona to paraksta. Tāpat jānorāda, ka, piemēram, atbilstošā rekvizīta „paraksta” vieta par būvatļaujas izdošanu Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 8.pielikumā (būvatļaujas veidlapa) ir vietā pēc šī pielikuma 10.punkta līdz šīs veidlapas sadaļai „Būvvaldes atzīmes un lēmumi” un tā ir apzīmēta ar svītru. Vienlaikus vēršama uzmanību, ka rekvizīts „paraksts” ir noformējams atbilstoši Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumu Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” 3.3.apakšnodaļai (18. – 23.punkts). Šī iemesla dēļ sekojošie rekvizīti „paraksts” attiecīgās veidlapas sadaļā „Būvvaldes atzīmes un lēmumi” ir attiecināmi tikai uz attiecīgajām atzīmēm un tie ir paredzēti pēc informācijas ietveršanas par atbilstošo atzīmi. Tāpat jānorāda, ka attiecīgās būvatļaujas veidlapas 11. un 12.punktā norādāma tikai prasītā informācija, proti, atbilstošā lēmuma pieņemšanas datums un rekvizīts „paraksts”. Vēršam arī uzmanību uz to, ka noformējot lēmumu, atbilstoši apstiprinātajām veidlapām, ir piemērojamas arī citas Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumu Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” prasības. Jāmin arī, ka veidlapas teksta datnes veidā ir pieejamas Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē un portālā likumi.lv.

 

Grozījumi Būvniecības likumā ir stājušies spēkā, taču joprojām nav pieņemti grozījumos norādītie Ministru kabineta noteikumi par būvtāfeles izvietošanu zemesgabalā, kurā paredzēta būvniecība. Vai pasūtītājam būvtāfele zemesgabalā jāizvieto par jebkuru būvatļauju, tajā skaitā, piemēram, par dzīvokļa pārbūvi daudzdzīvokļu mājā? Nav noteikts būvtāfeles saturs. Kā rīkoties šādā situācijā, kad nav noteikti ne objekti vai objektu grupas, par kurām jāinformē sabiedrība, ne arī informācijas saturs?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka regulējums attiecībā uz būvtāfeles izvietošanu, tai skaitā attiecībā uz tās saturu, ir ietverts speciālajos būvnoteikumos. Tā, piemēram, Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 5.nodaļā „Sabiedrības informēšana” ir noteikti gadījumi, kad un uz cik laiku ir izvietojama būvtāfele, kā arī tās saturs.

 

Cik ilgi jātur būvtāfele objektā, vai līdz nodošanai ekspluatācijā?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka, regulējums attiecībā uz būvtāfeles izvietošanas ilgumu ir ietverts speciālajos būvnoteikumos. Tā, piemēram, Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 60.punktā noteikts, ka „[b]ūvtāfeli izvieto uz laiku, kas nav īsāks par būvatļaujas apstrīdēšanas laiku”. Līdz ar to pēc būvatļaujas apstrīdēšanas terminā beigām pasūtītājs ir tiesīgs būvtāfeli noņemt. Tomēr attiecīgā tiesību norma neliedz pasūtītājam būvtāfele saglabāt uz visu būvniecības laiku.

 

Kura diena uzskatāma par būvatļaujas spēkā stāšanās dienu - diena, kad pašvaldība par tās sagatavošanu paziņojusi internetā pašvaldības mājas lapā, vai diena (ko iepriekš nav iespējams noteikt), kad pasūtītājs (administratīvā akta adresāts) saņēmis tam adresēto administratīvo aktu - būvatļauju, vai diena, kad pasūtītājs informējis sabiedrību par izsniegto būvatļauju, izvietojot apbūvei paredzētajā zemesgabalā būvtāfeli, vai diena, kad kaimiņos esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem atbilstoši normatīvajos aktos par administratīvo aktu paziņošanas kārtību noteiktajam jāsaņem ierakstītās vēstules ar paziņojumiem par plānoto būvniecību?

 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Būvniecības likuma 15.panta ceturtajā daļā noteikts, kad būvatļauja stājas spēkā, proti, tā stājās spēkā, kad tā paziņota adresātam (pasūtītājam). Vienlaikus jānorāda, ka veids, kādā būvatļauju kā administratīvo aktu paziņo adresātam — rakstveidā, mutvārdos vai citādi, neietekmē tā stāšanos spēkā (Administratīvā procesa likuma 70.panta pirmā daļa). Lēmumu par būvatļauju paziņo adresātam (pasūtītājam) atbilstoši Paziņošanas likumam (Administratīvā procesa likuma 70.panta otrā daļa). Paziņošanas likuma 3.panta pirmajā daļā ir noteikts, ka dokumenta (administratīvā akta) paziņošanu adresātam (pasūtītājam) iestāde (piemēram, būvvalde) veic: 1) uz vietas iestādē vai piegādājot ar tās norīkota darbinieka vai ziņneša starpniecību; 2) izmantojot pasta pakalpojumus; 3) izmantojot elektroniskos sakarus; 4) publiski.

 

Vai būvtāfeles izvietošana zemesgabalā un ierakstīto vēstuļu nosūtīšana ir obligāts pasākums, ja grozījumos noteikts, ka šiem pasākumiem ir informatīvs raksturs. Vai būvtāfeles izvietošanu un ierakstīto vēstuļu nosūtīšanu kāds kontrolē, vai tā ir tikai pasūtītāja labas gribas izpausme. Vai iestājas atbildība par šo informēšanas pasākumu neveikšanu?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka likumdevējs būvtāfeles izvietošanu speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumus ir noteicis par obligātu. Savukārt, individuālo kaimiņu nekustamo īpašumu īpašnieku informēšanu par plānoto būvniecību likumdevējs ir atstājis pasūtītāja ziņā, norādot, ka tas var veikt šāda veida darbību. Vienlaikus jānorāda, ka būvtāfeles esamības kontrole ir tās institūcijas kompetencē, kas kontrolē attiecīgā būvniecības procesa tiesiskumu. Tāpat jāņem vērā, ka augstāka iestāde vai tiesa var atjaunot procesuālo termiņu būvatļaujas apstrīdēšanai un pārsūdzēšanai, ja tā konstatē, ka sabiedrības informēšana par izsniegto būvatļauju bijusi acīmredzami nepietiekama.

 

Vai uzskatāms, ka tiks ievērots samērīguma princips, uzliekot par pienākumu pasūtītājam (tajā skaitā pašvaldībai) nosūtīt ierakstītas vēstules visiem kaimiņos esošā nekustamā īpašuma īpašniekiem, ja "kaimiņi" ir vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas (vairāki simti nekustamo īpašumu īpašnieki), piemēram, par bērnu dārza ēku .renovāciju vai rekonstrukciju? Vai nebūtu jābūt speciālam regulējumam par paziņošanas kārtību daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, kā arī precīzi noteiktām objektu grupām un būvniecības veidam, par ko ir nepieciešams papildus informēt sabiedrību? Uzskatām, ka samērīgi un pietiekami būtu sabiedrības informēšana ar būvtāfeles palīdzību un publikāciju pašvaldības mājas lapā.
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija vērš uzmanību uz to, ka individuālo kaimiņu nekustamo īpašumu īpašnieku informēšanu par plānoto būvniecību likumdevējs ir atstājis pasūtītāja ziņā, norādot, ka tas būvatļaujas izdošanas gadījumā var veikt šāda veida darbību. Papildus Ekonomikas ministrija uzver, ka tas nav pasūtītāja pienākums – iepretī būvtāfles izvietošanai, bet tikai tiesība.

 

Sakarā ar to, ka MK noteikumu pielikumos būvatļaujas veidlapas ir bez datējuma dokumentu rekvizītu zonā, kas ietekmē dokumenta juridisko spēku, rodas sekojošs jautājums: vai ir pieļaujama šo pielikumu (īpaši būvatļaujas) datēšana rekvizītu zonā, lapu numerācija un cauršūšana ar būvvaldes apliecinājumu?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka vispārīgās dokumentu noformēšanas prasības nosaka Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumi Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” un tās ievērojamas izstrādājot attiecīgos dokumentus. Vienlaikus jānorāda, ka, piemēram, Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” būvatļaujas veidlapā var tikt iekļauta papildus paraksta un datuma vieta aiz veidlapas 10.punkta pirms veidlapas sadaļas „Būvvaldes atzīmes un lēmumi”, lai paraksts par projektēšanas nosacījumi izpildi nebūtu uzskatāms par parakstu par būvatļaujas izdošanu.

 

MK noteikumu Nr.529 8.pielikuma (būvatļauja) 10.punktā „Būvdarbu uzsākšanas nosacījumi” iestrādātās teksts: Būvvaldē iesniedzamie dokumenti (vajadzīgo atzīmēt): izstrādāts un saskaņots būvprojekts. Šo pašu noteikumu 6.5.sadaļas 88. un 89.punkti (kā arī Būvniecības likuma 12.panta piektā daļa) norāda tikai: „… būvvalde … izdara būvatļaujā atzīmi par projektēšanas nosacījumi izpildi”, bet nemin projekta saskaņošanu. Kas ir domāts ar jēdzienu „saskaņots projekts”? Kā tiek nodrošināta projekta aktualitāte un nodrošināts juridiskais svars, ja tajā nav paredzēta būvvaldes atzīme ar saskaņojumu, akceptu un datumu? Vai pasūtītāja tehniskais projekts ir jāšuj kopā ar būvatļauju?
 

Par būvprojekta saskaņošanu jānorāda, ka būvprojekts ir saskaņojums atbilstoši projektēšanas nosacījumiem (piemēram, Ēku būvnoteikumu 54.1.2.apakšpunktā noteikts, ka „[b]ūvatļaujā iekļauj [..] projektēšanas nosacījumus, ietverot prasības [..] par būvprojekta risinājumu saskaņošanu [..]”). Bez tam būvprojekts ir saskaņojams arī tehnisko un īpašo noteikumu izdevējiem, lai apliecinātu, ka attiecīgās prasības ir izpildītas. Savukārt „[b]ūvvalde izvērtē izstrādāto būvprojektu atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un nepieciešamo tehnisko risinājumu esību, kā arī pārliecinās par normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu” (Ēku būvnoteikumu 88.punkts). Vienlaikus norādāms, ka līdzšinējā kārtība arī neparedzēja, ka būvprojektā būtu liekama īpaša būvvaldes atzīme par akceptēšanu, taču būvvaldes šādu atzīmes veikšanas veidu izmantoja līdzšinējā praksē. Tā arī spēkā esošais regulējums neliedz būvvaldei likt kādu atzīmi būvprojektā.

 

Būvatļaujas veidlapās meliorācijas darbiem, citu atsevišķi neklasificētu inženierbūvju darbiem punktā : būvdarbu uzsākšanas nosacījumi būvvaldē iesniedzamie dokumenti ierakstīts, ka jāiesniedz atbildīgā būvdarbu vadītāja un būvdarbu vadītāja saistību raksti, kā arī atbildīgā būvuzrauga un būvuzrauga saistību raksti. Vai nav radusies kļūda?  Kāda atšķirība un kur likumdošanā tā skaidrota atšķirība starp atbildīgo būvdarbu vadītāju un būvdarbu vadītāju? Formāli lasot šos nosacījumus sanāk, ka nepieciešami divi būvdarbu vadītāji un divi būvuzraugi, viens atbildīgs un otrs (bezatbildīgs) Kā ar apdrošināšanu, tā arī nepieciešama abiem? Ēku būvnoteikumos šāda sadalījuma nav ir tikai atbildīgais būvdarbu vadītājs un atbildīgais būvuzraugs.

 

Atbildot uz jautājumu par atbildīgajiem būvspeciālistiem (būvdarbu vadītājiem un būvuzraugiem), Ekonomikas ministrija norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 95.punktu būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais būvdarbu veicējs. Atsevišķos būvdarbus uz līguma pamata var veikt atsevišķu būvdarbu veicējs, kurš ieceļ būvdarbu vadītāju konkrētu būvdarbu veikšanai. Būvdarbu vadītājs nodrošina konkrētā darba kvalitāti atbilstoši būvprojektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas. Ievērojot Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”  96.punktu, atbildīgie būvdarbu vadītāji paraksta saistību rakstu, kuru iesniedz būvvaldē.
 

Savukārt, attiecībā uz būvuzraudzību saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 121.punktu, ja būvuzraudzības līgumu slēdz ar juridisko personu, līgumā norāda konkrētās fiziskās personas, kuras parakstīs saistību rakstu un veiks būvuzraudzību, kā arī norāda atbildīgo būvuzraugu. Tādejādi konkrētajā objektā būvuzraudzību var veikt vairāki būvuzraugi, bet no visiem tikai viens būs atbildīgais būvuzraugs.
 

Pamatojoties uz iepriekš minēto, būvvaldē obligāti iesniedzami visu atbildīgo būvspeciālistu saistību raksti. Pārējo būvspeciālistu saistību raksti, ja tādi ir piesaistīti būvdarbu kontrolēm, uzsākot būvdarbus, iesniedzami būvvaldē pēc pasūtīja izvēles.

 

Būvatļaujās pie būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas ir prasība pēc apdrošināšanas būvprojekta izstrādātājam. Būvprojekta izstrādātājs daudzos gadījumos pie mums ir studenti, viņa darbu apliecina būvprojekta sadaļas vadītājs. Vai nav radusies kļūda? Domāju ,ka pareizi būtu prasīt apdrošināšanu tikai no būvprojekta sadaļas vadītāja un protams no būvprojekta vadītāja un ekspertiem.
 

Atbildot par būvspeciālistu profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.502 „Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” 9. un 10.punktu būvspeciālista apdrošināšanas līgumu jāslēdz ne tikai atbildīgajiem būvdarbu vadītājiem, bet arī būvdarbu vadītājiem (atsevišķo būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji), kas atbildīgi par konkrētiem būvdarbiem konkrētajā objektā. Bez tam speciālajos būvnoteikumos ir noteikts, ka ierakstus būvdarbu žurnālā katru darba dienu veic būvdarbu vadītājs, un tiem jāraksturo faktiskā situācija būvlaukumā. Ierakstus būvdarbu žurnālā par saviem veiktajiem darbiem veic arī atsevišķu būvdarbu veicēju būvdarbu vadītāji.
 

Saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.502 „Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu”. 3. un 4.punktu būvspeciālista profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgums jāslēdz:
 

1) pirms būvprojekta izstrādāšanas būvspeciālistam, kas veiks būvprojekta vadītāja pienākumus, vai būvkomersantam, kas nodarbina konkrēto būvspeciālistu. Minētais līgums jāuztur spēkā visu projektēšanas un būvdarbu laiku.
 

2) pirms būvprojekta ekspertīzes veikšanas būvspeciālistam, kas veiks būvprojekta ekspertīzes vadītāja pienākumus, vai būvkomersantam, kas nodarbina konkrēto būvspeciālistu. Minētais līgums jāuztur spēkā visu būvdarbu un garantijas laiku.
 

Saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”  2.11.apakšpunktu būvprojekta izstrādātājs ir būvspeciālists vai būvkomersants, kas uz rakstveida vienošanās pamata izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā vai turpina būvprojekta izstrādi atbilstoši būvatļaujā iekļautajiem projektēšanas nosacījumiem.
 

Pamatojoties uz iepriekš minēto, profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana ir nepieciešama būvprojekta izstrādātājam, kurš ir būvspeciālists un veiks būvprojekta vadītāja pienākumus. Savukārt, ja būvprojekta izstrādātājs ir būvkomersants, viņam ir jāapdrošina konkrētais būvspeciālists, kuru viņš nodarbina.
 

Norādām, ka gadījumā, ja atsevišķas būvprojekta daļas, rasējumus un tekstu izstrādā persona, kura nav tiesīga patstāvīgi to izstrādāt (nav atbilstoša sertifikāta), attiecīgas būvprojekta daļas vai būvprojekta vadītājs, kas tās pārbaudījis, paraksta un par to uzņemas atbildību.
 

Ievērojot Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.502 „Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” 6.punktu, šo noteikumu 3., 4. un 5.punktā minētajā būvspeciālista apdrošināšanas līgumā tiek apdrošināta atbildība par zaudējumiem, ko izraisa atbildīgais būvspeciālists un visi darba izpildē iesaistītie būvspeciālisti. Tādejādi, ja būvprojekta izstrādē ir iesaistītas personas, kuras nav būvspeciālisti, būvspeciālista profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana segs radušos zaudējumus arī no tā būvspeciālista, kas būs pārbaudījis šādu personu izstrādātos dokumentus.

 

Par Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcijas izsniegtās būvatļaujas reģistrēšanu pašvaldības būvvaldē

Atslēgvārds (-i): būvatļauja, pašvaldības būvvalde, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

Tiesību akts (-i): Valsts pārvaldes iekārtas likums, MK 500/2014, MK 53/2014

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr.530 „Dzelzceļa būvnoteikumi” 14.punktu Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajā termiņā informē attiecīgo būvvaldi par izsniegto būvatļauju. Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 9.punkts nosaka, ja lēmumu par būvatļauju pieņem institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, tā septiņu dienu laikā informē attiecīgo būvvaldi, ka: 1. būvatļauja ir izsniegta; 2. būvatļaujā ir izdarīta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi (Būvniecības likuma 15. panta otrajā daļā minētajā gadījumā); 3. būvatļaujā ir izdarīta atzīme par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

 

Ievērojot iepriekš minēto, Valsts dzelzceļa tehniskajai inspekcijai septiņu dienu laikā jāinformē attiecīgā būvvalde par izsniegto būvatļauju, kā arī par attiecīgo nosacījumu izpildi. Savukārt, atbilstoši Būvniecības likuma 12.panta trešās daļas 11.punktam būvvalde atbilstoši savai kompetencei jāreģistrē citu institūciju izdotās būvatļaujas.

 

Vēršam uzmanību, ka būvniecību reglamentējošie normatīvie akti neparedz pienākumu būvatļaujas adresātam, kuram cita institūcija izsniegusi būvatļauju, pašam vērsties attiecīgajā būvvaldē. Būvniecības procesā iesaistītās institūcijas jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.pantā noteiktos principus, it sevišķi, labas pārvaldības principu, nepieprasot privātpersonai sniegt dokumentus vai ziņas, kas ir citas institūcijas rīcībā.

 

Par būvdarbu turpināšanu pēc noteiktā maksimālā termiņa 

Atslēgvārds (-i): būvdarbi, maksimālais termiņš, turpināšana, nodoklis

Tiesību akts (-i): BL, APL, MK 529/2014, MK 500/2014

 

Būvniecības regulējums, kas stājās spēkā ar 2014.gada 1.oktobri, paredz, ka I grupas būves var realizēt, saņemot būvvaldes akceptu paskaidrojuma rakstā vai apliecinājuma kartē, savukārt II un III grupas būves – saņemot būvatļauju, kurā ir izvirzīti projektēšanas nosacījumi un būvdarbu uzsākšanas nosacījumi. Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumos Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi), kā arī speciālajos būvnoteikumos ir noteikti termiņi, kādos būvniecības ierosinātājam (pasūtītājam) ir tiesības pēc lēmuma pieņemšanas realizēt ieceri.

 

Attiecībā uz būvatļaujā noteiktajiem izpildes termiņiem, paskaidrojam, ka Vispārīgo būvnoteikumu regulējums nosaka, ja persona neievēro projektēšanas nosacījumu izpildes termiņu vai būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildes termiņu, būvatļauja ir atceļama un būvniecības process ir uzsākams no jauna.

 

Būvatļauja kā administratīvais akts atbilstoši Administratīvā procesa likuma 70.pantam ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Vispārīgo būvnoteikumu 77.punktā noteiktais projektēšanas nosacījumu izpildes termiņš un speciālajos būvnoteikumos noteiktais būvdarbu uzsākšanas termiņš ir laiks, kurā persona var realizēt tiesības veikt projektēšanu un sagatavoties būvdarbu uzsākšanai. Termiņš ir tikai viens no administratīvā akta nosacījumiem. Pat tad, ja būvatļaujas projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas termiņi ir beigušies, būvatļauja kā iepriekš izdots administratīvais akts pats par sevi var būt pamats pagarināt tās darbību (mainīt vienu nosacījumu – termiņu). Lai nepieļautu būvatļaujas projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas termiņa neievērošanu, būvvalde var atcelt būvatļauju, ja netiek ievēroti normatīvajos aktos projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas termiņi (Vispārīgo būvnoteikumu 132.punkts). Arī gadījumos, kad pasūtītājs maksimālajā būvdarbu veikšanas termiņā (5 vai 8 gadi) nav uzsācis būvdarbus, būvvaldei saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 85.panta otrās daļas 2.punktu ir tiesības atcelt būvatļauju.

 

Savukārt gadījumos, kad persona ir uzsākusi būvdarbus, taču nav ievērojusi būvatļaujā noteikto maksimālajā būvdarbu veikšanas ilgumu, speciālajos būvnoteikumos (piemēram, Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 94.-97.punkts) ir noteikts, kādus lēmumus būvvaldei ir jāpieņem un pie kādiem nosacījumiem pasūtītājs ir tiesīgs turpināt būvdarbus. Informējam, ka gadījumos, kad persona pārsniedza maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, saskaņā ar likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta 1.6daļu pašvaldībai ir tiesības noteikt personai paaugstinātu nekustamā īpašuma (būves) nodokli. Vienlaikus norādāms, ka gadījumā, ja būvdarbi ir pabeigti, bet būve vēl nav pieņemta ekspluatācijā, atbilstoši Būvniecības likuma 21.pantam pasūtītājam ir aizliegts būvi izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā.

 

Par izmaiņu projektu 

Atslēgvārds (-i): ēka, izmaiņas, projekts, būvatļauja, būvprojekts, tehniskie noteikumi, īpašie noteikumi

Tiesību akts (-i): BL, Autortiesību likums, MK 500/2014

 

Būvniecības likuma 16.panta 2.2daļā (laikposmā pēc būvatļaujas saņemšanas līdz būvdarbu uzsākšanai) un 17.panta 2.1daļā (būvdarbu veikšanas laikā) ir noteikts, kādos gadījumos var veikt izmaiņas būvprojektā. Savukārt, ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.500) 68.punktu, ja pasūtītājs vēlas mainīt būves lietošanas veidu, kā arī būves fasādes risinājumu, novietojumu vai būvapjomu, bet tas neatbilst Būvniecības likuma 16.panta 2.2daļas vai 17.panta 2.1daļas nosacījumiem, būvniecības ieceres dokumenti būvvaldē iesniedzami no jauna un uzsākams jauns būvniecības process.

 

Tādejādi gadījumā, ja iepriekš akceptētajā tehniskajā projektā (līdz 2014.gada 1.oktobrim) pašreiz vēlas veikt izmaiņas, tās pieļaujams veikt un saskaņot būvvaldē tādā apjomā kā to nosaka Būvniecības likuma 16.panta 2.2daļa, proti, persona, kurai ir izdota būvatļauja, var lūgt atļaut veikt izmaiņas būvprojektā attiecībā uz:

1) būves novietojumu, ja tās pamatotas ar institūciju izdotajiem tehniskajiem vai īpašajiem noteikumiem un neskar trešo personu tiesības;

2) ēkas būvapjomu, ja netiek skartas trešo personu tiesības un izmaiņas ir saistītas ar būvizstrādājumu specifikāciju būvprojektā, ēkas konstrukciju, izolācijas un apdares materiāliem vai inženiertehniskiem risinājumiem un nerada smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu;

3) ēkas fasādes risinājumu, ja izmaiņas neskar trešo personu tiesības.

 

Tomēr gadījumā, kad pasūtītājs izmaiņu veikšanai tehniskajā projektā piesaista citu būvprojekta izstrādātāju, jo pasūtītājs nevēlas turpināt sadarbību ar akceptētā tehniskā projekta izstrādātāju (projektētāju), Ekonomikas ministrijas ieskatā, ievērojot noteikumu Nr.500 35.punktu, jaunajam būvprojekta izstrādātājam, ar kuru noslēgts attiecīgs līgums, jāuzņemas pilna atbildība par būvprojektu, kā arī par tā atbilstību sākotnējai iecerei.

 

Papildus vēršam uzmanību, ka jaunajā būvniecības regulējumā ir noteikts arī, kādos gadījumos veiktās izmaiņas būvprojektā nav nepieciešams saskaņot būvvaldē. Tas ir, izmaiņas būvprojektā būvdarbu gaitā var izdarīt būvprojekta izstrādātājs vai autoruzraugs pēc rakstiskas vienošanās ar pārējiem būvniecības dalībniekiem, ja plānotās izmaiņas neskar būves vizuālo risinājumu, būves apjomu, būvvietu vai būves lietošanas veidu. Izmaiņu izdarītājs ir atbildīgs par visa būvprojekta apjoma un satura atbilstību pasūtītāja un normatīvo aktu prasībām pēc izmaiņu veikšanas tajā, kā arī tādu risinājumu izvēli, lai būve pēc tās nodošanas ekspluatācijā atbilstu normatīvajos aktos noteiktajām būtiskajām prasībām. (noteikumu Nr.500 115.punkts). Ievērojot iepriekš minēto, būvvaldei ir jāizskata un jāsaskaņo tās izmaiņas būvprojektā, kuras attiecas uz būves novietojumu, ēkas būvapjomu, ēkas fasādes risinājumu, pārējās izmaiņas, ja tas neskar ēkas lietošanas veidu, var veikt būvniecības dalībniekiem savstarpēji vienojoties.

 

Vēršam uzmanību, ka būvniecības regulējums atļauj pasūtītajam mainīt būvprojekta izstrādātāju, bet tas neregulē autortiesību jautājumus, ko primāri regulē Autortiesību likums, tai skaitā, autora tiesību pāreju citām personām (16.pants). Līdz ar to, mainoties būvprojekta izstrādātājam būvprojektēšanas vai būvdarbu laikā, būvvaldei nepieciešams noskaidrot projektēšanas vai autoruzraudzības līguma saturu tādā apmērā, lai konstatētu līdzēju uzņemtās atbildības apjomu par būvprojekta izstrādi, kā arī par autoruzraudzības veikšanu būvdarbu laikā. Ministrijas ieskatā pašvaldības būvvaldei primāri ir jānoskaidro konkrētā būvprojekta izstrādātājs kā būvniecības procesa dalībnieks, kuram būvniecības regulējumā ir noteikta konkrēta atbildība, nevis jāvērtē būvprojekta autora autortiesības. Tiesiskie strīdi par autortiesībām risināmi vispārējās jurisdikcijas civilprocesuālajā kārtībā.

 

Tāpat būtu jānorāda, ka būvvaldes noteiktais būvatļaujas derīguma termiņš ir laiks, kurā pasūtītājs var realizēt tiesības veikt būvdarbus, taču pilnīgi būvatļauja kā tiesību akts savu darbību beidz līdz ar tās atcelšanu vai arī to izpildot – līdz ar būves nodošanu ekspluatācijā. Termiņš ir tikai viens no administratīvā akta nosacījumiem. Pat tad, ja, būvatļaujas derīguma termiņš ir beidzies, būvatļauja kā iepriekš izdots administratīvais akts pats par sevi var būt pamats citu darbību veikšanai būvniecības procesa ietvaros, piemēram, izmaiņām būvprojektā.

 

Vienlaikus vēršam arī uzmanību uz to, ka ar vārdiem “īpašajiem noteikumiem”, ievērojot līdzšinējo vēsturisko praksi, Būvniecības likuma 16.panta 2.2daļas 1.punktā tiek norādīts tikai un vienīgi uz Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas individuālajā tiesību aktā noteiktajām kultūras pieminekļu aizsardzības vai izmantošanas prasībām, nevis uz citiem tiesību aktiem, piemēram, normatīvajiem aktiem, bet ar vārdiem “tehniskajiem noteikumiem” tiek norādīts uz citiem institūciju izdotajiem individuālajiem tiesību aktiem, kuros šīs institūcijas savu interešu aizsardzībai vai kompetences ietvaros ir noteikušas tehniskas prasības, kas ir ievērojams objekta būvniecībā.

Lapas informācija atjaunota:    06-10-2016