Būvspeciālisti

Vai sertificētie speciālisti ir tiesīgi turpināt patstāvīgu praksi pēc sertifikātā norādītā derīguma termiņa beigām?
 

Saskaņā ar Būvniecības likuma pārejas noteikumu 9.punktu būvspeciālisti, kuri saņēmuši arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu līdz 30.09.2014., ir tiesīgi turpināt patstāvīgu praksi pēc sertifikātā norādītā derīguma termiņa beigām, ja tie atbilst šā likuma prasībām un sniedz būvspeciālistu reģistrā iekļaujamās ziņas Ministru kabineta noteiktajā apjomā, termiņā un kārtībā.
 

Kompetences pārbaudes iestādei, kura piešķīrusi sertifikātu būvspeciālistam, kura sertifikāta darbības termiņš beidzas pēc 30.09.2014., pirms sertifikāta darbības termiņa beigām jāinformē būvspeciālists par veicamajām darbībām un iesniedzamajiem dokumentiem. Ja būvspeciālists nav savlaicīgi saņēmis informāciju par  sertifikāta pārreģistrācijas procedūru, tad  detalizētu informāciju var iegūt attiecīgajā kompetences pārbaudes iestādē, kura piešķīrusi sertifikātu.
 

Tāpat likuma Pārejas noteikumu 3. un 4.punktā ir noteikts pārejas periods, personām, kuras jau saņēmušas patstāvīgās prakses tiesības, bet kurām, saskaņā ar jauno regulējumu, iegūtā izglītība nav pietiekama, t.i., turpmāk, lai iegūtu patstāvīgas prakses tiesības būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātēs būs nepieciešama vismaz pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, bet inženierizpētes, projektēšanas vai būvekspertīzes specialitātēs - otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība. Minētās personas būs tiesīgas turpināt patstāvīgu praksi inženierizpētē, projektēšanā, būvdarbu vadīšanā, būvuzraudzībā vai būvekspertīzē ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim. Ja šīs tiesību normas spēkā stāšanās dienā personai līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai būs atlikuši seši gadi vai mazāk, tai atļauts turpināt patstāvīgu praksi šajā punktā minētajās jomās līdz pensijas vecuma sasniegšanai, neievērojot likumā būvspeciālistiem noteiktās izglītības prasības. Ja persona vēlas turpināt patstāvīgo praksi inženierizpētē, projektēšanā vai būvekspertīzē pēc pensijas vecuma sasniegšanas, tās izglītības līmenim jāatbilst likuma prasībām.
 

Informācija par būvspeciālista sertifikāta pārreģistrāciju pieejama Būvniecības informācijas sistēmas mājas lapā.

 

Kādas izmaiņas būvspeciālistu sertificēšanā paredz Ministru kabineta 07.10.2014. noteikumi Nr.610 „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”?
 

Noteikumi izdoti, lai pilnveidotu būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības kārtību un noteiktu vienotus un skaidrus būvspeciālistu sertificēšanas un darbības uzraudzības kritērijus, padarot pastāvošo sertificēšanas sistēmu caurskatāmu un radot vienotu pieeju.
 

Lai īstenotu likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktos mērķus – nodrošināt profesionālās darbības atbilstību noteiktām kvalitātes prasībām un kritērijiem, ja šī darbība ir saistīta ar sabiedrības interešu aizsardzību, tās drošību un veselības aizsardzību, un aizsargāt atsevišķas sabiedriski nozīmīgas profesijas pret nekvalificētu personu iesaistīšanu tajās, nosakot šīm profesijām paaugstinātas prasības, - noteikumos līdz šim noteiktās vispārīgās sertificēšanas jomas ir sadalītas darbības sfērās.
 

Papildus iepriekšējam regulējumam noteikumos ir noteikta:
 

1) kompetences pārbaudes iestādes atbildība par tai uzdoto uzdevumu savlaicīgu un kvalitatīvu veikšanu, tajā skaitā par:
 

  • būvspeciālistu kompetences novērtēšanas organizēšanu un eksaminācijas kārtības noteikšanu;
  • būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību;
  • būvspeciālistu profesionālās darbības ētikas principu ievērošanas uzraudzību un ētikas kodeksa izstrādi būvspeciālistiem;
  • informācijas, kas saistīta ar sertificēšanas darbībām saistītās iekļaušanu Būvniecības informācijas sistēmā būvspeciālistu reģistrā.
     

2) būvspeciālista sertifikāta piešķiršanas ietvaros veicamās personas profesionālās kompetences novērtēšanas kārtība;
 

3) prasība par darbu saraksta, kuru izpildē būvspeciālists ir piedalījies, un informācijas par kompetences pārbaudes iestāžu un citu institūciju konstatētajiem būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumiem iekļaušanu būvspeciālistu reģistrā;
 

4) būvspeciālista patstāvīgās prakses uzraudzības kārtības ietvaros būvspeciālistu reģistrā norādīto datu par būvspeciālistiem plānveida pārbaužu veikšana un nepieciešamības gadījumā profesionālās pilnveides testa noteikšana, brīdinājuma izteikšana, profesionālās kompetences atkārtotas novērtēšanas noteikšana būvspeciālistam;
 

5) būvspeciālista sertifikāta darbības apturēšana gadījumos, kad saņemta pamatota informācija par iespējamiem profesionālās darbības pārkāpumiem, kas radīja vai var radīt apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi;
 

6) būvspeciālista sertifikāta pielikumā norādītās sfēras darbības apturēšana, tajā skaitā gadījumos, kad:
 

  • būvspeciālists nav sekmīgi nokārtojis profesionālās pilnveides testu vai atkārtotas kompetences novērtēšanas ietvaros noteikto pārbaudi;
  • nav sniedzis kompetences pārbaudes iestādei tās pieprasīto ar saņemto sūdzību vai pārkāpumu saistīto informāciju. 
     

7) būvspeciālista sertifikāta pielikumā norādītās sfēras anulēšana gadījumos, ja:
 

  • būvspeciālists ir apzināti sniedzis nepatiesas ziņas sertifikāta sfēru papildināšana;
  • nav paaugstinājis profesionālo kompetenci vai nav nokārtojis profesionālās pilnveides testu;
  • nav patstāvīgi praktizējis vismaz 3 gadus pēdējo 5 gadu laikā būvspeciālista sertifikātā norādītajā darbības sfērā.
     

8) būvspeciālista sertifikāta anulēšana gadījumos, kad:
 

  • sniegtas nepatiesas ziņas sertifikāta saņemšanai;
  • turpināta patstāvīgā prakse sertifikāta vai tā sfēras darbības apturēšanas laikā;
  • nav paaugstināta profesionālā kompetence vai nav nokārtots profesionālās pilnveides tests;
  • nav īstenota patstāvīgā prakse vismaz 3 gadus pēdējo 5 gadu laikā nevienā no būvspeciālista sertifikātā norādītajām darbības sfērām;
  • būvspeciālists parakstījies kā atbildīgais būvspeciālists par darbiem, kuru izpildi nav kontrolējis, vadījis vai pats tieši izpildījis;
  • saņemts spēkā stājies tiesas lēmums, kurā konstatēti būvspeciālista profesionālās darbības pārkāpumi, kas radīja apdraudējumu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi, vai noteikts aizliegums veikt profesionālo darbību.
     

9) būvspeciālista sertifikāta atkārtotas saņemšanas kārtība.
 

10) sertificēšanas kārtība būvekspertīzē, nosakot personām augstākas prasības sertifikāta iegūšanai, nekā tās ir noteiktas attiecībā uz sertificēšanu pārējās Būvniecības likumā noteiktajās specialitātēs – vismaz 5 gadus ilgas patstāvīgās prakses iegūšanu pēc būvspeciālista sertifikāta saņemšanas citā sertificēšanas specialitātē.

 

Kādas izmaiņas skar tos atbildīgo darbu vadītāju palīgus, kam vēl nav būvprakses sertifikāta;
 

Jaunajā būvniecības regulējumā nav paredzēts regulējums attiecībā uz nesertificētiem atbildīgā būvdarbu vadītāja palīgiem. Vienlaikus jānorāda, ka šāds regulējums nebija arī iepriekšējā regulējumā.
 

Kārtību, kādā persona var saņemt būvprakses sertifikātu ir noteikti Ministru kabineta 07.10.2014.noteikumos Nr.610 „Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi”. Noteikumos ir noteikti nosacījumi, ar kādiem fiziskajām personām izsniedz, reģistrē un anulē sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras un būvniecības jomā, kā arī sertifikāta izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas, darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību; cik ilga praktiskā darba pieredze arhitektūras un būvniecības jomā nepieciešama, lai pretendētu uz sertifikātu patstāvīgai praksei arhitektūras un būvniecības jomā; kompetences pārbaudes organizēšanas nosacījumus un kompetences pārbaudes saturu; kompetences pārbaudes iestādes pilnvaras u.c. jautājumi.
 

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Būvniecības likuma 13.pantam, lai iegūtu sertifikātu būvinženiera profesijā būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā, personai ir nepieciešams iegūt vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā, kā arī apgūt patstāvīgai praksei nepieciešamās zināšanas un prasmes cita būvspeciālista vadībā.

 

Kas ir būvprojekta vadītājs?


Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 32.punkts nosaka, ka būvprojekta vadītājs ir atbilstošas jomas būvspeciālistu, kurš vada projektēšanu un koordinē būvprojekta izstrādi. Tāpat šie noteikumu 35.punkts nosaka būvprojekta vadītāja pienākumus, par kuru izpildi viņš ir atbildīgs. Tas vai kāds būvspeciālists var būt par būvprojekta vadītāju kādam noteiktam objektam ir nosakāms, vadoties no būvējamās būves un tajā veicamajiem darbiem. Uz to norāda vārdu kopa „atbilstošas jomas”. Tā, piemēram, arhitekts būs uzskatāms par atbilstošas jomas būvspeciālistu vispārīgajā gadījumā attiecībā uz ēku projektēšanu, bet ne attiecībā uz meliorācijas būvju, tai skaitā sūkņu staciju projektēšanu. Tāpat jāņem vērā, ka vērtējams ir arī plānoto veicamo būvdarbu veids, piemēram, gadījumā, ja ēkā plānots veikt primāri nesošo būvkonstrukciju pastiprināšanu vai nomaiņu, tad, Ekonomikas ministrijas ieskatā, atbilstošais jomās būvspeciālists nebūs arhitekts, bet gan ēku konstrukciju projektētājs.
 

Vienlaikus vēršam arī uzmanību uz to, ka, atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.502 „Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” 3.punktam, „[p]irms būvprojekta izstrādāšanas būvspeciālistam, kas veiks būvprojekta vadītāja pienākumus, vai būvkomersantam, kas nodarbina konkrēto būvspeciālistu, jānoslēdz būvspeciālista apdrošināšanas līgums”, un ka „[m]inētais līgums jāuztur spēkā visu projektēšanas un būvdarbu laiku”.

 

Vai vienkāršotajā ēkas būvniecības gadījumā nepieciešama obligātā būvuzraudzība?

 

Izvērtējot sistēmiski spēkā esošo regulējumu, ciktāl tas attiecas uz ēku būvniecību, secināms, ka obligātā būvuzraudzība attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad būvdarbu veikšanai ir nepieciešama būvatļauja vai ēkas fasādes apliecinājuma karte. Citos gadījumus likumdevējs iesniedzamajos dokumentos vai izmantojamajās veidlapās nav norādījis, ka būtu iesniedzami dokumenti saistībā ar plānoto vai veikto būvuzraudzību. Pie tam jāņem arī vērā būvdarbu maznozīmīgais raksturs (maza sabiedriskā bīstamība) ēkās, kuriem nav nepieciešama būvatļauja vai ēkas fasādes apliecinājuma karte. Citiem vārdiem sakot, nebūtu saprātīgi uzskatīt, ka likumdevējs būtu vēlējies uzlikt par pienākumu nodrošināt būvuzraudzību maznozīmīgiem būvdarbiem. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka uz vienkāršotajiem būvniecības procesiem (paskaidrojuma raksts, apliecinājuma karte) kā izņēmumiem no vispārīgās būvniecības kārtības (būvatļauja) attiecas tikai tieši noteiktās prasības.

 

Par būvuzrauga pārskatu

Atslēgvārds (-i): būvuzrauga pārskats

Tiesību akts (-i): MK 500/2014

 

Būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi būvuzraugs sagatavo, ja saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” noteiktajiem būvuzrauga pienākumiem pirms būvdarbu uzsākšanas ir izstrādāts būvuzraudzības plāns. Būvuzrauga pārskats nav nepieciešams līdz 01.10.2014. uzsāktiem būvdarbiem, ja būvuzraugs nav izstrādājis būvuzraudzības plānu.

 

Par būvdarbu vadītāju 

Atslēgvārds (-i): būvdarbu vadītājs, tehnoloģiskais pārtraukums

Tiesību akts (-i): MK 500/2014

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi”95.punktu būvdarbus veic sertificēta atbildīgā būvdarbu vadītāja vadībā, ko ieceļ galvenais būvdarbu veicējs. Atsevišķos būvdarbus uz līguma pamata var veikt atsevišķu būvdarbu veicējs, kurš ieceļ būvdarbu vadītāju konkrētu būvdarbu veikšanai. Būvdarbu vadītājs nodrošina konkrētā darba kvalitāti atbilstoši būvprojektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas. Ievērojot šo noteikumu 96.punktu, atbildīgie būvdarbu vadītāji paraksta saistību rakstu, kuru iesniedz būvvaldē. Tā pienākumi un tiesības ir noteikti šo noteikumu 100. un 101.punktā.

 

Papildus tam norādām, ka saskaņā ar iepriekš minēto noteikumu 95. un 96.punktu būvobjektā galvenais būvdarbu veicējs var nozīmēt vairākus atbildīgos būvdarbu vadītājus, un savas kompetences ietvaros sniedz šādu viedokli. Šo noteikumu IX.nodaļa nosaka galvenā būvdarbu veicēja pienākumus, kur viens no pienākumiem ir nozīmēt atbildīgo būvdarbu vadītāju. Saskaņā ar šo noteikumu 95.punktu būvdarbus veic galvenā būvdarbu veicēja nozīmēta atbildīgā būvdarbu vadītāja un atsevišķu būvdarbu veicēju nozīmētu būvdarbu vadītāju vadībā un šādā gadījumā saistību rakstus ir jāsniedz visiem būvobjektā nozīmētiem būvdarbu vadītājiem. Vispārīgais regulējums paredz, ka konkrētā objektā tiek nozīmēts atbildīgais būvdarbu vadītājs, taču gadījumos, kad realizējami ir vairāki objekti un atbildību ir iespējams nodalīt galvenajam būvdarbu veicējam ir tiesības nozīmēt būvobjektā vairākus atbildīgos būvdarbu vadītājus. Objektiem, kuri būs katra atbildīgā būvdarbu vadītāja atbildībā ir jābūt atzīmētiem saistību rakstos, kā arī attiecīgā informācija par būvdarbos nozīmētiem atbildīgiem būvdarbu vadītājiem un citiem būvdarbu vadītājiem ir jānorāda būvdarbu žurnālā. Regulējums ir vērsts uz to, lai būvobjektā būtu nozīmēts atbildīgais būvdarbu vadītājs, kas atbild par būvobjektu. Gadījumos, kad būvobjektā nozīmēti vairāki galvenie būvdarbu vadītāji, atbildībai ir jābūt savstarpēji nodalītai.

 

Vienlaikus būtu jānorāda, ka gadījumā, ja tehnoloģiskā pārtraukuma laikā objekts neatrodas būvdarbu veicēja turējumā, tad tajā nebūtu arī jāveic darba pienākumi tā darbiniekiem, to skaitā atbildīgajam būvdarbu vadītājam.

 

Par būvprojekta un daļas vadītāju (vispārīgi) 

Atslēgvārds (-i): būvprojekta vadītājs, būvprojekta daļas vadītāju, pienākumi, tiesības

Tiesību akts (-i): BL, MK 500/2014, MK 610/2014

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.500) 32.punktu, ja būvprojekta izstrādātājs ir būvkomersants, tas par būvprojekta vadītāju norīko atbilstošas jomas būvspeciālistu, kurš vada projektēšanu un koordinē būvprojekta izstrādi. Savukārt, ja būvprojekta izstrādātājs ir būvspeciālists, tas veic arī būvprojekta vadītāja pienākumus. Šo noteikumu Nr.500 36.punktā ir noteikti viņa pienākumi un tie ir šādi:

1. vadīt projektēšanas darbus, kā arī koordinēt atsevišķo būvprojekta daļu (tai skaitā arī projektēto apsardzes sistēmu) savstarpējo atbilstību būvprojektam kopumā,

2. pārliecināties, ka ir saņemta pietiekama un aktuāla projektēšanai nepieciešamā informācija, un, ja nepieciešams, pieprasīt papildu informāciju un nodrošināt savlaicīgu tās nodošanu būvprojekta daļu atbildīgajiem speciālistiem,

3. informēt būvprojekta daļu vadītājus par viņu izstrādei nodoto darbu apjomu,

4. pārbaudīt atsevišķo projekta daļu atbilstību būvniecības iecerei un to savstarpējo saskaņotību,

5. darīt zināmu būvniecības procesa dalībniekiem jebkādu saņemto informāciju, kas ietekmē vai var ietekmēt projektēšanas darbu izpildi,

6. būvprojekta izmaiņu gadījumā nodrošināt atbilstošu to iestrādāšanu visās attiecīgajās būvprojekta daļās, ja nepieciešams, informēt par izmaiņām būvatļauju izdevušo institūciju un organizēt atbilstošu saskaņošanas procedūru.

 

Vienlaikus norādām, ka, ievērojot noteikumu Nr.500 38.punktu, būvprojekta daļas vadītājam ir pienākums nodrošināt attiecīgo daļu ietvaros izstrādāto risinājumu savstarpējo saskaņotību un informēt būvprojekta vadītāju par attiecīgās daļas risinājumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt citu būvprojekta daļu risinājumus. Tāpat jānorāda, ka noteikumu Nr.500 36.1. un 36.4.apakšpunktā noteikto pienākumu izpilde nav iespējama, ja būvprojekta vadītājs nav tiesīgs pilnībā iepazīties ar kādu no būvprojekta daļām, neatkarīgi no tās apjoma. Pretējā gadījumā, neatkarīgi no iemesliem, projektēšana ir veikta pretēji vispārīgo būvnoteikumu prasībām un pastāv potenciāls sabiedrības drošības apdraudējums, realizējot būvprojektu, kurā daļu saskaņotība nav pārbaudīta to izstrādes laikā. Ministrija arī vērš uzmanību uz to, ka būvniecības normatīvajos aktos nav noteikts, ka būvniecības procesa dalībnieki varētu vienoties par savādāku kārtību.

 

Papildus jānorāda, ka Būvniecības likuma 13.panta pirmā daļa nosaka, ka būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras, būvniecības vai elektroenerģētikas jomā reglamentētās profesijās. Turklāt saskaņā ar Būvniecības likuma 13.panta trešajā daļā noteikto, patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera vai saistītā inženierzinātnes profesijā var iegūt šādās specialitātēs – inženierizpēte, projektēšana, būvdarbu vadīšana, būvuzraudzība vai būvekspertīze. Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumu Nr.610 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.610) 8.punktam persona var pretendēt uz būvspeciālista sertifikātu šo noteikumu 1. un 2.pielikumā norādītajā arhitektūras jomā, būvniecības vai elektroenerģētikas jomā inženierizpētes, projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības specialitātēs, ja tās izglītība atbilst Būvniecības likumā noteiktajām prasībām praktiskā darba pieredzes ilgums pēc nepieciešamās izglītības iegūšanas atbilst šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minētajām minimālajām prasībām. Ievērojot iepriekš minēto, par būvprojekta vadītāju var būt būvspeciālists ar sertifikātu arhitektūras jomā vai būvniecības vai elektroenerģētikas jomā projektēšanas specialitātē. Ņemot vērā, ka būves iedala ēkās un inženierbūvēs (Būvniecības likuma 11.pants), tad ēku būvprojektu var vadīt būvspeciālists, kurš saņēmis ēku būvspeciālista sertifikātu arhitektūras praksē vai būvpraksē ēku konstrukciju projektēšanā (noteikumu Nr.610 1.pielikums), bet inženierbūvju būvprojektu var vadīt būvspeciālists, kurš saņēmis būvprakses sertifikātu attiecīgās inženierbūves projektēšanā, piemēram, ūdensapgāde, apkure un ventilācija, elektronisko sakaru sistēmas, ceļi, dzelzceļi un tilti (noteikumu Nr.610 2.pielikums). Vienlaikus vēršam uzmanību, ka būvniecību reglamentējošie normatīvie akti neparedz sertifikāta būvprojekta vadīšanā piešķiršanu. Papildus jānorāda, ka gadījumā, ja viena būvprojekta ietvaros tiek risināts vienlaicīgi vairāku būvju (Būvniecības likuma izpratnē) būvniecība, būvprojektā daļas var izstrādāt par katru būvi atsevišķi, attiecīgi katrai daļai var būt savs būvprojekta daļas vadītājs. Būvprojekta sastāvu nosaka attiecīgās būves speciālajos būvnoteikumos, kur ne visos gadījumos būvprojektā būs būvprojekta daļas apakšvienība – sadaļa.

 

Par būvprojekta un daļas vadītāju (apliecinājumi) 

Atslēgvārds (-i):  būvprojekta vadītāja apliecinājums, būvprojekta daļas vadītāja apliecinājums

Tiesību akts (-i): MK 529/2014, MK 281/2015

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.529) 67.punktu būvprojekta vadītājs uz būvprojekta titullapas un būvprojekta ģenerālplāna lapas (nevis uz savietoto projektēto inženiertīklu plāna), kurā ir arī būvobjektu raksturojošie galvenie rādītāji, paraksta apliecinājumu par to, ka būvprojektā ir iekļautas un izstrādātas visas nepieciešamās daļas atbilstoši būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem (9.pielikums). Savukārt būvprojekta daļas vadītājs uz attiecīgās būvprojekta daļas galvenās rasējuma lapas (vispārīgie rādītāji) paraksta apliecinājumu par būvprojekta daļas risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu, kā arī tehnisko vai īpašo noteikumu prasībām (9.pielikums). Ja būvprojektu izstrādā, piemērojot Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskās prasības, būvprojekta daļas vadītājs uz attiecīgās būvprojekta daļas galvenās rasējuma lapas (vispārīgie rādītāji) paraksta apliecinājumu par būvprojekta daļas risinājumu atbilstību Latvijas būvnormatīvu un citu normatīvo aktu un Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo standartu un būvnormatīvu tehniskajām, kā arī tehnisko vai īpašo noteikumu prasībām (9.pielikums). Būvprojekta visu daļu vispārīgo rādītāju lapas paraksta būvprojekta vadītājs (noteikumu Nr.529 69.punkts). Ievērojot iepriekš minēto, būvprojekta daļas vadītājs paraksta apliecinājumu uz būvprojekta titullapas nevis uz katras būvprojekta daļas titullapas. Būvprojekta daļas vadītājs paraksta atbilstošu apliecinājumu uz attiecīgās būvprojekta daļas galvenās rasējuma lapas (vispārīgie rādītāji).

 

Papildus jānorāda, ka noteikumi Nr.529 1.2.apakšpunkts nosaka būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu. Savukārt Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumi Nr.281 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-15 „Būvprojekta saturs un noformēšana”” (turpmāk – LBN 202-15) nosaka prasības būvprojekta teksta lapu saturam un rasējumu noformēšanai. Noteikumi Nr.529 un LBN 202-15 ir viena līmeņa dokumenti ar vienādu juridisko spēku, tādēļ ēku būvprojekta izstrādāšanā un tā noformēšanā ir saistoši abi normatīvie akti. Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnijā noteikumu Nr.281 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-15 “Būvprojekta saturs un noformēšana”” 20.5.apakšpunkts nosaka, ka būvprojekta daļas vai sadaļas rasējumus ievada vispārīgo rādītāju lapa, kurā iekļauj būvprojekta daļas vai sadaļas vadītāja apliecinājumu atbilstoši speciālajos būvnoteikumos noteiktajām prasībām. Savukārt noteikumu 69.punktā un 9.pielikumā ir noteikts būvprojekta daļas vadītāja apliecinājuma saturs un noformējums, bet nav noteikts sadaļas vadītāja. Līdz ar to sadaļas vadītāja apliecinājuma saturu un noformējumu var brīvi izvēlēties, neliedzot iespēju izmantot normatīvajos aktos pieņemtos apliecinājumus, t.sk., būvprojekta daļas vadītāja. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka LBN 202-15 prasības ir saistošas jebkura veida būvju būvprojektam, bet būvprojekta apliecinājuma esība uz būvprojekta titullapas ir atšķirīga ņemot vērā attiecīgās būves speciālajos būvnoteikumos noteikto. Tāpat vēršam uzmanību, ka ne visos speciālajos būvnoteikumos ir noteikta apliecinājuma nepieciešamība būvprojektā.

 

Būtu arī jānorāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnijā noteikumu Nr.281 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 202-15 “Būvprojekta saturs un noformēšana”” 21.punktu rasējuma lapas labajā apakšējā stūrī iekārto rakstlaukumu, kurā norāda šādu informāciju būvprojekta izstrādātāja nosaukums – juridiskām personām vai uzvārds un dzīvesvieta – fiziskām personām, būvobjekta nosaukums, rasējuma lapas nosaukums vai saturs, pasūtījuma numurs,  rasējuma marka un numurs, kopējais lapu skaits sadaļā, tikai uz vispārīgo rādītāju lapas, mērogs, būvprojekta daļas vai sadaļas vadītāja uzvārds, paraksts, datums, lapas tehniskā izstrādātāja uzvārds, paraksts, datums un arhīva reģistrācijas numurs. Ņemot vērā iepriekš minēto, uz būvprojekta daļas galvenās rasējuma lapas (vispārīgie rādītāji) un būvprojekta daļas rakstlaukumā nav nepieciešams būvprojekta vadītāja paraksts un atbilstošs tā apliecinājums.

 

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka būvniecības regulējums par apliecinājumu ietveršanu būvprojektā tieši nav attiecināmas uz būvprojekta minimālā sastāvā izstrādi. Taču jāņem vērā, ka regulējums pieļauj tehnisko un īpašo noteikumu saņemšanu līdz būvatļaujas izdošanai, kā arī tas neliedz būvprojektu minimālā sastāvā izstrādāt plašākā apjomā nekā tas noteikts, faktiski izstrādājot būvprojektu pilnā sastāvā. Līdz ar to, būvspeciālistu attiecīgie apliecinājumi būtu ietverami gadījumā, ja būvprojekts minimālā sastāvā ir izstrādāts tādā apjomā, kas atbilst pilnam būvprojektam. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka, piemēram, noteikumu Nr.529 4.pielikuma „Būvniecības iesniegums” 10.punkts satur būvprojekta minimālā sastāvā izstrādātāja apliecinājumu par risinājumu atbilstību būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem un vietējās pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Lapas informācija atjaunota:    06-10-2016