Būvniecības ieceres dokumentācija

Vai varētu man izskaidrot jauno kārtību, kādā pēc jaunā Būvniecības likuma un Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” izsludināšanas, notiek fasādes vienkāršotās renovācijas projekta (apliecinājuma kartes) noformēšana, iesniegšana un akceptēšana? Skatos, ka pielikumā nemaz nav tāda lieta kā apliecinājuma karte. Un būtībā tāds termins, kā vienkāršotā renovācijas nemaz nefigurē. Lūdzu, darīt zināmu, kā noformēt turpmāk noformēt fasādes vienkāršotās renovācijas projektu - t.i. kādi dokumenti jāpievieno un kas jāņem vērā (kārtība un prasības). Objekti- pārsvarā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kā arī publiskās ēkas - skolas un bērnudārzi, kultūras nami.
 

Ekonomikas ministrija vērš uzmanību uz to, ka jēdziens "atjaunošana" jaunajā būvniecības regulējumā atbilst jēdzienam "renovācija", kas tika lietot vecajā būvniecības regulējumā. Ēkas vienkāršotā fasādes atjaunošanas kārtība ir saglabāta jaunajā būvniecības regulējumā - Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumi Nr.529 „Ēku būvnoteikumi”, paredzot noteiktas formas veidlapas, nosakot iesniedzamos dokumentus u.tml.

Šo noteikumu 8. un 36.punktā noteikti pirmās (pilsētas un ciemos), otrās vai trešās grupas ēkas vienkāršotajai fasādes atjaunošanai nepieciešamie dokumenti. Savukārt pirmās grupas ēkas ārpus pilsētām un ciemiem (izņemot kultūras pieminekļiem) vienkāršotajai fasādes atjaunošanas nav nepieciešama būvvaldes atļauja. Tāpat jānorāda, ka gadījumā, ja attiecīgā ēkā ir kultūras piemineklis vai atrodas kultūras pieminekļa teritorijā vai aizsardzības zonā, tad papildus iesniedzami šo noteikumu 37. vai 38.punktā minētie dokumenti. Vienlaikus šo noteikumu 39.-42.punktā ir noteikti gadījumi, kad iepriekš minētā būvniecības ieceres dokumentācija nav nepieciešama.

 

Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 35.punkts (līdzīgi 103.; 108.; 109.punkts): ja būvatļaujas laikā parādās cits – jauns būvprojekta izstrādātājs, ko arī pieļauj noteikumi, tad jaunais uzņemas pilnu atbildību par projektu. Tas ir pareizi, bet vai viņš var izmantot par pamatu to, ko cits iepriekš iesniedzis? Kā ar autortiesībām? Vai tiek aplūkots autortiesību jautājums Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 35.punktā aplūkotās situācijas gadījumā, resp., - vai pasūtītājs lūdz iepriekšējā projektētāja atļauju cita projektētāja izvēlei, vai arī tas ir vienīgi līguma nosacījums? Vai būvvalde kontrolē šo līgumu?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka būvniecības regulējums neregulē autortiesību jautājumus, bet tos primāri regulē Autortiesību likums. Taču tas nenozīmē, ka būvvaldei nav nepieciešams noskaidrot projektēšanas vai autoruzraudzības līguma saturu nepieciešamā apmērā. Šī nepieciešamība uzriet no tā, ka attiecīgajā līgumā ietvertas līdzēju (pasūtītāja, būvprojekta izstrādātāja) vienošanās, kuru konstatācija var būt par pamatu tiesību normas piemērošanai. Savukārt nepieciešamais apmērs ir pakārtots konkrētajā gadījumā piemērojamās un būvvaldes kontrolē esošās tiesību normas sastāvā prasītā fakta (informācijas) konstatācijai. Tā, piemēram, Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 103.punktā ir noteikts, ka gadījumā, „[j]a būvprojektu minimālā sastāvā un būvprojektu neizstrādā viena un tā pati persona, autoruzraudzību būvdarbu laikā veic tas būvkomersants vai būvspeciālists, kurš ir izstrādājis būvprojektu, ja ar pasūtītāju noslēgtajā līgumā nav noteikts citādi”. Šajā gadījumā, lai konstatētu – kurš ir tiesīgs veikt autoruzraudzību, būvvaldei nepieciešams noskaidrot atbilstošās vienošanā saturu.

 

Cik eksemplāros tiek iesniegta būvniecības ieceres dokumentācija un paskaidrojuma raksts (pirmās grupas ēkām)? Nekur nav teikts ka dokumentācijai jābūt iesietai. Tas var radīt zināmas problēmas. Kā paskaidrojuma raksts tiek piesaistīts konkrētajai būvniecības iecerei?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka vispārīgās dokumentu noformēšanas prasības nosaka Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumi Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” un tās ievērojamas izstrādājot attiecīgos dokumentus. Papildus tam jānorāda, ka paskaidrojuma rakstu kā vienu no būvniecības ieceres dokumentācijas veidiem, atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 20.punktam, izstrādā vairākos eksemplāros, no kuriem vienu nodod būvvaldei. Lai nodrošinātu, ka visos eksemplāros ir identiskas atzīmes un saskaņojumi, tie visi ir iesniedzami būvvaldei.

 

Vai Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 49.1.apakšpunktā minētajā būvprojekta eksemplārā jāiekļauj būvatļaujas oriģināls?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka būvprojekta sastāvs ir noteikts speciālajos būvnoteikumos (piemēram, Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 71.punktā), bet ne minētajā tiesību normā. Ņemot vērā, ka ekspertīzes veicējam ekspertīzes veikšanai var būt nepieciešama būvatļauja apliecināta kopija, tad tā būtu uzskatāma par citu nepieciešamo dokumentāciju Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 49.5.apakšpunta izpratnē. Apliecināta kopija nozīmē, ka dokumenta atvasinājums atbilst oriģinālam.

 

Vai no Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 90.punkta izriet, ka projekta atbilstība Latvijas būvnormatīviem un standartiem nav būvvaldes kompetencē un ir pietiekami ar projektētāja apliecinājumu.
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 90.punkts attiecas uz apliecinājuma karti otrās un trešās grupas būves gadījumā, nevis uz būvprojektu otrās un trešās grupas būves būvniecības gadījumā. Uz otrās un trešās grupas būves būvniecību, kad nepieciešama būvatļauja, ir attiecināmas citas tiesību normas, piemēram, Būvniecības likuma 15.panta pirmā daļa.
 

Konkrētajā gadījumā Ekonomikas ministrija vērš uzmanību uz to, ka šo noteikumu 90.punktā ir noteikts obligāti izvērtējamais apjoms (atbilstība vietējās pašvaldības teritorijas plānošanas dokumentiem, tehnisko noteikumu un vides pieejamības prasības), bet šo noteikumu 91.punktā ir noteikta būvvaldes kompetence acīmredzamu neatbilstību gadījumā citu normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām. Ar acīmredzamām neatbilstībām nav uzskatāmas, piemēram, kļūdas aprēķinos, bet viss tas, ko būvvalde var, piemēram, neveicot papildus jaunus aprēķinus vai pārrēķinus, pārbaudīt tās iespēju robežās. Taču tas nenozīmē, ka sertificētais būvspeciālists ar noteikto apliecinājumu neuzņemas atbildību par būvniecības ieceres atbildību normatīvo aktu prasībām.
 

Vienlaikus attiecībā uz būvprojekta izvērtēšanu vēršam uzmanību uz to, ka, piemēram, atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 88.punktam - „[b]ūvvalde izvērtē izstrādāto būvprojektu atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem projektēšanas nosacījumiem un nepieciešamo tehnisko risinājumu esību, kā arī pārliecinās par normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu”.

 

Vai eksperts vērtē būvprojekta atbilstību pašvaldības apstiprinātajiem apbūves noteikumiem (t.sk., būvatļaujā minētajiem projektēšanas nosacījumiem)?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka no Būvniecības likuma 15.panta pirmā daļas 1.punkta izriet, ka pie būvatļaujas izdošanas būvvalde pārbauda būvniecības ieceres atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, tai skaitā tā sastāvā esošo apbūves noteikumu prasībām. Tādējādi uz būvprojekta ekspertīzes brīdi kompetentā institūcija – būvvalde, ir pārbaudījusi būvniecības ieceres atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un šī iemesla dēļ, ievērojot, ka, atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 2.5.apakspunktam, būvprojekta ekspertīze ir profesionāla pārbaude, kuras mērķis ir sniegt izvērtējumu par būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām, ekspertam, vērtējot būvprojektu pēc būvatļaujas izdošanas, nav jāvērtē būvniecības ieceres atbilstība vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Tāpat jānorāda, ka no ekspertīzes objekta – būvprojekta tehniskie risinājumi, izriet, ka ekspertīzes primārais mērķis ir novērtēt projektējamās būves atbilstību būves būtiskajām prasībām. Tas pastarpināti izriet arī no Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 59.punkta, kur noteikts, ka ekspertam ir pienākums ziņot par konstatējamiem trūkumiem, kas skar būves būtiskās prasības. Taču tas nenozīmē, ka eksperts, veicinot būvniecības procesa tiesiskumu, nevarētu norādīt arī uz tā konstatētajām neatbilstībām citām normatīvo aktu prasībām, kuras ievērošanu primāri kontrolē pati būvvalde.

 

Kas ir Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 22.2.apakšpunktā minētais “situācijas plāns”. Ar ko tas atšķiras no topogrāfiskā plāna.
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 22.2.apakšpunktā minēto situācijas plānu izstrādā uz zemes robežu plāna nevis zemes gabala (vienības) topogrāfiskā plānā un tajā atspoguļo plāto būvniecības ieceri, norādot paredzētā objekta piesaisti zemes gabalam un paredzētā objekta ārējos izmērus. Zemes robežu plāns nav zemes gabala (vienības) topogrāfiskais plāns Ministru kabineta 24.04.2012. noteikumu Nr.281 „Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” izpratnē.

 

Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 67.punkts - vai tiešām apliecinājums uz titullapas- vai tā ir nejaušība?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka regulējums, salīdzinājumā ar iepriekšējo regulējumu (Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 67.punkts), ir mainīts un Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 67.punkts nosaka, ka būvprojekta vadītājs atbilstošo apliecinājumu paraksta uz būvprojekta titullapas un būvprojekta ģenerālplāna lapas

 

Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 1.pielikuma „Paskaidrojuma raksts” piezīmēs noteikts, ka pats ierosinātājs paraksta apliecinājumu. Veidlapā dots tikai būvprojekta izstrādātājs un būvspeciālists- kur tad parakstīsies ierosinātājs? Kas viņš būs?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka paskaidrojuma raksta veidlapā (Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 1.pielikums) apliecinājumi paredzēti gan būvprojekta izstrādātājam, gan būvniecības ierosinātājam Būvniecības ierosinātājs paraksta paskaidrojuma raksta 10.punktā ietvertos apliecinājumus.
 

Tāpat jānorāda, ka paskaidrojuma raksta 6. piezīmē ir norādīts, ka gadījumā, „[j]a būvniecības ierosinātājs pats izstrādā būvniecības ieceres dokumentus, paskaidrojuma raksta 7. un 8. punktu neaizpilda, bet paraksta 9. punktā noteiktos apliecinājumus”. Tas norādīts sakaņā ar Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 12.punktā ietverto regulējumu, kas nosaka, ka noteiktos gadījums būvniecības ierosinātājs var pats izstrādāt būvniecības ieceres dokumentāciju, tai skaitā paskaidrojuma rakstā paredzēto būvdarbu veikšanai, bez atbilstoša būvspeciālista piesaistīšanas. Vēršama uzmanību, ka iepriekš minētais izņēmums attiecas uz būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja) pirmās grupas dzīvojamo ēku, tās palīgēku vai lauku saimniecības nedzīvojamo ēku.
 

Ēku iedalījums grupas ir noteikts Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikumā. Tāpat jānorāda, ka attiecīgajā gadījumā būvniecības ierosinātājs paskaidrojuma rakstā 9.punktā ietvertos apliecinājums paraksta kā būvprojekta izstrādātājs un būvspeciālists. Par būvniecības ierosinātāju (pasūtītāju) saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 3.1.apakšpunkta var būt „zemes vai būves īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs [..] vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt”.

 

Kāpēc ir iestrādāta aile būvprojekta izstrādei piemērojot „(Eiropas Savienības dalībvalsts)  nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības”, ja projektēšana un būvniecība paredzēta Latvijas teritorijā?
 

Par būvniecības iesniegumā ietveramo informāciju par konkrētas Eiropas Savienības dalībvalsts normatīvo regulējuma piemērošanu jānorāda, ka šādā norāde ir ietverta atbilstoši speciālajos būvnoteikumus ietvertajam regulējumam par pienākumu saskaņot ar būvvaldi būvprojekta izstrādāšanu, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības – piemēram, Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi”65.punkts.

 

Vai visos gadījumos, ierosinot otrās vai trešās grupas ēkas vai tās daļas pārbūvi, būvprojektu minimālajā sastāvā ietverams būvprojekta ģenerālplānu uz derīga topogrāfiskā plāna?
 

Atbildot uz jautājumu par II vai III grupas ēku pārbūves būvprojektu minimālā sastāvā, Ekonomikas ministrija (turpmāk – EM) norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 31.2.apakšpunktam būvprojekta minimālā sastāvā ietver būvprojekta ģenerālplānu uz derīga topogrāfiskā plāna. Šāda prasība ir ietverta ņemot vērā Būvniecības likuma 1.panta 9.punktā ietverto būves pārbūves definīciju – „[..] būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu”, no kuras izriet, ka pārbūve var sevī ietvert būvdarbus, kuri saistīti ar būves apjoma maiņu paredzot arī apbūves laukuma maiņu.
 

Taču jāņem arī vērā, ka atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi”  9.punktam būvprojekta ģenerālplāns ir „[..] uz derīga topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženiertīklu piesaisti zemes gabalam [..]”. Ja pārbūves rezultātā netiek plānots mainīt būves apbūves laukumu vai būvēt labiekārtojuma elementus vai inženiertīklus, tad būvprojekta ģenerālplāns sniegs tikai informāciju par faktisko situāciju, nevis par plānoto būvniecību, sastāvot tikai no derīga topogrāfiskā plāna. Tādējādi pastāv pārbūves gadījumi, kad būvprojekta ģenerālplāna pievienošana būvprojektam minimālā sastāvā nesasniedz būvprojekta ģenerālplāna prasības mērķi – sniegt vispārīgu informāciju par plānoto būvniecības ieceri.
 

Ievērojot iepriekš minēto EM vērš uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 8.pantā noteikto, ka „[i]estāde [..], piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu [..]”. EM ieskatā, nav lietderīgi formāli iesniegt vai prasīt dokumentu, kas nesasniedz ar to iecerēto mērķi. Šī iemesla dēļ EM norāda, ka tās ieskatā, gadījumā, ja pārbūvējot II vai III grupas ēku netiek plānots izmanīt šīs ēkas apbūves laukumu vai būvēt (arī nojaukt) zemes gabalā, kurā atrodas šī ēka, labiekārtojuma elementus vai inženiertīklus, tad nav nepieciešams Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi”  31.2.apakšpunktā norādītais būvprojekta ģenerālplāns. Vienlaikus EM vērš uzmanību uz to, ka atbilstoši Ēku būvnoteikumu 30.punktam, ierosinot II vai II grupas ēkas vai tās daļas atjaunošanu, nav nepieciešamas būvprojekta ģenerālplāns. Šādas prasības neesamība ir tieši saistīta ar to, ka nav nepieciešamas prasīt noteikta veida dokumentu, kurš noteiktā gadījumā nesaturēs informāciju, kas ir par pamatu šāda dokumenta nepieciešamībai.

 

Vai nepieciešamas būvprojekta vadītāja un būvprojekta daļas vadītāja apliecinājums ēkas būvprojekta minimālā sastāvā?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” regulējums šādu apliecinājumu nepieciešamībai ir ietverts 6.1.apakšnodaļā „Būvprojekta izstrādāšana un tā sastāvs”, kas attiecas uz būvniecības procesu pēc būvatļaujas izdošanas. Šīs apakšnodaļas regulējums tieši nav attiecināmas uz būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi. Taču jāņem vērā, ka regulējums pieļauj tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu līdz būvatļaujas izdošanai (noteikumu 19.punkts), kā arī tas neliedz būvprojektu minimālā sastāvā izstrādāt plašākā apjomā nekā tas noteikts, faktiski izstrādājot būvprojektu pilnā sastāvā. Līdz ar to, būvspeciālistu attiecīgie apliecinājumi būtu ietverami gadījumā, ja būvprojekts minimālā sastāvā ir izstrādāts tādā apjomā, kas atbilst pilnam būvprojektam. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka Ēku būvnoteikumu 4.pielikuma „Būvniecības iesniegums” 10.punkts satur būvprojekta minimālā sastāvā izstrādātāja apliecinājumu par risinājumu atbilstību būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

 

Vai atzīme paskaidrojuma rakstā par būvniecības ieceres akceptu var apstrīdēt?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka, atbilstoši Būvniecības likuma 14.panta trešās daļas 3.punktam, saistībā ar paskaidrojuma raksta procedūru, atzīme atspoguļo būvniecības ieceres akceptu jeb viena iespējamā lēmuma vieda rezultatīvo daļu – adresāts (pasūtītājs) ieguvis tiesības veikt paskaidrojuma rakstā un tā pielikumos norādītos un attēlotos būvdarbus noteiktā vietā. Tāpat kā būvatļauja tie abi ir uz āru vērsti tiesību akti, ko būvvalde kā atvasinātās publiskās personas iestāde izdot publisko tiesību jomā attiecībā uz noteiktu pasūtītāju, piešķirot tam konkrētas tiesības būvēt, jeb administratīvie akti. Šī iemesla dēļ paskaidrojuma rakstā ietvertais būvvaldes lēmums ir apstrīdams kā jebkurš administratīvais akts Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā, ievērojot speciālo būvniecības regulējumu. Atšķirībā no vispārējā administratīvā procesa, Būvniecības likumā ir noteikts speciālais regulējums, kas paredz, ka „[k]opējais laiks, kurā būvniecības procesā izdota administratīvā akta apstrīdēšanas iesniegums tiek izskatīts iestādē, nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas” (Būvniecības likuma 14.panta vienpadsmitā daļa) un ka „[p]ersonai ir pienākums iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu [..] pamatot administratīvā akta prettiesiskumu” (Būvniecības likuma 14.panta divpadsmitā daļa).
 

Papildus jānorāda, ka, ņemot vērā, ka paskaidrojuma rakstā ietvertais būvvaldes lēmums par attiecīgās būvniecības ieceres akceptu ir uzskatāms par labvēlīgu administratīvo aktu (apmierina prasījumu), atbilstoši Administratīvā procesa likuma 67.panta septītajai daļai, paskaidrojuma rakstā ietvertais būvvaldes lēmums nesatur šā likuma 67.panta otrās daļas 4., 6. un 9.punktā minētās ziņas. Savukārt par šā likuma 67.panta otrās daļas 7.punkta prasību jānorāda, ka konkrētajā gadījumā pamatojums visos gadījumos būtu Būvniecības likuma 14.panta trešās daļas 3.punkts. Šajā sakarā juridiskajā literatūrā ir norādīts, ka tipiskajos gadījumos kā šajā nav jānorāda piemērojamās tiesību normas, kas atspoguļo būvvaldes kompetenci (Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Autoru kolektīvs. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 664.lpp.). Tādējādi paskaidrojuma raksts kopumā satur visas būvvaldes pieņemtā lēmuma nepieciešamās daļas (ziņas). Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka faktiski paskaidrojuma raksts, vērtējot to no Administratīvā procesa likuma viedokļa, satur divus dokumentus –iesniegumu un administratīvo aktu, kura daļu veido viss iesniegumā minētais un būvvaldes papildinātās ziņas.

 

Par vienkāršoto fasādes atjaunošanu

Atslēgvārds (-i): vienkāršotā fasādes atjaunošana, fasādes vienkāršota renovācija, jumta iesegums

Tiesību akts (-i): BL 5(1)2) un 5(2)1), MK 529/2014, MK 112/1997

 

Ņemot vērā Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktā un šā likuma 5.panta otrās daļas 1.punktā noteikto, ēku būvniecības process un tam nepieciešamie dokumenti, tai skaitā vienkāršota fasādes atjaunošana, ir noteikti Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.529), kā arī noteikumu pielikumos dotas veidlapas paskaidrojuma rakstam, apliecinājuma kartei, būvatļaujas, aktam par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā u.c. Otrās vai trešās grupas ēkas vienkāršotu fasādes atjaunošanu, būvvaldē iesniedz aizpildītu ēkas fasādes apliecinājuma kartes I daļu, ja paredzēta otrās vai trešās grupas ēkas vienkāršota fasādes atjaunošana vai aizpildītu paskaidrojuma raksta I daļu, ja paredzēta pirmās grupas ēkas (pilsētās un ciemos) vienkāršota fasādes atjaunošana, kā arī skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā būvniecībā radušos atkritumu apsaimniekošanu un paredzēto teritorijas sakārtošanas veidu, fasādes krāsu risinājumu (krāsu pasi), galvenos konstruktīvos mezglus, darbu organizēšanas projektu, saskaņojumu ar ēkas īpašnieku un citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus, ja to nosaka normatīvie akti (skat. noteikumu Nr.529 36.punktu). Jāmin, ka atbilstoši noteikumiem Nr.529 vienkāršota fasādes atjaunošana ir ēkas fasādes apdares atjaunošana, visu logu nomaiņa, fasādes siltināšana, jumta siltināšana, jumta ieseguma nomaiņa, pagraba siltināšana vai lodžiju aizstiklošana.

 

Lai ierosinātu vienkāršotu fasādes atjaunošanu, personai jāsagatavo un jāiesniedz būvvaldē 2.4.apakšnodaļā noteiktie dokumenti, tai skaitā ēkas fasādes apliecinājuma karte (noteikumu Nr.529 6.pielikums). Vienlaikus Ekonomikas ministrija vērš uzmanību, ka noteikumos Nr.529 noteiktā vienkāršota fasādes atjaunošanas (iepriekš – fasādes vienkāršota renovācija) kārtība ir līdzīga iepriekš noteiktajam regulējumam, kāda tā bija noteikta Ministru kabineta 1997. gada 1. aprīļa noteikumos Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi”.

 

Tāpat norādāms, ka otrās un trešās grupas ēkās var veikt vienkāršotu atjaunošanu vai vienkāršotu fasādes atjaunošanu saskaņā ar noteikumu Nr.529 35. un 36.punktā noteiktajiem dokumentiem. Ievērojot Noteikumu Nr.529 7.2. un 7.3.apakšpunktu, par vienkāršotu atjaunošanu uzskata ēkas vai tās daļas atjaunošanu, nemainot ēkas nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, neskarot ēkas fasādi un koplietošanas inženiertīklus, veicot funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus, bet par vienkāršotu fasādes atjaunošanu – ēkas fasādes apdares atjaunošanu, visu logu nomaiņu, fasādes siltināšanu, jumta siltināšanu, jumta ieseguma nomaiņu, pagraba siltināšanu vai lodžiju aizstiklošanu. Tādejādi, ja otrās grupas ēkai vēlas nomainīt tikai jumta iesegumu, tad šādus būvdarbus var veikt uz apliecinājuma kartes pamata saskaņā ar noteikumu Nr.529 36.punktu. Savukārt, ja ir bojātas jumta nesošās konstrukcijas, tad, ievērojot Būvniecības likumā būves atjaunošanas definīciju (būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju), šādi būvdarbi (nesošo konstrukciju atjaunošana) realizējami ar būvatļauju un izstrādājams būvprojekts minimālā sastāvā saskaņā ar noteikumu Nr.529 30.punktu.

 

Par trešās grupas ēkas fasādes siltināšanu 

Atslēgvārds (-i): vienkāršotā fasādes atjaunošana, energoefektivitāte, trešās grupas ēka, ugunsdrošība

Tiesību akts (-i):  MK 529/2014, MK 500/2014, Ēku energoefektivitātes likums

 

Lai veiktu trešās grupas ēkas vienkāršotu fasādes atjaunošanu Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.529) 36.punktā ir noteikts obligāti iesniedzamo dokumentu kopums starp kuriem nav noteikts, ka jāizstrādā un jāiesniedz būvprojekts, jāveic būvprojekta ekspertīze un jāsagatavo ugunsdrošības pasākumu pārskats. Atbilstoši Būvniecības likuma definīcijai būvprojekts ir būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo grafisko un teksta dokumentu kopums. Savukārt, Ministru kabineta 2014.gada 16.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.500) 2.10.apakšpunktā noteikts, ka būvniecības ieceres dokumentācija ir dokumentu kopums, kas satur grafiskos dokumentus, teksta dokumentus, aprēķinus un citu informāciju par būvniecības ieceri. Tādejādi būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos tiek lietoti divi termini, kur sākotnējo dokumentu kopumu definē kā būvniecības ieceres dokumentāciju, bet būvprojektu izstrādā pēc būvniecības ieceres izskatīšanas un akceptēšanas būvvaldē. Līdz ar to noteikumu Nr.529 36.punktā ietvertais dokumentu kopums definējams kā būvniecības ieceres dokumentācija.

 

Ņemot vērā, ka ugunsdrošības pasākumu pārskats ir jāizstrādā un tas iekļaujams saskaņā ar noteikumu Nr.529 72.punktu trešās grupas ēkas būvprojekta sastāvā, šis dokuments nav nepieciešams pie trešās grupas ēkas vienkāršotu fasādes atjaunošanas, bet informācija ugunsdrošības prasību ievērošanu un ārsienu siltumizolācijas materiāla, ārējas apdares būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases būtu norādāma skaidrojošajā aprakstā. Tāpat arī trešās grupas ēkas vienkāršotu fasādes atjaunošanas ieceres dokumentācijai, nav nepieciešama ekspertīze saskaņā ar noteikumu Nr.500 43.punktu, jo ekspertīze ir obligāti tikai trešās grupas būvju būvprojektiem nevis būvniecības ieceres dokumentācijām.

 

Papildus par ēkas energoefektivitātes novērtējumu aprēķinātajai energoefektivitātei jānorāda, ka šis novērtējums līdzīgi kā ugunsdrošības pasākumu pārskats nepieciešams izstrādājot būvprojektu nevis būvniecības ieceres dokumentāciju. Saskaņā ar noteikumu Nr.529 196.punktu, lai pieņemtu ekspluatācijā trešās grupas ēkas vienkāršotas fasādes atjaunošanas būvdarbus būs nepieciešams ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā.

 

Saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktu ēkas energosertifikāciju veic projektējamai, rekonstruējamai (pārbūvējamai) vai renovējamai (atjaunojamai) ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā, bet šā paša likuma 7.panta otrā daļa nosaka izņēmumu, kad ekspluatējamas ēkas energosertifikācija nav jāveic. Būtu jāmin, ka Energoefektivitātes minimālās prasības piemēro, ja būvniecības ieceres dokumentācijā ēkas ārējā norobežojošā konstrukciju būvelementa pārbūve skar vairāk nekā 25 procentus no šā būvelementa virsmas, bet energoefektivitātes minimālās prasības nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai nav ekonomiski pamatota (Ēku energoefektivitātes likuma 4.panta trešā un ceturtā daļa).

 

Par ēku būvprojekta sastāvu 

Atslēgvārds (-i): būvprojekta sastāvs

Tiesību akts (-i): BL 5(1)2) un 5(2)1), MK 529/2014

 

Būvprojekta sastāvu var precizēt, ievērojot Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.529) 55.punktu, tā arī, aizpildot būvniecības iesnieguma (noteikumu Nr.529 4.pielikums) 8.punktu, būvprojekta izstrādātājs sniedz informāciju par plānoto būvprojekta sastāvu, to nepieciešamo daļu, sadaļu izstrādi, kuru būvvalde izvērtē un norāda būvatļaujas (noteikumu Nr.529 8.pielikums) 8.7.apakšpunktā būvvaldē iesniedzamo būvprojekta apjomu. Pie tam jāatzīmē, ka saskaņā ar noteikumu Nr.529 64.punktu būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu tādā apjomā, kāds ir noteikts šajos noteikumos un nepieciešams būvniecības ieceres realizācijai, kā arī norādīts būvatļaujā. Bez tam arī Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 28.punktā noteikts, ka būvprojekta izstrādātājs izstrādā būvprojektu atbilstoši normatīvajiem aktiem, līgumam par būvprojekta izstrādi un labai profesionālajai praksei tādā apjomā, lai būtu iespējams: 1. noteikt izbūvējamās būves atbilstību normatīvajiem aktiem un citām izvirzītajām prasībām; 2. veikt būvprojekta ekspertīzi, ja tāda nepieciešama; 3. veikt ēkas energoefektivitātes novērtējumu, ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums; 4. aprēķināt būvizmaksas ar pasūtītāja noteiktu precizitāti; 5. nodrošināt būvdarbu veicējam pietiekamu informāciju būvdarbu veikšanai.

 

Par energoefektivitātes pagaidu sertifikātu 

Atslēgvārds (-i): energoefektivitāte

Tiesību akts (-i): MK 529/2014, MK 299/2004, Ēku energoefektivitātes likums, MK 382/2013

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 167.punktu ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts ir nepieciešams tām ēkām, kurām to nosaka Ēku energoefektivitātes likums, un tas nav atkarīgs no būvprojekta akcepta termiņa. Pagaidu energosertifikātu tiesīgs izsniegt neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā, kura kompetences prasības ir noteiktas 2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumos Nr.382 „Noteikumi par neatkarīgajiem ekspertiem ēku energoefektivitātes jomā”.

 

Vienlaikus paskaidrojam, ka Ministru kabineta 2004. gada 13. aprīļa noteikumu Nr.299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā” 30.1punkta redakcija, kas noteica, ka informāciju par ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu un energoefektivitātes rādītājiem var neiekļaut aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā, ja būvprojekts ir akceptēts līdz 2009. gada 1. jūnijam, tika iekļauta ņemot vērā Ēku energoefektivitātes likuma pārejas noteikumu 3.punktu – šā likuma 8.panta un 11.panta otrās daļas prasības neattiecas uz ekspluatācijā nododamajām ēkām, kuru būvprojekts akceptēts būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā līdz 2008. gada 31. decembrim, kā arī uz ēkām, kuru būvprojekts līdz 2008. gada 31. decembrim iesniegts saskaņošanai. Minētais regulējums zaudēja spēku ar 2013. gada 9. janvāri, kad stājās spēkā jaunais Ēku energoefektivitātes likums.

 

Par paskaidrojuma raksta aizpildīšanu (ēku būvnoteikumi)

Atslēgvārds (-i): paskaidrojuma raksts, lietošanas veida maiņu bez pārbūves, būvprojekts, ekspertīze

Tiesību akts (-i): MK 529/2014, MK 500/2014

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi nr.529) 34.punktu ierosinot pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņu bez pārbūves, būvvaldē iesniedz paskaidrojuma rakstu ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves, skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, grafisko dokumentu, kurā parādīta ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņa, saskaņojumu ar ēkas vai telpu grupas īpašnieku un citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus, ja to nosaka normatīvie akti.

 

Paskaidrojuma raksta ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves veidlapa noteikta noteikumu Nr.529 3.pielikumā, kur 1.punktā ir jānorāda ziņas par ēku vai telpu grupu. Gadījumā, ja paredzēta lietošanas veida maiņa bez pārbūves ēkai, minētajā punktā obligāti norāda ziņas par ēku no 1.–7.apakšpunktam, bet, ja paredzēta tikai atsevišķas telpu grupas lietošanas veida maiņa bez pārbūves ēkā – no 8.–12.apakšpunktam, un ziņas par ēku var norādīt tādā apjomā, kāda ir zināma būvniecības ierosinātājam.

 

Papildus paskaidrojam, ka atbilstoši Būvniecības likuma definīcijai būvprojekts ir būvniecības ieceres īstenošanai nepieciešamo grafisko un teksta dokumentu kopums. Savukārt, Ministru kabineta 2014.gada 16.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.500) 2.10.apakšpunktā noteikts, ka būvniecības ieceres dokumentācija ir dokumentu kopums, kas satur grafiskos dokumentus, teksta dokumentus, aprēķinus un citu informāciju par būvniecības ieceri. Tādejādi būvniecību reglamentējošajos normatīvajos aktos tiek lietoti divi termini, kur sākotnējo dokumentu kopumu definē kā būvniecības ieceres dokumentāciju, bet būvprojektu izstrādā pēc būvniecības ieceres izskatīšanas un akceptēšanas būvvaldē. Līdz ar to noteikumu Nr.529 34.punktā ietvertais dokumentu kopums definējams kā būvniecības ieceres dokumentācija, kurai trešās grupas ēkas vai telpu grupas lietošanas veida maiņai bez pārbūves gadījumā nav nepieciešama ekspertīze saskaņā ar noteikumu Nr.500 43.punktu, jo ekspertīze ir obligāta tikai trešās grupas ēkas būvprojektam nevis jebkurai būvniecības ieceres dokumentācijai.

 

Par speciālo būvnoteikumu izvēlēšanos

Atslēgvārds (-i): speciālie būvnoteikumi, izvēlēšanās, būve

Tiesību akts (-i): MK 500/2014, MK 529/2014, MK 551/2014, MK 1620/2009

 

Lai noteiktu pēc kura no speciālajiem būvnoteikumiem piemērojams noteiktais būvniecības process attiecīgajai būvei, ir jāvadās no Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikumā noteiktā būvju iedalījuma grupās atbilstoši būvniecības procesam, kā arī, lai precīzāk izvērtētu vienas vai otras būves atbilstību noteiktam būves veidam, papildus var izmantot Ministru kabineta 2009. gada 22. decembra noteikumu Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju” 1.pielikumā skaidrojošās piezīmes.

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 2.punktu, noteikumi attiecas uz visu veidu ēkām, izņemot Ministru kabineta 2014.gada 16.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi nr.500) 7.punktā minēto gadījumu, kad ēka ir pakārtota inženierbūvei. Tas nozīmē, ja vienlaikus tiek plānota ēkas un inženierbūves būvniecība un būvniecības galvenais objekts ir inženierbūve, piemēram, meliorācijas sistēma kā pamatbūve, tad tajā ietilpstošā sūkņu stacija ir uzskatāma par pakārtotu ēku inženierbūvei. Šādos gadījumos piemēro attiecīgās inženierbūves speciālos būvnoteikumus.

 

Vienlaikus būtu jānorāda, ka gadījumā, ja ezerā un tā krastā ir plānots izbūvēt (novietot) objektu, kas atbilst būves definējumam, piemēram, Jūsu vēstulē minētā veikborda sistēma, kas ir saistīta ar pamatni (zemi vai gultni), ir uzskatāma par atsevišķu labiekārtojuma elementu publiskajā ārtelpā. Līdz ar to ir piemērojami Ministru kabineta 16.09.2014. noteikumi Nr.551 “Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi” un būvvaldē būtu iesniedzami pirmās grupas inženierbūvei noteiktie dokumenti.

 

Par būvprojektu minimālā sastāvā (II vai III grupas ēku pārbūve) 

Atslēgvārds (-i): ēka, būvprojekts, pārbūve, atjaunošana, būvprojekts minimālā sastāvā

Tiesību akts (-i): APL, MK 529/2014

 

Atbilstoši Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) 31.2.apakšpunktam būvprojekta minimālā sastāvā ietver būvprojekta ģenerālplānu uz derīga topogrāfiskā plāna. Šāda prasība ir ietverta ņemot vērā Būvniecības likuma 1.panta 9.punktā ietverto būves pārbūves definīciju – „[..] būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu”, no kuras izriet, ka pārbūve var sevī ietvert būvdarbus, kuri saistīti ar būves apjoma maiņu paredzot arī apbūves laukuma maiņu.

 

Taču jāņem arī vērā, ka atbilstoši Ēku būvnoteikumu 9.punktam būvprojekta ģenerālplāns ir „[..] uz derīga topogrāfiskā plāna pamatnes izstrādāts projektējamās teritorijas vispārīgais plāns būvprojekta sastāvā ar būvju, labiekārtojuma elementu un inženiertīklu piesaisti zemes gabalam [..]”. Ja pārbūves rezultātā netiek plānots mainīt būves apbūves laukumu vai būvēt labiekārtojuma elementus vai inženiertīklus, tad būvprojekta ģenerālplāns sniegs tikai informāciju par faktisko situāciju, nevis par plānoto būvniecību, sastāvot tikai no derīga topogrāfiskā plāna. Tādējādi pastāv pārbūves gadījumi, kad būvprojekta ģenerālplāna pievienošana būvprojektam minimālā sastāvā nesasniedz būvprojekta ģenerālplāna prasības mērķi – sniegt vispārīgu informāciju par plānoto būvniecības ieceri.

 

Ievērojot iepriekš minēto, vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 8.pantā noteikto, ka „[i]estāde [..], piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu [..]”. EM ieskatā, nav lietderīgi formāli iesniegt vai prasīt dokumentu, kas nesasniedz ar to iecerēto mērķi. Šī iemesla dēļ jānorāda, ka gadījumā, ja pārbūvējot II vai III grupas ēku netiek plānots izmanīt šīs ēkas apbūves laukumu vai būvēt (arī nojaukt) zemes gabalā, kurā atrodas šī ēka, labiekārtojuma elementus vai inženiertīklus, tad nav nepieciešams Ēku būvnoteikumu 31.2.apakšpunktā norādītais būvprojekta ģenerālplāns. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka atbilstoši Ēku būvnoteikumu 30.punktam, ierosinot II vai II grupas ēkas vai tās daļas atjaunošanu, nav nepieciešamas būvprojekta ģenerālplāns. Šādas prasības neesamība ir tieši saistīta ar to, ka nav nepieciešamas prasīt noteikta veida dokumentu, kurš noteiktā gadījumā nesaturēs informāciju, kas ir par pamatu šāda dokumenta nepieciešamībai. Tas pats atbilstoši attiecas arī uz būvprojektu.

Lapas informācija atjaunota:    06-10-2016