Citi jaunā būvniecības regulējuma aspekti

Iepazīstoties ar jauno Būvniecības likumu un Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumiem Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”, Ministru kabineta 30.09.2014. noteikumiem Nr.574 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 008-14 „Inženiertīklu izvietojums”” jāatzīmē, ka iespējams nav notikusi savstarpēja tiesību aktu harmonizācija. Piemēram,- tai skaitā arī Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumi Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”. Lūgums Ekonomikas ministrijai ieplānot apmācības seminārus projektētājiem un būvuzņēmējiem;
 

Šī gada septembrī Ekonomikas ministrija, lai informētu par jauno būvniecības procesa regulējumu, kurš stājies spēkā 2014.gada 1.oktobrī, organizēja semināru ciklu „Jaunais būvniecības procesa regulējums, tā piemērošana”. Semināra mērķis bija informēt Latvijas pašvaldību pārstāvjus un citus interesentus par galvenajām izmaiņām būvniecības procesā līdz ar jaunā būvniecības regulējuma spēkā stāšanos. Semināra ietvaros Ekonomikas ministrijas Būvniecības un mājokļu politikas departamenta pārstāvji informēja par iestāžu kompetenci būvniecībā, grozījumiem 2013.gada 9.jūlijā pieņemtajā Būvniecības likumā, lēmumiem būvniecības procesā, vispārīgo un speciālo būvnoteikumu mijiedarbību, prasībām būvinspektoriem un to pienākumu apjomu, prasībām būvspeciālistu sertifikācijai.
 

Ekonomikas ministrijas mājas lapā ir atrodama prezentācija un video ieraksts par jauno būvniecības procesu kopumā, kā arī jaunā regulējuma normatīvi:
 

https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/buvnieciba/jaunais_buvniecibas_likums/

https://em.gov.lv/lv/nozares_politika/buvnieciba/normativie_akti/normativo_aktu_saraksts/

Par žogu būvniecību
 

No Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punkta viennozīmīgi saprotams, ja būvdarbi uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi, būvvaldei nav dota izvēles brīvība lēmuma pieņemšanā, var pieņemt tikai obligāto administratīvo aktu – par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, neizvērtējot ne samērību, ne lietderību. Būvvaldes lēmums no pasūtītāja puses tiek apstrīdēts pašvaldībā. Vai pašvaldība ir tiesīga, izvērtējot būvvaldes pieņemto lēmumu par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, piemērot administratīvā procesa likuma vispārīgos principus un atcelt būvvaldes lēmumu, uzdodot būvvaldei izdot jaunu lēmumu par atļauju veikt būvniecību?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punktā ietvertā tiesību norma ir imperatīva un pašvaldībai nav tiesību pieņemt citu lēmumu, pastāvot šajā tiesību normā minētajiem apstākļiem. Vienlaikus vēršama uzmanību uz to, ka līdzšinējā tiesu praksē ir norādīts, ka, lai arī obligātā administratīvā akta gadījumā likumdevējs nav pilnvarojis iestādi izdarīt lietderības apsvērumus, tiesai, veicot kontroli pār iestādes izdota administratīvā akta tiesiskumu, jebkurā gadījumā ir pienākums ne vien formāli piemērot tiesību normu, bet arī pārbaudīt, vai personai uzliktais pienākums nav nesamērīgs. Nesamērīguma konstatēšana ir šķērslis administratīvā akta atzīšanai par tiesisku (piemēram, Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 15.04.2010. spriedums lietā Nr.SKA–86/2010). Tas pats būtu attiecināms arī tiesību piemērotāju un uz augstākās iestādes kontroli.

 

Kas ir “trešās personas” Būvniecības likuma 16.panta izpratnē (resp., vai (domājot par būvprojekta izmaiņu pieļaujamību) tās ir piem., sabiedriskās organizācijas)?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Būvniecības likuma 16.pantā jēdziens „trešā persona” ir lietots Administratīvā procesa likuma 28.panta izpratnē, piemēram, persona, kuras saskaņojuma nepieciešamība izriet no lietu vai saistību tiesībām. Vienlaikus jānorāda, ka Būvniecības likumā jēdziens „trešā persona” ir lietos arī plašākā nozīmē norādot, ka noteiktām personām ir jāapdrošina to civiltiesiskā atbildība pret to nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai. Šajā kontekstā trešā persona ir jebkura persona, kurai ar būvniecību var tik nodarīts attiecīgais kaitējums.

 

Nav konkrēti norādīts, ka patvaļīga būvniecība nav pieļaujama, Būvniecības likuma 18.pantā ir aprakstīts kas tas ir un 17.pantā ir norādīts tikai tas, kad drīkst uzsākt būvdarbus. Tas varētu sagādāt problēmas ar kāda lēmuma skaidru pamatošanu.
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Būvniecības likuma 17.panta pirmajā un ceturtajā daļā ir skaidri noteikts kad drīkst uzsākt būvdarbus. Papildus tam Būvniecības likuma 18.panta otrajā daļā ir noteikts, ka darbības, kas ir pretējas Būvniecības likuma 17.panta pirmajai un ceturtajai daļai ir uzākstāmas par patvaļīgu būvniecību.

 

Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 7.punkts - ko nozīmē, ja „ēka ir pakārtota inženierbūvei” ?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, gadījumā, kad būvniecības pamatobjekts ir inženierbūve, piemēram, meliorācijas sistēma kā pamatbūve, bet tajā ietilpstošā sūkņu stacija ir uzskatāma par pakārtotu ēku inženierbūvei.

 

Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 21.punkts – vai domāts, ka vienmēr vajag pilnu inženierizpēti? Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 22.punkts - pasūtītājs var noteikt inženierizpētes „darbu veidus”. Kas ar to domāts? Vai šie darbu veidi domāti tie, kas uzskaitīti šo noteikumu 21.punktā?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 21.punkts nosaka, kas ietilpst inženierizpētes darbu kopumā. Savukārt šo noteikumu 22.punktā noteikts, ka būvniecības dalībnieki vienojas par nepieciešamo darbu veidu (kādu no kopuma) un secību.

 

Kas notiek, ja saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 68.punktu jaunbūvei (kuras projektam nav nepieciešama būvprojekta ekspertīze) ir uzsākams jauns būvniecības process, resp., vai iepriekš uzbūvētie apjomi ir nojaucami. Ja nav nojaucami, vai jaunais būvniecības process būs kvalificējams kā: uzbūvēto apjomu pārbūve (ar esošo apjomu tehnisko inventarizāciju, jaunbūves fiksēšanu zemesgrāmatās u.tml.); jaunbūve (joprojām)? Vai arī – šādam būvprojektam jāveic ekspertīze un turpmāk jāveic darbības kā noteikts Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”69.punktā;
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka, atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 68.punktam, gadījumā, „[j]a pasūtītājs vēlas mainīt būves lietošanas veidu, kā arī būves fasādes risinājumu, novietojumu vai būvapjomu, bet tas neatbilst Būvniecības likuma 16. panta 2.daļas vai 17. panta 2.1 daļas nosacījumiem, būvniecības ieceres dokumenti būvvaldē iesniedzami no jauna un uzsākams jauns būvniecības process”. No šīs tiesību normas izriet, ka atbilstošā gadījumā jaunais būvniecības process ir uzsākams līdz pasūtītāja vēlmes faktiskās realizācijas uzsākšanai. Tādējādi, ja ir uzbūvēta jaunbūve, tad tā faktiski uzbūvētajā daļai, ideālā gadījumā, būtu jābūt atbilstošam vecajam būvniecības procesam. Vecajā būvniecības procesā konkrētās būves jaunai būvniecība ir izdota būvatļauja. Līdz ar to uz jauna būvniecības procesa ierosināšanas brīdi pasūtītajam ir spēkā esoša būvatļauja attiecīgās būvniecības veikšanai un, ideālā gadījumā, uzbūvētais būvapjoms atbilst vecajam būvniecības procesam. Tas, ka izdodot jaunu būvatļauju būvvaldei būtu jāatceļ vecā būvatļauja, nemazina to, ka uz vecā būvniecības procesa pamata uzbūvētais būvapjoms ir uzskatāms par tiesisku. Citiem vārdiem sakot, uz vecā būvniecības procesa pamata uzbūvētais būvapjoms ir uzskatāms par iepriekšējo stāvokli. Secīgi, atbilstošais uzbūvētai būvapjoms nav atzīstams par patvaļīgu būvniecību Būvniecības likuma 18.panta otrās daļas izpratnē un šī iemesla dēļ konkrētajā gadījumā nav piemērojama Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 1.punkts.
 

Par jaunbūvi jānorāda, ka tas, ka ir uzsākts jauns būvniecības process, nemazina to, ka būves jauna būvniecība nav pabeigta (jaunā būve nav nodota ekspluatācijā). Šī iemesla dēļ arī jaunajā būvniecības procesā iepriekš nepabeigtā un nedotā ekspluatācijā būve tiks uzskatīta par jaunu būvi.
 

Jāmin, arī ka Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 69.punkts attiecas uz izmaiņām, kuras var veikt neuzsākot jaunu būvniecības procesu.

 

Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 84.punkts nosaka, ka katrā būvobjektā regulāri aizpildāms būvdarbu žurnāls. Vai tas attiecas arī uz viena vai divu dzīvokļu mājām, palīgēkām, nedzīvojamām lauksaimniecības ēkām, kas lielākas par 60 m²?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka kārtība noteikta speciālajos noteikumos. Gadījumā ja būvdarbus veic komersants, tad žurnāls ir aizpildāms arī šajos gadījumos, ja būvētājs (izņemot divu dzīvokļu mājām, kuru būvēt var tikai komersants) tad nē. Gadījumi, kad ir nepieciešams būvdarbu žurnāls, tiek noteikti speciālajos būvnoteikumos.

 

Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”  125.20.apakšpunkts - kā to saprast „dalītu laika uzskaiti”?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka būvuzraugam attiecībā uz katru objektu atsevišķi jāveic tajā nostrādāto darbu stundu uzskatei. Papildus jānorāda, ka no Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 125.20.apakšpunkta izriet, ka vajadzības gadījumā būvuzraugam ir pienākums iesniegt būvinspektoram darba laika uzskaiti pamatojošo dokumentāciju, proti, dokumentu kopumu, kas satur ziņas par konkrētajā būvobjektā nostrādāto stundu skaitu. Ņemot vērā, ka nav noteikts dokumentu veids, tad tie var būt jebkuri dokumenti, kas satur atbilstošas ziņas. Jāmin, ka Būvniecības informācijas sistēmā, tai uzsākot darbību pilnā apjomā, būvuzrauga darba laika uzskaite būs vienota, nodrošinot pārskatāmību un informāciju par viņa pienākumu izpildes laiku katrā būvobjektā.

 

Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”  149.punkta gadījumā, ja būvvalde lēmusi par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, tad uz kāda pamata ieceres īstenotājs iesniedz dokumentus pārbūvei?
 

Ekonomikas ministrija visupirms vērš uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 149.punktā ietverta atsauce uz Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 2.punktā norādīto lēmumu un ir precizēti šī lēmuma pieņemšanā izskatāmie jautājumi. Iepriekš minētajā gadījumā būvvalde sākotnēji pieņem lēmumu par atļauju veikt būvniecību, bet gadījumā, ja sākotnējais lēmums par atļauju veikt būvniecību būvvaldes noteiktajā termiņā netiek pildīts, būvvalde lemj par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu (skatīt Būvniecības likuma 18.panta piektās daļas 2.punkta pēdējo teikumu). Ja būvvalde, personai nepildot iepriekš minēto lēmumu, lemj par iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu, tad piemērojams ir Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 148.punktā, kurā precizēts attiecīgā lēmuma saturs. Atbilstošā lēmuma adresāts, izpildot lēmumu, darbojas uz tā pamata, tai skaitā iesniedzot tajā notiektos dokumentus.

 

Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”  5.pielikuma 6.2.punkta skaidrojumā norādīts, ka vispārīgās ziņas aizpilda par būvdarbu žurnālu atbildīgā persona pirms būvdarbu uzsākšanas. Kas ir atbildīgā persona pirms būvdarbu uzsākšanas?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 5.pielikuma 6.2.apakšpunkta skaidrojumā minētā „atbildīgā persona” ir jebkura persona, kurai šāds pienākums ir uzticēts no būvdarbu veicēja puses.

 

Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 107.1.apakšpunkts - kā šeit skaitīs stāvu skaitu, kā to noteiks konkrētā teritorijā un vai būs visiem kopīgs regulējums?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka minimālās prasības nosaka atbilstoši būvnormatīvos noteiktajam (piemēram stāvu augstums) vai teritorijas apbūves noteikumos noteikto maksimālo stāvu skaitu vai augstumu. Ministru kabineta 30.04.2013. noteikumi Nr.240 „Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” nosaka vispārīgos nosacījumus kā mēra būvju augstumu nosaka stāvu skaitu u.c.

 

Vai ir noteikta vienota reģistrēšanas sistēma pielikumu veidlapām – lēmumiem;
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka līdz Būvniecības informācijas sistēmas pilnīgai ieviešanai nav paredzēta saņemto būvniecības dokumentu vienota reģistrācija. Tādējādi šobrīd attiecīgos dokumentus pašvaldība (būvvalde) reģistrē atbilstoši tās lietvedības noteikumiem.

 

Vai mājas lapā pieejamās veidlapas (akti, būvatļaujas, ...utt) var mainīt (saspiest uz mazāk lapām, pārtaisīts no tabulām un/vai pārveidot)?
 

Attiecībā uz būvnoteikumos sniegto veidlapu pārveidošanu, paskaidrojam, ka vispārīgie un speciālie būvnoteikumi (Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”; Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr.501  „Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas un būvniecības būvnoteikumi”; Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumi Nr.529 „Ēku būvnoteikumi”; Ministru kabineta 16.09.2014. noteikumi Nr.550 „Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi”; Ministru kabineta 16.09.2014. noteikumi Nr.551 „Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi”; Ministru kabineta 30.09.2014. noteikumi Nr.573 „Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi”) neparedz, ka šajos noteikumos minētās veidlapas ir maināmas attiecībā uz tajās norādāmo informāciju. Izmaiņas veidlapās var veikt tikai veidlapas piezīmēs noteiktajā iesniegšanas veidā (veidlapa tiek iesniegta vai izdota ar elektronisko parakstu) un apjomā, kas lielākoties attiecas uz veidlapas attiecīgo aiļu paplašināšanu, ietverot vēl papildus informāciju. 

 

Kas ar "Kārtība, kādā sniedz informāciju par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm, kā arī kārtība, kādā šī informācija ir pieejama (01.10.2014. zaudējuši spēku)", kā tagad sniegt atskaites.
 

Būvniecības likuma 24.pants nosaka, ka būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus, informācijas apriti starp publiskās pārvaldes, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā nodrošinās Būvniecības informācijas sistēma. Būvniecības informācijas sistēmu izveido un uztur par būvniecības nozari atbildīgā ministrija (Būvniecības informācijas sistēmas ieviešanu plānots pabeigt līdz 2015.gada 30.jūnijam.). Tā kā ar 2014.gada 1.oktobri spēku zaudēja Ministru kabineta 18.08.2008. noteikumi Nr.660 „Kārtība, kādā sniedz informāciju par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm, kā arī kārtība, kādā šī informācija pieejama”, lūdzam līdz būvniecības informācijas sistēmas ieviešanai, informāciju par izsniegtajām būvatļaujām un ekspluatācijā pieņemtajām būvēm sniegt Ekonomikas ministrijai līdzšinējā kārtībā. Par Ekonomikas ministrijai sniedzamo informāciju par izsniegtajām būvatļaujām, informēsim pēc sniedzamo ziņu apjoma saskaņošanas ar valsts institūcijām, kuras izmanto šo informāciju.

 

Vai arī jaunajā tiesiskajā regulējumā jēdziens „vienkāršota atjaunošana” (vienkāršota renovācija) nozīmē arī nenesošo elementu un konstrukciju skaršanu (piemēram, jaunu nenesošo starpsienu būvniecību, esošo starpsienu demontāžu, jaunu durvju ailu izbūvi vai esošo durvju ailu aiztaisīšanu). Līdz ar to var secināt – ja tiek skartas nenesošās konstrukcijas pirmās grupas ēkā, atbilstoši Ēku būvnoteikumu 7.2.apakšpunktam būvniecības dokumentācija nav nepieciešama (izņemot likumdevēja noteiktajā gadījumā). Savukārt ja tiek skartas nenesošās konstrukcijas otrās un trešās grupas ēkās, tad personai būvvaldē jāiesniedz apliecinājuma karte (35.1.apakšpunkts).
 

Būvniecības likuma 1.pantā ir doti likumā lietoto terminu skaidrojumi, tai skaitā ir dots termina „būves atjaunošana” skaidrojums (būves atjaunošana — būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju). Savukārt Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumi Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – Ēku būvnoteikumi) nosaka ēku būvniecības procesu un šo procesu īstenošanai iesniedzamos dokumentus. Ēku būvnoteikumu 7.2.apakšpunktā ir dots skaidrojums terminam „vienkāršota atjaunošana” (vienkāršota atjaunošana - ēkas vai tās daļas atjaunošana, nemainot ēkas nolietojušos nesošos elementus vai konstrukcijas, neskarot ēkas fasādi un koplietošanas inženiertīklus, veicot funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus).
 

Jaunais regulējums attiecībā uz vispārīgo un vienkāršoto būvniecības procesu saglabā līdz 01.10.2014. piemērotos kritērijus, kas paredzēja, ka būves renovācija (atjaunošana) attiecas uz būvdarbiem, kuru rezultātā tiek nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas, savukārt vienkāršota renovācija (atjaunošana) attiecas uz  ēkas vai tās daļas atjaunošanu, neskarot nesošās būvkonstrukcijas, ēkas fasādi un koplietošanas inženierkomunikācijas. Ēkas fasādes apliecinājuma karte, tāpat kā iepriekš, ir aizpildāma gadījumos, kad plānota ēkas fasādes apdares atjaunošana, visu logu nomaiņa, fasādes siltināšana, jumta siltināšana, jumta ieseguma nomaiņa, pagraba siltināšana vai lodžiju aizstiklošana.
 

Ēku būvnoteikumu 7.punkts nosaka, kādiem darbiem nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti. Vēršam uzmanību, ka 7.2.apakšpunktā noteiktais neattiecas uz pirmās grupas ēkas vai tās daļas atjaunošanu, ja tā ir publiska ēka pilsētas vai ciema teritorijā. Šādu ēku (pirmās grupas publiska ēka pilsētās un ciemos) vienkāršotu renovāciju var veikt, aizpildot paskaidrojuma rakstu (Ēku būvnoteikumi, 35., 48., 57. punkts, 8.1.apakšnodaļa, 1.pielikums). Savukārt 7.3.apakšpunktā noteiktā vienkāršota fasādes atjaunošana (pirmās grupas ēkas fasādes apdares atjaunošana, visu logu nomaiņa, fasādes siltināšana, jumta siltināšana, jumta ieseguma nomaiņa, pagraba siltināšana vai lodžiju aizstiklošana) neattiecas uz ēkām, ja tās ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis vai tās atrodas pilsētās un ciemos. Norādām, ka pirmās grupas ēku, ja tā atrodas pilsētās un ciemos, vienkāršotu fasādes atjaunošanu var veikt, aizpildot paskaidrojuma rakstu (Ēku būvnoteikumi, 36., 48., 57. punkts, 8.4.apakšnodaļa, 1.pielikums). Pirmās grupas ēkā, kas ir valsts aizsargājamais kultūras piemineklis, ja paredzēta vienkāršota atjaunošana vai vienkāršota fasādes atjaunošana, to var veikt papildus būvvaldē iesniedzot Ēku būvnoteikumu 37.punktā norādītos dokumentus.
 

Otrās un trešās grupas ēkas vienkāršotu atjaunošanu var veikt, iesniedzot apliecinājuma karti (Ēku būvnoteikumi, 35., 48., 57. punkts, 8.3.apakšnodaļa, 5.pielikums) un vienkāršotu ēkas fasādes atjaunošanu, iesniedzot apliecinājuma karti (Ēku būvnoteikumi, 36., 48., 58. punkts, 8.4.apakšnodaļa, 6.pielikums). 

 

Jautājums par būvuzraudzības plāna izstrādi, būvuzraudzības plānā ietveramo informāciju, būvniecības posmu, kurā ir jāizstrādā būvuzraudzības plāns, kā arī pienākums izstrādāt plānu uz iepriekš uzsāktiem būvniecības procesiem.
 

Būvuzraudzības plāna izstrāde ir noteikta kā būvdarbu uzsākšanas nosacījums, tātad būvuzraudzības plānā sākotnēji tiek ietverta informācija, kas izriet no izstrādātā būvprojekta, īpaši no darba organizēšanas projekta. Atbilstoši speciālajiem būvnoteikumiem darba organizēšanas projektu izstrādā visam būvdarbu apjomam (būvprojektam), ietverot būvdarbu ģenerālplānu, kuru izstrādā atsevišķiem būvniecības posmiem.
 

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 125.1.apakšpunktam būvuzraugam ir noteikts pienākums pirms būvdarbu uzsākšanas izstrādāt būvuzraudzības plānu. Būvuzraugam, pamatojoties uz būvprojektu un ņemot vērā katra būvobjekta specifiku, sarežģītību, tehniskos risinājumus un iespējamo ietekmi uz vidi ir jāizstrādā būvuzraudzības plāns. Būvuzraudzības plāns ir jāizstrādā ievērojot Vispārīgo būvnoteikumu 127.punktā noteikto būvuzraudzības plānā ietveramo informāciju.
 

Bez tam, atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu 128.punktam, būvuzraudzības plānu precizē, ja nepieciešams, atbilstoši darbu veikšanas projektam. Tā kā darbu veikšanas projektu, pamatojoties uz būvprojektu, pirms būvdarbu uzsākšanas izstrādā galvenais būvdarbu veicējs, bet atsevišķiem un speciāliem darbu veidiem – atsevišķu būvdarbu veicēji, un darbu veikšanas projekts precizē konkrētos būvdarbu posmus, tad arī būvuzraudzības plāns ir jāprecizē atbilstoši darba veikšanas projektā noteiktajam.
 

Attiecībā uz jau iepriekš uzsāktiem būvniecības procesiem, informējam, ka būvuzraudzības plāns ir jāizstrādā gadījumos, kad atbilstoši Vispārīgo būvnoteikumu noslēguma jautājumiem (167., 168., 169. un 170.punkts), būvvaldei ir noteikts pienākums izsniegt būvatļauju, kurā tiek norādīti būvdarbu uzsākšanas nosacījumi, kur viens no nosacījumiem ir iesniegt būvvaldē būvuzraudzības plānu. 

 

Vai inženiertīkliem aizsargjosla ir atkarīga no tā piederības?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Aizsargjoslu likuma 1. panta 1. punkts nosaka, ka „aizsargjoslas [ir] noteiktas platības, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes”. Izvērtējot Aizsargjoslu likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumus ietverto regulējumu, ciktāl tas attiecas uz inženiertīkliem, secināms, ka aizsargjoslas attiecas uz inženiertīkliem kā inženierbūvēm Būvniecības likuma 11. panta izpratnē. Tas saistīts arī ar to, ka inženierbūve ir uzskatāma par pastāvīgu objektu, kamēr ēkas iekšienē esošs inženiertīkls ir uzskatāms par tās daļu. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka aizsargjoslas mērķis ir nodrošināt inženiertīkla kā inženierbūves ekspluatācijas aizsardzību un nepārtrauktību un tā nav atkarīga no inženiertīkla piederības robežas vai īpašumtiesībām uz to. 

 

Kuri speciālie būvnoteikumi piemērojami transformatoru apakšstaciju būvniecībai?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka atbilstoši Būvniecības likuma 11. pantam „[b]ūves iedala ēkās un inženierbūvēs” un ka atbilstoši
 

Ministru kabineta 30.09.2014. noteikumu Nr.573 „Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi” 1.1. apakšpunktam šie „[n]oteikumi nosaka [..] elektroenerģijas ražošanas būvju, elektroenerģijas pārvades un sadales būvju [..] būvniecības procesa kārtību [..]”. Ņemot vērā, ka ar vārdu „būve” tiek apzīmēta arī ēka, tad Ministru kabineta 30.09.2014. noteikumi Nr.573 „Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumi” ir attiecināmi arī uz elektroenerģijas ražošanas, elektroenerģijas pārvades un sadales ēku būvniecību. Uz to tieši arī ir norādīts iepriekš minēto noteikumu 2.1. apakšpunktā, proti, ka par energoapgādes objektu ir uzskatāma arī ēka, kas paredzēta elektroenerģijas ražošanai, pārvadei vai sadalei.
 

Tāpat jāmin, ka atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 7.punktam, „[j]a būvniecības ieceres iesniegumā ir plānota ēkas būvniecība, piemēro ēku būvnoteikumus, izņemot gadījumu, ja ēka ir pakārtota inženierbūvei”. Tādējādi, ja ēku tiek plānots būvēt vienlaicīgi ar inženierbūvi un tā ir pakārtota šai inženierbūvei, tad šo visu būvju būvniecības kārtību nosaka Noteikumu Nr.573. Savukārt, ja ir paredzēta tikai energoapgādes objekta ēkas un tai nepieciešamās infrastruktūras būvniecība, tad būtu piemērojami Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumi Nr.529 „Ēku būvnoteikumi”.

 

Vai spēkā esošais regulējums neapgrūtina ielu būvniecību sarkano līniju robežās sakarā ar nepieciešamību saņemt zemes gabalu īpašnieku saskaņojumus?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka jautājums par ielu būvniecību ir aplūkojams atkarībā no ielu būvniecības veida – atjaunošana, pārbūve vai jauna būvniecība. Jāmin, ka, atbilstoši Būvniecības likuma pārejas noteikumu 7.punktam, „[l]īdz grozījumu izdarīšanai normatīvajos aktos šajā likumā lietot[ais] jēdzien[s] „pārbūve” [..] atbilst jēdzienam „rekonstrukcija”, bet jēdziens „atjaunošana” – jēdzienam „renovācija”.
 

Vispārējais princips ir, ka uz sveša zemes gabala apbūvi var veikt ar zemes gabala īpašnieka piekrišanu, un tas atbilst civiltiesību principam, ka īpašniekam pieder pilnīgas varas tiesību par lietu (Civillikuma 1036.pants, Latvijas Republikas Satversmes 105.pants, skatīt arī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 24.05.2011. spieduma lietā Nr.SKA-47/2011 (A42430505) 9.punktu un 29.11.2013. spieduma lietā Nr.SKA-892/2013 (A42490907) 6.punktu). Tas arī ir atspoguļots Būvniecības likuma 15.panta pirmās daļas 2.punktā – „[b]ūvatļauju izdod, ja [..] būvniecības iecere ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku [..]”. Taču Būvniecības likuma 15.panta pirmās daļas 2.punktā ir arī noteikts, ka „[b]ūvatļauju izdod, ja [..] zemes gabala īpašnieks ir informēts [par būvniecības ieceri] gadījumā, kad to prasa normatīvie akti”. Tādējādi būvniecības procesa dalībniekiem tiek skaidri norādīts, ka atsevišķos gadījumos normatīvajos aktos var būt noteiktas atkāpes no iepriekš minētā vispārējā principa.
 

Atbilstoši Aizsargjoslu likuma 13.panta pirmajai daļai, autoceļiem, to skaitā ielām, ir noteikta aizsargjosla, lai, cita starpā, izveidotu no apbūves brīvu joslu, kas nepieciešama ielu pārbūvei. Jānorāda, ka, atbilstoši Būvniecības likuma 1.panta 4. un 9.punktam, jēdziens „pārbūve” aptver jēdzienu „atjaunošana”, esot par to plašāks. Pilsētās un ciemos ielu aizsargjoslas noteiktas līdz sarkanajām līnijām (Aizsargjoslu likuma 13.panta otrās daļas 1.punkts) jeb līnijām, kuras „[..] norobežo ceļa, ielas vai piebrauktuves [..] izbūvei nepieciešamo teritoriju, kurā nekustamā īpašuma lietošanas tiesības aprobežotas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, no apbūvējamās vai citādā veidā izmantojamās teritorijas un ko normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosaka vietējā pašvaldība” (Aizsargjoslu likuma 1.panta 13.punkts). Šajā aizsargjoslā, atbilstoši Aizsargjoslu likuma 35.panta otrajai daļai, ielas īpašniekam vai valdītājam ir atļauts veikt ielas atjaunošanai vai pārbūvei nepieciešamos darbus, par to rakstveidā brīdinot zemes gabala īpašnieku vai tiesisko valdītāju vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas. Tātad likumdevējs spēkā esošajā regulējumā, ņemot vērā sabiedrības intereses, esošas ielas īpašniekam vai valdītajam ir piešķīris īpašas tiesības noteiktā apjomā izmantot svešu zemes gabalu ielu būvniecībai, neprasot tam saņemt zemes gabala īpašnieka piekrišanu esošu ielu atjaunošanai vai pārbūvei. Vienlaikus vēršam uzmanību uz šādu Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 29.11.2013. spieduma lietā Nr.SKA-892/2013 (A42490907) 11.punktā ietvertu atziņu – „Senāta ieskatā, būtiskas izmaiņas siltumtrases konfigurācijā tādējādi, ka siltumtrase pēc būvniecības aizņemtu pavisam citas zemes platības, varētu tikt uzskatīta par jaunu būvniecību (ar visām no tā izrietošajām sekām attiecībā uz nepieciešamajiem saskaņojumiem)”. EM ieskatā šī atziņa varētu tikt attiecināta arī uz ielu pārbūvi ar visām no tā izrietošajām sekām.
 

Par jaunu ielu būvniecību EM norāda, ka ar sarkano līniju noteikšanu tiek aprobežotas zemes gabala īpašnieka īpašuma tiesības, ciktāl tas attiecas uz pienākumu atturēties no atbilstošās teritorijas apbūves. Attiecībā uz neapbūvētu zemes gabala daļu sabiedrības interesēs tiek nodrošināta jaunas ielas izbūvei nepieciešamā teritorija. Taču sarkano līniju noteikšana nepiešķir tiesības ieinteresētajām personām būvēt jaunu ielu sarkanu līniju robežās. Izdarot pretēju secinājumu, proti, ka teritorijas nodrošināšana piešķir tiesības būvēt jaunu ielu, novestu pie situācijas, ka zemes gabala īpašnieka īpašumtiesības uz atbilstošo „[..] teritoriju būtībā vairs nav iespējams īstenot nekādā apjomā, jo tās ir faktiskā, turklāt neprecizētā, citu personu lietojumā” (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 24.05.2011. spieduma lietā Nr.SKA-47/2011 (A42430505) 11.punkts). „Tik plaša sarkano līniju noteikšanas seku izpratne var nonākt pretrunā Latvijas Republikas Satversmes 105.pantam un novest pie faktiskas īpašuma atsavināšanas, nekompensējot īpašniekam zaudējumus” (skat. iepriekšējo atsauci). Vienlaikus arī jānorāda, ka, lai ierosinātu jaunu ielu būvniecību, pašvaldībai kā būvniecības ierosinātajam ir jāatbilst Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 3.1.apakšpunktā noteiktajam, ka „[b]ūvniecību var ierosināt [..] zemes [gabala] [..] īpašnieks vai, ja tāda nav, – tiesiskais valdītājs (arī publiskas personas zemes vai būves tiesiskais valdītājs) vai lietotājs, kuram ar līgumu noteiktas tiesības būvēt”. Attiecībā uz konkrēto gadījumu tas nozīmētu, ka pašvaldībai jābūt par attiecīgās zemes gabala daļas īpašnieku vai, ja tāda nav, – tiesisko valdītāju, vai lietotāju, pamatojoties uz līgumu ar zemes gabala īpašnieku. Līdz ar to pašvaldībai, ja tā nav attiecīgā zemes gabala īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, jau pirms būvniecības ieceres dokumentācijas iesniegšanas būvvaldē būtu jānoslēdz atbilstošs līgums ar zemes gabala īpašnieku par attiecīgā zemes gabala lietošanu, paredzot tiesības būvēt ielu uz šī zemes gabala. Savukārt gadījumā, ja pašvaldība ar zemes gabala īpašnieku nevar panākt abpusēji izdevīgu vienošanos par ielas būvniecību zemes gabalā, tad, EM ieskatā, pašvaldībai būtu nepieciešamas izvērtēt jautājumu par nepieciešamā zemes gabala vai tās daļas atsavināšanu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā. Šajā likumā ir noteikts, ka atsavināšanu var veikt sabiedrības vajadzībām.
 

Līdz ar to likumdevējs ir paredzējis regulējumu pašvaldības minētā problēmjautājuma risināšanai.

 

Vai no Vispārīgo būvnoteikumu 163.punkta var secināt, ka minētā domes institūcija ir būvvalde - vai domāts kāda cita? Visos iepriekšējos punktos attiecīgā normatīvā akta punktos lēmumus par „graustu” sakārtošanu lemj dome. Savukārt Ēku būvnoteikumu 44.punkts - „Pašvaldība pieņēmusi lēmumu par konservāciju”- vai tā ir dome vai var būt arī būvvalde? Vai visur kur minēts vārds „pašvaldība” - konsekventi domāts Dome...?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka likuma „Par pašvaldībām” 3.pants nosaka, ka pašvaldība ir vietējā pārvalde, kas ar pilsoņu vēlētas pārstāvniecības — domes, un tās izveidoto institūciju un iestāžu starpniecību nodrošina likumos noteikto funkciju izpildi. No tā secinās, ka pašvaldības iestāde ir pašvaldības daļa, un tā šī iemesla dēļ var pieņemt lēmumus piešķirtās kompetences ietvaros. Pārsvarā pašvaldībās jautājumus saistībā ar pilnīgi vai daļēji sagruvušas, bīstamas vai ainavu bojājošas būves sakārtošana vai nojaukšana skata tās dome, bet atsevišķās pašvaldībās šos jautājumos skata tās būvvaldes vai citas iestādes. Tāpēc arī Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumos Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 164.punktā nav ietverta tieša norāde uz kādu pašvaldības iestādi. Vienlaikus jānorāda, ka šādas norādes esamība vai neesamība neietekmē pašvaldības iekšējos normatīvajos aktos noteikto iestāžu kompetenci. Citādāk būtu gadījumā, ja būvniecības normatīvajos aktos būtu norādīts, ka konkrēto darbību veic būvvalde vai tās amatpersona. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka būves konservācija ir tikai viens no attiecīgās būves sakārtošanas veidiem.

 

Ja būvvalde sastāv tikai būvvaldes vadītāja (galvenā arhitekta) un būvinspektors, vai tas nebūs interešu konflikts, ja atvaļinājuma laikā būvinspektors aizvietos būvvaldes vadītāju?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka šīs jautājums ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja kompetencē. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šajā sakarā 06.01.2014. bija izteicis viedokli, ka izvērtējot būvvaldes vadītāja amata un būvinspektora amata savienošanas pieļaujamību, tas uzskata, ka būvvaldes vadītājam ir aizliegts savienot minēto amatu ar būvinspektora amatu.

 

Kāpēc arhitekts – galvenais arhitekts, būvvaldē nav valsts amatpersona?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka būvniecības regulējums neregulē to, vai kādā persona, veicot noteiktus pienākumus, ir uzskatāma par amatpersona. Tas vai kāda persona, pildot darba pienākumu, ir uzskatāma par amatpersonu ir nosakāms  vadoties no likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. Šā likuma 4.pantā ir noteiktas personas, kuras ir uzskatāms par valsts amatpersonām, piemēram, no šā likuma 4.panta pirmās daļas 16.punkta izriet, ka būvvaldes (iestādes) vadītājs un tā vietnieki ir uzskatāmi par valsts amatpersonām. Papildus jānorāda, ka atbilstoši šā likuma 4.panta otrajai daļai „[p]ar valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās [(piemēram, būvvalde)], saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar publiskas personas mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem”. Tādējādi, ja būvvaldes arhitekts atbilst  kādam no likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.pantā minētajiem kritērijiem, tad tas ir uzskatāms par valsts amatpersonu.

 

Vai nebūtu nepieciešams būvinspektoram būvi pārbaudīt pirms būvatļaujā ietverto nosacījumu izpildes (iespējamā patvaļīgā būvniecība projektēšanas stadijā un pārējo nosacījumu izpildes stadijā)?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka jaunais būvniecības regulējums (vispārīgie un speciālie būvnoteikumi) nosaka minimālo būvobjekta apsekošanas biežumu. Taču tas neliedz būvinspektoram apsekot būvobjektu pirms katra būvvaldes lēmuma pieņemšanas.

 

Ņemot vērā, ka par neatbilstošu būvizstrādājumu iebūvē būvē atbild būvdarbu vadītājs un PTAC izskata jautājumus par ražotāja atbildību, vai būvinspektors var sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu (LAPK 152.p.)?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 215.4panta pirmajai daļai Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetencē nav administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšana saistībā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.pantā norādītajiem administratīvajiem pārkāpumiem. No Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 152.panta izrietošās administratīvā pārkāpumu lietas, bez izņēmuma, atbilstoši šā kodeksa 210.panta pirmajai daļai ir pašvaldības kompetencē.

 

Ja Būvniecības valsts kontroles biroja būvinspektors sastādīs administratīvo pārkāpumu administratīvo pārkāpuma protokoli, kas izpildīs administratīvo lietu – pašvaldības administratīvā komisija, Būvniecības valsts kontroles birojs vai tiesa?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā attiecībā uz 152.panta piemērošanu norādīts, ka tās kā līdz šim izskatīs pašvaldību administratīvās komisijas. Līdz ar to Būvniecības valsts kontroles birojs par konstatēto administratīvo pārkāpumu informēs pašvaldības administratīvās komisijas, nosūtot sagatavoto atzinumu.

 

Kur pasūtītājam (privātpersonai) jāsaņem informācija un kurai institūcijai ir pienākums to izsniegt par kaimiņos esošo nekustamo īpašumu īpašniekiem (valdītājiem) un to deklarētajām dzīvesvietas adresēm, lai nosūtītu ierakstītas vēstules ar paziņojumu par izsniegto būvatļauju. Vai informācijas saņemšana ir maksas pakalpojums?
 
 
Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka informāciju par kaimiņu nekustamo īpašumu īpašniekiem par maksu var iegūt:
 
1) atbilstošajās zemesgrāmatās (arī izmantojot tīmekļa vietni - www.zemesgramata.lv);
2) Valsts zemes dienestā (arī izmantojot tīmekļa vietni - www.kadastrs.lv).

Papildus tam informāciju par juridiskās personas juridisko adresi var iegūt bez maksas tīmekļa vietnēs, kas apkopo informāciju par juridiskajām personām. Savukārt, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes maksas pakalpojumu, var nosūtīt jebkurai fiziskai personai jebkāda veida informāciju uz tās deklarētās dzīvesvietas adresi.

 

Ja paredzēts izbūvēt ūdens un kanalizācijas tīklus un sadalošo gāzes vadu 10 apbūves gabaliem, vai es esmu pareizi sapratis, ka uz šādām inženierkomunikācijām attiecas speciālie būvnoteikumi ar nosaukumu Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka konkrētajā gadījumā (ūdens, kanalizācijas un gāzes inženiertīkls) ir piemērojami Ministru kabineta 16.09.2014. noteikumi Nr.551 „Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi”.

 

Vai turpmāk būvdarbu vadītājam ir jābūt nepārtraukti būvdarbu objektā vai arī viņu var aizstāt būvdarbu vadītāja palīgs laikā, kad, piemēram, būvdarbu vadītājs ir sapulcē?! Samulsināja likuma (Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi”) punkts, kurā tika minēts būvinspektora tiesības (143.5.apakšpunkts), vai tas ir saprotams tā, ka būvdarbu vadītājam ir obligāti jāatrodas objektā laikā, kad būvinspektors ierodas apsekot objektu.
 

Atbildot uz jautājumu par  Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 143.5.apakšpunktā noteiktajām būvinspektora tiesībām apturēt būvdarbus, ja būvlaukumā nav būvdarbu vadītāja, Ekonomikas ministrija paskaidro, ka šāda būvinspektora rīcība ir jāskata kontekstā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” IX.nodaļā „Būvdarbu organizēšana” noteiktiem būvdarbu vadītāja pienākumiem.
 

Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” paredz, ka visiem būvniecības dalībniekiem, kas strādā vai atrodas būvlaukumā, ir saistoši atbildīgā būvdarbu vadītāja rīkojumi, ciktāl to nosaka noslēgtie līgumi un darba aizsardzības koordinatora norādījumi. Atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākums ir nodrošināt kvalitatīvu būvdarbu veikšanu atbilstoši būvprojektam un darbu veikšanas projektam, kā arī ievērojot citus būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un būvizstrādājumu izmantošanai noteiktās tehnoloģijas. Būvdarbu kvalitātei ir jāatbilst Latvijas būvnormatīvos un citos normatīvajos aktos noteiktajiem būvdarbu kvalitātes rādītājiem (Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 98. un 99.punkts). Kā viens no atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumiem atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 100.13.apakšpunktam, ja būvdarbu vadītājs veic pienākumus vairākos objektos, ir nodrošināt dalītu laika uzskaiti par savu darbu katrā būvobjektā un pēc būvinspektora pieprasījuma sniegt uzskaiti pamatojošo dokumentāciju.
 

Būvniecības likuma 18.panta trešā daļa nosaka, ka būvinspektoram, veicot būvniecības kontroli, ir tiesības apskatīt un pārbaudīt būvi un būvlaukumu būvdarbu laikā. Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 139.punktam, būvinspektors būvobjektā pārliecinās, ka būvlaukumā atrodas atbildīgais būvdarbu vadītājs un veic tam noteiktos pienākumus.
 

Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumi Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” paredz, ka gadījumā, ja būvdarbu vadītājs neveic tam šo būvnoteikumu 100.punktā noteiktos pienākumus, būvinspektoram ir tiesības apturēt būvdarbus, taču būvinspektoram nav tiesības apturēt būvdarbus, pamatojoties tikai uz faktu, ka būvdarbu vadītājs neatrodas būvlaukumā.

 

Kādi vispārīgie būvnoteikumi domāti spēkā esošā Būvniecības likuma pārrejas noteikumu 5.punktā.
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka spēkā esošā Būvniecības likuma pārejas noteikumu 5.punktā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem, ievērojot šī likuma 5.panta pirmās daļas 1.punktu un Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta piekto daļu, domāti Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi”, nevis kāds no spēkā neesošajiem iepriekšējiem būvniecību regulējošajiem normatīvajiem aktiem.

 

Vai maģistrālie ūdens un kanalizācijas cauruļvadi ietilpst III. grupas būvēs?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikuma 2.daļas „Inženierbūvju iedalījums grupās” 9.punktam ūdens un kanalizācijas maģistrālie cauruļvadi ir III. grupas inženierbūves.

 

No Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 76.punkta ir konstatējams, ka būvniecības procesā var apstrīdēt vides institūcijas izsniegtos tehniskos noteikumus. Vai minētie noteikumi apstrīdami Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos? Kas notiek tad, ja vides  institūcijas izsniegtie tehniskie noteikumi tiek apstrīdēti pēc tam, kad būvvalde jau ir izdarījusi atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka vides tehniskos noteikumus var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Būvvalde neizdara atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, ja ir apstrīdēti vai pārsūdzēti vides institūcijas izsniegtie tehniskie noteikumi. Vides institūcijai ir pienākums triju darbdienu laikā informēt attiecīgo būvvaldi par vides tehnisko noteikumu apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu. Ja attiecīgie tehniskie noteiktumi ir apstrīdēti un pārsūdzēti un to darbība nav atjaunota, tad ir uzskatāms, ka projektēšanas nosacījumi nav izpildīti. Secīgi, būvvaldei ar atsevišķu lēmumu konkrētajā gadījumā, kad tā pirms apstrīdēšanas vai pārsūdzēšanas jau ir izdarījusi atzīmi par attiecīgo nosacījumu izpildi, būtu jāatceļ atzīme par projektēšanas nosacījumi izpildi.

 

Par būvdarbu garantijas naudu 

Atslēgvārds (-i): garantija nauda, blakus noteikumi, tiesību pastiprināšana

Tiesību akts (-i): -

 

Būvniecības jomas normatīvie akti kā obligātu būvdarbu līguma sastāvdaļu neparedz būvdarbu garantijas naudu jeb drošības naudu un šī iemesla dēļ šis jautājums nav regulēts būvniecības jomas normatīvajos aktos. Tāpat būvniecības regulējums neregulē citus aspektus saistībā ar garantijas tiesību pastiprināšanu vai garantijas līguma blakus noteikumus. Pēc būtības, vadoties no civiltiesībām, garantijas nauda (drošības nauda) ir garantiju saistību pastiprinājums, par kuriem kā blakus noteikumiem līdzēji ir brīvi vienojušies. Šie blakus noteikumi ir apspriežami pēc būvdarbu līguma – strīdus gadījumā, ceļot atbilstošu prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā, un tie ir atstāti pēc līdzēju ieskatiem. Papildus tam vēršam uzmanību uz to, ka gadījumā jaunās būves īpašnieks nav pasūtītāja (proti, persona ar kuru tika slēgts būvdarbu līgums) no būvdarbu līguma izrietošo saistību un tiesību pārņēmējs, tad visi iespējami prasījumi, kas izrietēja no būvdarbu līguma, bija jāvērš pret pasūtītāju, kamēr tas vēl juridiski eksistēja, vai tā tagadējo atbilstošo saistību un tiesību pārņēmēju.

 

Par ražošanas iekārtu nomaiņu 

Atslēgvārds (-i): iekārta

Tiesību akts (-i): BL

 

Atbilstoši Būvniecības likuma 1.panta 12.punktam būvniecība ir visu veidu būvju projektēšana un būvdarbi. Savukārt, būvdarbi ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, ierīkotu vai nojauktu būvi.

 

Gadījumā, ja būvē, kurā ir izbūvētas (ierīkotas) ražošanas iekārtas, plānots nomainīt tikai attiecīgo ražošanas iekārtu, kas neietekmē nevienu no būtiskajām būvei izvirzāmajām prasībām (Būvniecības likuma 9.panta otrā daļa), piemēram, mehānisko stiprību un stabilitāti, ugunsdrošību, kā arī šīs iekārtas nomaiņai nav nepieciešams veikt nolietojušos būves nesošo elementu vai konstrukciju nomaiņu, veikt funkcionālus vai tehniskus uzlabojumus, ko definē par būves atjaunošanu, vai pastiprināt nesošos elementus vai konstrukcijas (būves pārbūve), tad attiecīgās ražošanas iekārtas nomaiņai nav piemērojams būvniecības regulējums.

 

Par būvtāfeli 

Atslēgvārds (-i): būvtāfele

Tiesību akts (-i): BL, MK 529/2014

 

Ievērojot Būvniecības likumā doto deleģējumu, Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 59.punktā un citos speciālajos būvnoteikumos ir noteikti gadījumi, kad pasūtītājam ir pienākums par saņemto būvatļauju informēt sabiedrību, izvietojot būvtāfeli zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība. Šāds informēšanas instruments ļauj savlaicīgi sabiedrībai vai trešajām personām, ne tikai nekustamā īpašuma kopīpašniekiem, iepazīties ar paredzēto būvniecību un gadījumā, ja tā ietekmē vai skar šo personu intereses, apstrīdēt būvniecībai saņemto būvatļauju.

 

Par žoga būvniecību

Atslēgvārds (-i): žogs, mūris, sēta

Tiesību akts (-i): BL, CL,  MK 551/2014

 

Informējam, ka Būvniecības likuma izpratnē žogs ir uzskatāms par būvi un tā būvniecība – par būvdarbiem, kurus, ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 16.septembra noteikumus Nr.551 „Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi” ir nepieciešams saskaņot būvvaldē. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka žogs saskaņā ar Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikumu ir I grupas inženierbūve.

 

Žoga būvniecībai atbilstoši Ministru kabineta 16.09.2014. noteikumu Nr.551 „Ostu hidrotehnisko, siltumenerģijas, gāzes un citu, atsevišķi neklasificētu, inženierbūvju būvnoteikumi” 12.1.apakšpunktam ir nepieciešams paskaidrojuma raksts un būvniecības ierosinātajam būvvaldē ir jāiesniedz šo noteikumu 14. un 16.punktā noteiktie dokumenti – atkarībā no konkrētās situācijas. Viens no iesniedzamajiem dokumentiem ārpus pilsētām un ciemiem ir novietojuma plānu atbilstošā vizuāli uztveramā mērogā (M 1:250, M 1:500 vai M 1:1000), kurā norādīts paredzētās inženierbūves novietojums zemes gabalā un tās ārējie izmēri, uz instrumentāli uzmērīta zemes robežu plāna. Tāpat, ja to nosaka citi normatīvie akti, ir nepieciešama saskaņojuma saņemšana no citām personām. Papildus tam, par saskaņojuma nepieciešamību no kaimiņu zemes gabalu īpašniekiem, jānorāda, ka Civillikuma 1097.pants nosaka, ka „[m]ūri, sētas, dzīvžogi, grāvji un ežas, kuri šķir blakus zemes gabalus, pieder abiem kaimiņiem kopīgi, ja vien pēc to stāvokļa vai skaidrām robežzīmēm neizrādās, ka tie pieder kādam no viņiem vienam pašam”. Tādējādi, ja žoga būvniecība nav plānota pa attiecīgā zemes gabala robežu, tad nav nepieciešama kaimiņu zemes gabala īpašnieku piekrišana. Izņēmums būtu gadījumā, ja attiecīgā žoga būvniecība ietekmē kāda kaimiņu zemes gabala īpašnieka atbilstoši noformēta servitūta izmantošanu. Tāpat norādām, ka saskaņā ar Civillikuma 1085.pantu pārgrozot vai pārbūvējot jau pastāvošu būvi vai ceļot jaunu būvi, jāievēro attiecīgie būvnoteikumi, kā arī robežu sētas jāceļ un jāuztur kaimiņiem kopīgi, un ja viņu starpā par to nav sevišķas norunas, tad priekšējā, līdz ielai ejošā sētas puse jāceļ un jāizlabo tam namīpašniekam, kura nama priekšpusei sēta piekļaujas no labās puses, bet otra puse – viņa kaimiņam. Labo un kreiso pusi šajā gadījumā nosaka, stāvot uz zemesgabala ar seju pret ielu (1092.pants).

 

Gadījumā, ja blakus zemes gabala īpašnieks ierīko norobežojošo žogu bez attiecīgas dokumentācijas, kas nav saskaņota (akceptēta) būvvaldē, kā arī neievērojot Civillikuma prasības, tad saskaņā ar Būvniecības likuma 18.panta otro daļu šādi būvdarbi ir kvalificējami kā patvaļīga būvniecība. Ievērojot Būvniecības likuma 7.panta pirmās daļas 1.punktā un likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 14.punktā noteikto, būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana pašvaldības administratīvajā teritorijā ir pašvaldības autonomā funkcija. Atbilstoši Būvniecības likuma 12.panta trešajai daļai konkrēta objekta pārbaude un būvniecības tiesiskuma izvērtēšana ir būvvaldes kompetencē.

 

Papildus informējam, ka Civillikuma 1089.pants nosaka, ka zemes īpašniekam nav tiesības celt uz tās tādas ietaises, no kurām varētu sagrūt kaimiņam piederoša būve vai celties tai kāds cits bojājums. Tādejādi, lai blakus zemes gabala īpašnieks pie citas personas ēkas piestiprinātu norobežojošo žogu ir nepieciešama ēkas īpašnieka piekrišana (saskaņojums).

 

Par konservācijas darbu veikšanu ugunsgrēkā cietušai ēkai 

Atslēgvārds (-i): ēka, konservācija, ugunsgrēks

Tiesību akts (-i): BL, APL, MK 529/2014

 

Atbilstoši Būvniecības likuma dotajai definīcijai būves konservācija ir būvdarbi, kurus veic būves konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību, kā arī izbūvēto inženiertīklu atslēgšanai, lai būves konstrukcijas nenonāktu cilvēku dzīvībai, veselībai vai videi bīstamā stāvoklī.

 

Būvniecības likuma 21.panta ceturtā daļa nosaka, ka būves īpašnieks nodrošina būves un tās elementu uzturēšanu ekspluatācijas laikā, lai tā atbilstu šā likuma 9.panta otrajā daļā būvei noteiktajām būtiskām prasībām. Gadījumā, ja ēkas ekspluatācijas laikā tā ir pilnīgi vai daļēji sagruvusi vai nonākusi tādā tehniskajā stāvoklī, ka ir bīstama vai bojā ainavu, šīs būves īpašniekam atbilstoši pašvaldības lēmumam tā jāsakārto vai jānojauc. Šā lēmuma izpildi nodrošina Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā (Būvniecības likuma 21.panta devītā daļa).

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumiem Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.529) ēkas konservāciju veic, ja būvdarbu pārtraukšanas vai apturēšanas dēļ var rasties bīstamība videi vai cilvēku dzīvībai vai veselībai vai var rasties bīstami bojājumi konstrukcijās vai ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par ekspluatācijā pieņemtas ēkas konservāciju.

 

Pašvaldības lēmumu par ekspluatācijā pieņemtas ēkas konservāciju veic ievērojot Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” XV. nodaļā (pilnīgi vai daļēji sagruvušas, bīstamas vai ainavu bojājošas būves sakārtošana vai nojaukšana) noteikto kārtību, kur būve ir jāsakārto, jāveic tās konservācija vai jānojauc (atkarībā no konkrētiem apstākļiem), ja tās stāvoklis neatbilst Būvniecības likuma prasībām vai būves būtiskajām prasībām un tas ir fiksēts būvvaldes lēmumā vai būves fasādes un citu ārējo konstrukciju tehniskais stāvoklis vai ārējais izskats neatbilst pilsētvides ainavas vai ainaviski vērtīgās teritorijas prasībām (būve ir vidi degradējoša vai bojā ainavu), kuras ir noteiktas pašvaldības saistošajos noteikumos par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu.

 

Tādējādi konservācijas darbu mērķis ir primāri novērst apdraudējumu videi vai cilvēku dzīvībai, kā arī konstrukciju nostiprināšanai un aizsardzībai pret nelabvēlīgu ārējo iedarbību. Ja ugunsgrēkā cietušā ēka ir tādā tehniskā stāvoklī, ka ir bīstama vai var rasties bīstami bojājumi konstrukcijās, kas var apdraudēt vidi vai cilvēku dzīvību, bet pašvaldība nav pieņēmusi lēmumu par ēkas konservāciju, un to nav paredzēts atsākt ekspluatēt, ņemot vērā Administratīvā procesa likumā noteiktos vispārējos tiesību principus, kurus piemēro, ja attiecīgo jautājumu neregulē ārējais normatīvais akts, kā arī lai interpretētu normatīvos aktus, ministrijas ieskatā būtu piemērojams analogs regulējums kā konservācijas darbu veikšana piespiedu izpildes gadījumā, t.i. attiecīgās pašvaldības būvvaldē iesniedzot aizpildītu paskaidrojuma raksta ēkas konservācijai I daļu (noteikumu Nr.529 7.pielikums), ēkas konservācijas darbu veikšanas projektu, ēkas tehniskās apsekošanas atzinumu.

 

Vienlaikus norādāms, ja ēkas īpašnieks vēlas atsākt ugunsgrēkā cietušās ēkas ekspluatāciju, tad atkarībā no paredzētajiem būvdarbiem būtu veicama šīs ēkas atjaunošana (būvdarbi, kuru rezultātā ir nomainīti nolietojušies būves nesošie elementi vai konstrukcijas vai veikti funkcionāli vai tehniski uzlabojumi, nemainot būves apjomu vai nesošo elementu nestspēju) vai gadījumā, ja nepieciešams pastiprināt nesošos elementus vai konstrukcijas, – ēkas pārbūve (būvdarbi, kuru rezultātā ir mainīts būves vai tās daļas apjoms vai pastiprināti nesošie elementi vai konstrukcijas, mainot vai nemainot lietošanas veidu), izstrādājot būvprojektu minimālā sastāvā saskaņā ar noteikumu Nr.529 30. vai 31.punktu.

 

Par ekspertīzi (vispārīgi) 

Atslēgvārds (-i): ekspertīze

Tiesību akts (-i): MK 500/2014

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.500) 43.punktu būvprojekta ekspertīze ir obligāta trešās grupas būvju būvprojektiem, izņemot būves nojaukšanas būvprojektam. Būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm ir tiesīgi veikt tikai tie būvkomersanti, kuri nodarbina būvspeciālistus ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā (noteikumu Nr.500 44.punkts). Citas grupas būvju būvprojektu ekspertīzi patstāvīgi ir tiesīgi veikt arī būvspeciālisti ar patstāvīgās prakses tiesībām ekspertīzes veikšanā. Savukārt Būvniecības likuma 22.panta pirmā un otrā daļa nosaka, lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kā arī arhitektūras vai elektroenerģētikas jomā, komersants reģistrējas būvkomersantu reģistrā, iesniedzot informāciju par visiem uz darba līguma pamata nodarbinātajiem būvspeciālistiem. Komersants ir tiesīgs darboties tādās būvniecības jomās, kurās tam ir attiecīgi būvspeciālisti. Līdz ar to trešās grupas būvprojekta ekspertīzi ir tiesīgi veikt tie būvkomersanti, kuri uz darba līguma pamata nodarbina attiecīgos būvspeciālistus. Jāmin arī, ka būvprojekta izstrādātajam, gan būvdarbu veicējam nav tiesību pasūtīt un slēgt līgumu par būvprojekta ekspertīzes veikšanu.

 

Papildus tam jānorāda, ka, ievērojot noteikumu Nr.500 49.punktu, ekspertīzes pasūtītājs būvprojekta ekspertīzes veikšanai iesniedz pilnu būvprojekta eksemplāru (ar atbildīgo vadītāju un pasūtītāja parakstiem un nepieciešamajiem saskaņojumiem) neatkarīgi no speciālajos būvnoteikumos noteiktām būvprojekta ekspertējamām daļām un sadaļām, projektēto būvkonstrukciju slodžu un konstrukciju aprēķinus, kas nepieciešami būvkonstrukciju pilnvērtīgai analīzei, pārbūves, restaurācijas vai atjaunošanas gadījumos – esošās būves tehniskās apsekošanas atzinumu, konservācijas vai konservācijas pārtraukšanas gadījumos – būves tehniskās apsekošanas atzinumu, citu nepieciešamo dokumentāciju, ja to pieprasa ekspertīzes veicējs.

 

Tāpat jānorāda, ka noteikumu Nr.500 61. punkts attiecas uz būves ekspertīzi, nevis būvprojekta ekspertīzi. Tas vien, ka persona iebilst par to, ka būvvalde nav pienācīgi pamatojusi tās prasības (iebildumus; uzdevumus), nevar būt par pamatu ekspertīzes pieprasīšanai. Būvvaldei pašai ir jāpamato būvprojekta neatbilstība normatīvo aktu prasībām, nevis jāuzliek uz pasūtītāja rēķina ekspertīzes veicējam pārbaudīt tās pieņēmumu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Noteikumu Nr.500 45.punkta gadījumā būvvaldei, darbojoties rīcības brīvības ietvaros, ir īpaši rūpīgi jāizvērtē lietderības apsvērumi. Šī tiesību norma ir domāta, lai veicinātu sabiedrības drošību gadījumā, kad tiek plānots būvēt otrās grupas būvi, kas potenciāli var negatīvi ietekmē sabiedrības drošību. Tā nav piemērojama, lai risinātu strīdu starp būvvaldi un būvatļaujas adresātu vai tā pilnvaroto personu.

 

Par ekspertīzi (pārejas regulējums) 

Atslēgvārds (-i): ekspertīze

Tiesību akts (-i): MK 500/2014

 

Normatīvie akti būvniecības jomā viedo vienotu prasību sistēmu un šī iemesla dēļ tajos ietvertās tiesību normas ir skatāmas savstarpējā kopsakarībā, nevis atrauti viena no otras. Ekspertīzes jautājumus būvniecības regulējuma ietvaros vispārīgi regulē Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) V nodaļa – “Ekspertīze”. Savukārt Vispārīgo būvnoteikumu 173.punktā, ievērojot normatīvā regulējuma izmaiņas, ir ietverts pārejas regulējums.

 

Vispārīgo būvnoteikumu 173.punkts nosaka, ka gadījumā, ja būvekspertīzes līgums noslēgts līdz 30.06.2016. un atbilstoši Būvniecības likuma pārejas noteikumu 11.punktam piesaistītajiem būvspeciālistiem bija tiesības veikt būvprojekta ekspertīzi vai būves ekspertīzi, tie ir tiesīgi to pabeigt. No vēstules izriet, ka neskaidrais jautājums ir par vārdu “līgums noslēgts” nozīmi. Apskatot šo vārdu nozīmi ir jāņem vērā, ka būvniecības regulējums paredz gadījumus, kad ir nepieciešama ekspertīze kā kāda būvniecības procesa posma neatņemama sastāvdaļa. Tomēr būvniecības regulējums nenosaka kad tieši ir noslēdzams būvekspertīzes līgums. Šo līgumu puses var slēgt projektēšanas laikā vai pirms un pēc tās. Tomēr šajā sakarā būtu jāņem vērā, ka Vispārīgo būvnoteikumu 49.1.apakšpunktā ir noteikts, ka “ekspertīzes pasūtītājs būvprojekta ekspertīzes veikšanai iesniedz [..] pilnu būvprojekta eksemplāru (ar atbildīgo vadītāju un pasūtītāja parakstiem un nepieciešamajiem saskaņojumiem)”. Par pilnu būvprojektu nav uzskatāms būvprojekts minimālajā sastāvā. Vadoties no būvniecības regulējumā noteiktajām būvniecības procesa stadijām, pilnu būvprojektu sagatavo pēc būvatļaujas izdošanas. Līdz ar to ekspertīzi ir iespējams veikt tikai laika posmā pēc būvatļaujas izdošanas un projektēšanas pabeigšanas – uz to norāda arī citas Vispārīgo būvnoteikumu 49.punktā ietvertās tiesību normas. Papildus būtu jāuzsver, ka būvspeciālista līdzdarbošanās projektēšanas procesā kā pasūtītāja interešu pārstāvim, sekojot projektēšanas atbilstībai pasūtītāja interesēm un normatīvo aktu prasībām, nav uzskatāma par būvprojekta ekspertīzi Vispārīgo būvnoteikumu izpratnē, bet tikai un vienīgi par lietpratēja līdzdarbību projektēšanā. Šādā procesā veikts projektēšanas darbu novērtējums iepriekš minētā dēļ arī nav atzīstams par būvprojekta ekspertīzi, bet tikai par projektēšanas ietvaros izteikto ierosinājumu (priekšlikumu) un iebildumu ievērošanas izvērtējumu.

 

Turpinot apskatīt jautājumus saistībā ar būvekspertīzes līgumu, būtu arī jāmin, ka nošķirams ir priekšlīgums un vispārīgā vienošanās (“jumta” līgums) no apskatāmajā tiesību normā norādītā “būvekspertīzes līguma”. Šie iepriekš minētie līgumi (priekšlīgums, vispārīgā vienošanās) pēc savas būtības paredz vēl kāda līguma (vienošanās) noslēgšanu par konkrētu būvekspertīzi, neradot tiesības paši par sevi prasīt ekspertīzes veikšanu kādam objektam. Lai nošķirtu vienu līgumu no otra līgumu, ir nepieciešamas atbildēt uz jautājumu – vai līgums (vienošanās) dod tiesības prasīt ekspertīzes veikšanu kādam konkrētam objektam, ja jā, tad tas ir būvekspertīzes līgums. Pretējā gadījumā skaidri izriet, ka pusēm vēl ir jāvienojas par konkrēto objektu vai jānoslēdz atbilstošs līgums (vienošanās). Par būvekspertīzi puses būs pilnīgi vienojušās, ja puses vienojas par ekspertīzi noteiktam jau iecerētam vai paredzētam objektam – proti nosakāms veicamo ekspertīzes darbu iespējamais apjoms, citiem vārdiem sakot - ko tieši jāekspertē un par kādu summu.

 

Vispārīgo būvnoteikumu 173.punktā ietvertās tiesību normas sakarā būtu īpaši vēršama uzmanība uz formulējumā ietvertajiem vārdiem “tie ir tiesīgi to pabeigt” – šie vārdi norāda uz to, ka tiek apskatīts gadījums, kad ekspertīze ir jau uzsākta, proti, ekspertīzes veicējs uzsācis pilna būvprojekta ekspertīzi vai vismaz dokumenta kopuma ekspertīzi, kas citu būvniecības dalībnieku ieskatā ir uzskatāms par pilnu būvprojektu. Iepriekš minētajā punktā ietvertās tiesību normas mērķis nav potenciāli bezgalīgi ilgi radīt situāciju, kad pretēji sabiedrības kopējām interesēm, ekspertīzi turpina veikt personas, kurām nav atbilstošu sertifikātu, pamatojoties uz iepriekš iegūtām un vairs neesošām tiesībām, bet tās mērķis ir ļaut personām pabeigt to iepriekš iegūto tiesību realizāciju uzsāktos ekspertīzes procesos, nevis tikai iecerētos vai gaidāmos. Vispārīgo būvnoteikumu 173.punkts ir pārejas regulējums jeb sava veida izņēmums no vispārīgās kārtības, lai nodrošinātu tiesisko stabilitāti, un šī iemesla dēļ tas ir iztulkojams sašaurināti. Ievērojot iepriekš minēto, vēršam uzmanību uz to, ka Vispārīgo būvnoteikumu 173.punkts attiecas uz noslēgtajiem būvekspertīzes līgumiem par pilna būvprojekta ekspertīzi būvniecības procesā, kura ietvaros līdz 30.06.2016. ir izdota būvatļauja.

Lapas informācija atjaunota:    26-11-2017