Pieņemšana ekspluatācijā

Būvniecības likuma 21.pants pirmā daļa – kas ir domāts „novietojuma uzmērījums” -  vai tas jāveic mērniekam, vai var veikt pats īstenotājs uz rūtiņu lapas.
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka speciālajos būvnoteikumos atkarībā no būves veida ir noteikta uzmērījumu veikšanas kārtība. Atbilstoši Ministru kabineta 24.04.2012. noteikumiem Nr.281 „Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” izpildmērījumus, kas ir topogrāfiskā informācija par būvi vai inženierkomunikāciju, kas iegūta tās būvniecības laikā, ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības var veikt mērnieks – ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēta persona.

 

Vai no Būvniecības likuma 21.panta pirmās daļas izriet, ka būvniecības ierosinātājs pieņem būvi ekspluatācijā?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Būvniecības likuma 21.panta pirmā daļa nosaka, ka pēc būvdarbu pabeigšanas ir veicamas būves pieņemšana ekspluatācijā, pirms tam būvniecības ierosītājam nodrošinot būves novietojuma uzmērījuma veikšanu. Šajā sakarā arī jānorāda, ka Būvniecības likuma 12.panta trešās daļas 7.punkts nosaka, ka būvvaldes kompetencē ir būvju pieņemšana ekspluatācijā.

 

Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumi Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” nenosaka pieņemšanas ēku ekspluatācijā komisijas izveidošanas kārtību. Vai minēto kārtību nosaka būvvalde? Lūdzu skaidrojumu.
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka būvvaldes iekšējās darba organizācijas noteikšana ietilpst pašvaldības un būvvaldes kompetencē.

 

Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 157.2.apakšpunktā (arī 163.1.apakšpunktā) minēts izpildmērījuma plāns- kā to saprast- vai tas ir mērnieka izgatavots Latvijas koordinātu sistēmā vai pasūtītāja zīmēts uz rūtiņu lapas?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka atbilstoši Ministru kabineta 24.04.2012. noteikumu Nr.281 „Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” 2.2.apakšpunktam izpildmērījuma plāns ir plāns, kurā attēlo būves vai inženierkomunikācijas izpildmērījumu laikā iegūto topogrāfisko informāciju. Ievērojot šajos noteikumos noteiktās prasības šo plāno ir tiesīgs sagatavot mērnieks – ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēta persona.

 

Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 169.punktā ir noteikts, ka pasūtītājs būvvaldes arhīvā nodod glabāšanā norādīto dokumentu kopijas, tajā skaitā arī apliecinājuma par ēkas gatavību ekspluatācijai kopiju. Vai būvvaldes arhīvā nebūtu jāglabājas apliecinājuma par ēkas gatavību ekspluatācijai oriģinālam?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 169.punkts nosaka obligātu apliecinātu kopiju nodošanu glabāšanai arhīvā. Apliecināta kopija nozīmē, ka dokumenta atvasinājums atbilst oriģinālam Vienlaikus jānorāda, ka tas nenozīmē, ka pasūtītājs nevarētu nodod attiecīgā apliecinājuma oriģinālu.

 

Ņemot vērā to, ka sākot ar šā gada 1.oktobri ir stājies spēkā jaunais Būvniecības likums, lūdzu sniegt skaidrojumu, kāpēc Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” pielikumā minētajiem pašvaldības Būvvaldes izsniedzamajiem dokumentiem (pielikums 15. un 16.) nav piemēroti Ministru kabineta noteikumu Nr.916 Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība 14. punkts, ka dokumenta autora nosaukumu norāda dokumenta sākumā;
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija vēršam arī uzmanību uz to, ka, noformējot dokumentus, atbilstoši apstiprinātajām veidlapām, ir piemērojamas arī citas Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumu Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” prasības. Jāmin arī, ka veidlapas teksta datnes veidā ir pieejamas Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē un portālā likumi.lv.

 

Vai aktu par ēkas pieņemšanu reģistrē būvvaldē vai birojā. Akta ciparu kodā ir 14 zīmes, bet grafiskajā pielikumā ir 15 zīmes;
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā pieņem Būvniecības valsts kontroles birojs tikai Būvniecības likuma 6.1panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajos gadījumos. Tāpat arī Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 3.puntā ir noteikts, ka par ēku būvdarbu kontroli un tiesiskumu Būvniecības likuma 6.1 panta pirmās daļas 1.punktā minētajos gadījumos ir atbildīgs Būvniecības valsts kontroles birojs, bet visos citos gadījumos pašvaldības būvvalde tās administratīvā teritorijā. Būvniecības likuma 6.1panta pirmās daļas 1.puntks attiecas uz: tādu jaunu publisku ēku būvniecību un pārbūvi, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem; būvēm, kuru paredzētajai būvniecībai atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtēšanu" 4.panta pirmās daļas 1.punktam piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra; jaunām būvēm vai esošu būvju pārbūvēm, kuru ieceres iesniedzējs ir pašvaldība, ja publisku būvdarbu līguma līgumcena ir 1,5 miljoni euro vai lielāka. Līdz ar to, ja attiecīgā ēka vai būvdarbi nav norādīti Būvniecības likuma 6.1panta pirmās daļas 1.punktā, tad šo ēku pieņem būvvalde. Jāmin arī, ka, pārbaudot attiecīgā akta veidlapu nav konstatēts, ka tajā būtu jānorāda 15 zīmju reģistrācijas numurs.

 

Akta par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā 10. un 11.punktā noteikts, ka iekšējie un ārējie inženiertīkli un iekārtas pārbaudītas un atzītas par derīgām ekspluatācijai ar attiecīgiem atzinumiem, kas pievienoti šim aktam un tehnoloģiskās līnijas un iekārtas uzbūvētas, samontētas, noregulētas, izmēģinātas un pieņemtas ar attiecīgiem dokumentiem, kas pievienoti šim aktam. No minētajiem punktiem nav saprotams, vai aktam ir jāpievieno minēto dokumentu oriģināli (3 eks.)? Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi”  169.punktā ir noteikts, ka pasūtītājs būvvaldes arhīvā nodod glabāšanā minēto dokumentu kopijas. Lūdzu skaidrojumu.
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka vispārīgās dokumentu noformēšanas prasības nosaka Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumi Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” un tās ievērojams izdod attiecīgo aktu. Vienlaikus jānorāda, ka līdzīgi tas bija noteikts būvniecības regulējumā līdz 30.09.2014 (Ministru kabineta 13.04.2004. noteikumu Nr.299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā” 2.pielikuma 8. un 9.punkts). Līdz ar to šajā aspektā ir jārīkojas kā līdz šim, nodrošinot, ka attiecīgajam aktam tiek pievienoti attiecīgie dokumenti – piemēram, apliecinātu kopiju veidā. Apliecināta kopija nozīmē, ka dokumenta atvasinājums atbilst oriģinālam. Vēršam arī uzmanību uz to, ka, noformējot dokumentus, atbilstoši apstiprinātajām veidlapām, ir piemērojamas arī citas Ministru kabineta 28.09.2010. noteikumu Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība” prasības.

 

Vai Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi”  15.pielikuma (akts par pieņemšanu ekspluatācijā), 5.2.apakšpunktā un 14.pielikuma (apliecinājums par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai), 5.1.apakšpunkā nebūtu norādāms projektēšanas darbu uzsākšanas datums?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 15.pielikuma (akts par pieņemšanu ekspluatācijā), 5.2.apakšpunktā un 14.pielikuma (apliecinājums par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai), 5.1.apakšpunkā norādams laika periods sākot no būvdarbu uzsākšanas. Tas sasitīs ar noteikto maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, līdzīgi kā tas bija noteikts būvniecības regulējumā līdz 30.09.2014.

 

Kādās mērvienības norādāms kā daudzums Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi”  15.pielikuma (akts par pieņemšanu ekspluatācijā), 6.1.10.2.apakšpunktā?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 15.pielikuma (akts par pieņemšanu ekspluatācijā) norādāmie tehniskie radītāji, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu, nav manījušies un šī pielikuma 6.1.10.2.apakšpunktā daudzums ir norādāms kvadrātmetros.

 

Vai Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 15.pielikuma (akts par pieņemšanu ekspluatācijā), 7. un 8.punkts jāaizpilda gadījumā, ja pieņem ekspluatācijā viena dzīvokļa māju ar vietējo ūdens ņemšanas vietu (urbums) un kanalizācijas sistēmu (piem., rezervuāri vai bioloģiskās attīrīšanas ietaises)?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 15.pielikuma (akts par pieņemšanu ekspluatācijā) 6.punktā ir ietverama informācijas par ēkas ūdens un kanalizāciju apgādi. Vienlaikus jānorāda, ka attiecīgajā pielikumā ir ietverta piezīme, ka akta 7. un 8. punktu aizpilda atbilstoši situācijai, ja vienlaikus ar ēkas būvniecību tiek izbūvēti ārējie inženiertīkli un ielas. Ārpus ēkas esoši inženiertīklu un to daļas ir atzīstami par ārējiem inženiertīkliem. Šī iemesla dēļ ūdens ņemšanas vietas (urbumi) ar inženiertīkliem līdz tai un ārpus ēkas elsošanas kanalizācijas sistēmas ir uzākstāmas par inženierbūvēm, tai skaitā ārējiem inženiertīkliem. Tas nenozīmē, ka atzīmes par šādu inženiertīklu esamību nebūtu norādāmas attiecīgā akta 6.punktā, piemēram, 6.1.11.7.apakšpunktā par kanalizāciju.

 

Vai jaunie minimālie būvdarbu garantijas termiņi ir attiecināmi uz būvdarbu līgumiem, kas noslēgti līdz 30.09.2014.?
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka speciālajos būvnoteikumos atkarībā no būves grupas robežās no diviem līdz pieciem gadiem ir noteikts minimālais būvdarbu garantijas termiņš, kura laikā pasūtītājs var prasīt, lai būvdarbu veicējs par saviem līdzekļiem novērš būvdarbu defektus, kas atklājušies pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā. Norādām, ka būvdarbu garantijas termiņš tiek skaitīts no būves ekspluatācijā pieņemšanas brīža, nevis no būvdarbu pabeigšanas dienas. Šī iemesla dēļ arī pašas garantijas saistības sākas ar attiecīgā akta parakstīšanas brīdi no būvvaldes puses. Līdz attiecīgā akta parakstīšanas brīdim būvdarbu garantijas saistības ir uzskatāmas par nākamām saistībām, kuru izpildi neviens līdzējs vēl nevar prasīt. Šis saistības atbilstoši Civillikuma 1402.pantam rodas uz likuma (šī vārda plašākajā nozīmē) pamata, iestājoties noteiktam nosacījumam – attiecīgajam aktam. Tādējādi saskaņā ar Civillikuma 3.pantu [„Katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies”] būvdarbu garantijas minimālais termiņš ir nosakāms, vadoties no spēkā esošā regulējumu attiecīgā akta parakstīšanas brīdī. Līdz ar to būvvalde kā par būvniecības procesa tiesiskuma kontroli atbildīgā iestāde nevar rīkoties pretēji noteiktajam un aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā ierakstīt būvdarbu garantijas termiņu, kas neatbilst spēkā esošajam regulējumam uz būves ekspluatācijā pieņemšanas brīdi.
 

Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka noteiktā būvdarbu garantija un minimālais būvdarbu garantijas termiņš, neliedz līdzējiem vienoties par papildus garantijas noteikumiem, piemēram, būvdarbu trūkumu (defektu) novēršanas laikiem u.tml. Tāpat ir nošķirama būvdarbu garantija, kas ir saistīta ar būves būtiskajām prasībām, no uzstādīto vai iebūvēto iekārtu garantijas, kā arī atsevišķu būvizstrādājumu (piemēram, grīdas segums) garantijas un uzturēšanas pakalpojuma (darbiem). Šīs pēdējās garantijas ir aplūkojama atsevišķi un līdzēji var par to brīvi vienoties. Nošķirami ir arī garantiju saistību pastiprinājumi (piemēram, bankas garantija, drošības nauda) un to spēkā esamības termiņi no būvdarbu garantijas termiņiem. Būvdarbu garantijas termiņu izmaiņu ietekme uz pielīgtajiem blakus noteikumiem ir apspriežama pēc atbilstošā līguma noteikumiem.

 

Jāmin arī, ka Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 14.pielikuma (apliecinājums par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai) 6.5.apakšpunktā norādītais apliecinājums par būvdarbu garantiju ir informatīvs. Šo noteikumu 176.punktā ir noteikts minimālais būvdarbu garantijas termiņš pēc akta parakstīšanas, kas liedz līdzējiem vienoties par mazāku garantijas termiņu, bet pieļaujot vienoties par garāku garantijas termiņu. EM ieskatā, ja līdzēji nav vienojušies par garāku garantijas termiņu, tad tas nebūtu jānorāda 14.pielikuma 6.5.apakšpunktā. Tāpat EM ieskatā, neatkarīgi no tā vai līdzēji attiecīgajā apliecinājumā ir norādījuši mazāku par minimālo garantijas termiņu vai nav to nemaz norādījuši, tas nav pamats būvvaldei nepieņemt attiecīgo būvi ekspluatācijā, norādot aktā minimālo garantijas termiņu.

 

Citiem būvju veidiem (ēkas, elektroniskie sakari) nav jāapstiprina akts, bet Elektroenerģijas ražošanas, pārvades un sadales būvju būvnoteikumos joprojām ir akta apstiprināšana;
 

Atbildot uz jautājumu, Ekonomikas ministrija norāda, ka ar vai bez apstiprināšanas būves ekspluatācijā pieņem būvvalde (Būvniecības likuma 12.panta trešās daļas 7.punkts), izņemot, ja to veic Būvniecības valsts kontroles birojs (Būvniecības likuma 6.1panta pirmās daļas 1.punkts) un aktu paraksta attiecīgās atbildīgās amatpersonas.

 

Par būvdarbu garantiju

Atslēgvārds (-i): garantija, defekti, pieņemšana ekspluatācijā, apliecinājums, būvvalde

Tiesību akts (-i): BL, CL, Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem, MK 529/2014, MK 500/2014, MK 112/1997, UNIDROIT

 

Būvdarbu garantija ir saistīta ar būves būtiskajām prasībām un tā ir nodalāma no uzstādīto vai iebūvēto iekārtu garantijas, kā arī atsevišķu būvizstrādājumu (piemēram, grīdas segums) garantijas un uzturēšanas pakalpojuma (darbiem). Šīs pēdējās garantijas ir aplūkojama atsevišķi un līdzēji var par to brīvi vienoties. Nošķirami ir arī garantiju saistību pastiprinājumi (piemēram, bankas garantija, drošības nauda) un to spēkā esamības termiņi no būvdarbu garantijas termiņiem.

 

Ministrijas ieskatā, sākotnēji katrā konkrētā gadījumā, atbilstoši līguma nosacījumiem, būtu nosakāms līdzēju vienošanās apjoms (saturs) attiecībā uz garantiju. Tas saistīts ar to, ka līdzēji ar būvdarbu garantiju var būt domājuši ne tikai garantiju, kas saistīta ar būves būtiskajām prasībām – piešķirot jēdzienam „būvdarbu garantija” līguma ietvaros nozīmi, kas atšķiras no normatīvajos aktos lietotās šī jēdziena nozīmes. Nošķirami ir arī garantiju saistību pastiprinājumi (piemēram, bankas garantija, drošības nauda) un to spēkā esamības termiņi no būvdarbu garantijas termiņiem. Būvdarbu garantijas termiņu izmaiņu ietekme uz pielīgtajiem blakus noteikumiem ir apspriežama pēc atbilstošā līguma noteikumiem. Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka gadījumā, ja būvdarbi ir veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ar pienācīgu rūpību, tad būvdarbu garantija pati par sevi nerada būvdarbu veicējam papildus izdevums. Tikai gadījumā, ja būvdarbi nav veikti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un bez pienācīgas rūpības, būvdarbu garantijas laikā konstatēto būvdarbu trūkumu (defektu) novēršana rada būvdarbu veicējam papildus izdevumus. Līdz ar to kritiski vērtējams apgalvojums, ka visos gadījumos būvdarbu garantijas termiņa pagarināšana rada būvdarbu veicējam papildus izmaksas.

 

Apskatot būvdarbu garantijas saistības, vēršam uzmanību uz to, ka būvdarbu līguma obligātā sastāvdaļa nav nosacījumi par būvdarbu garantiju. Ministru kabineta 01.04.1997. noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” 164.punktā un Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.529) 176.punktā ietvertie vārdi „ar pasūtītāju saskaņotu termiņu” jāskata kopsakarā ar šajos punktos ietverto regulējumu, nevis atrauti. No iepriekš minētajiem punktiem izriet, ka ir noteikts minimālais būvdarbu garantijas termiņš – līdzējiem nav nepieciešams vienoties atsevišķi par minimālo būvdarbu garantijas termiņu. Tādējādi vārdi „ar pasūtītāju saskaņotu termiņu” attiecas uz gadījumu, kad līdzēji ir vienojušies par būvdarbu garantijas termiņu, kas ir garāks par minimālo būvdarbu garantijas termiņu. Šī vienošanas var notikt vienlaikus ar būvdarbu līguma noslēgšanu vai atsevišķi, noslēdzot atsevišķu vienošanos (līgumu). Taču tas nemaina to, ka līdzēji vienojas par sagaidāmām tiesībām (nākamām saistībām), proti, tiesības ir līgumā paredzētas, bet vēl nav iestājušies visi to īstenošanas priekšnoteikumi. Šo tiesību īstenošanas priekšnoteikums (nosacījums) ir būvvaldes akts par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Tas pats līdzīgi attiecas arī uz gadījumu, ja līdzēji nebūtu vienojušies par būvdarbu garantiju, proti, līdz būvvaldes aktam par būves pieņemšanu ekspluatācijā pasūtītājam būtu sagaidāmās tiesības – tiesības normatīvajā aktā ir paredzētas, bet vēl nav iestājušies visi to īstenošanas priekšnoteikumi. Būvdarbu garantija iestājas (rodas) ar būvvaldes aktu par būves pieņemšanu ekspluatāciju. Citiem vārdiem sakot, būvdarbu garantija nav spēkā līdz aktam par būves pieņemšanu ekspluatācijā un šī iemesla dēļ nav pamats apskatīt jautājumu par tiesību normu atpakaļejošu spēku.

 

Vienlaikus jānorāda, ka Būvniecības likuma 2.pantā noteiktais likuma mērķis paredz kvalitatīvas dzīves vides radīšanu. Analizējot līdzšinējo regulējumu, kurā minimālais būvdarbu garantijas termiņš ir vienāds ar jebkuras mājsaimniecībā izmantojamas preces garantijas termiņu, secināms, ka iepriekšējie būvdarbu garantijas termiņi neveicināja būvdarbu veicēju atbildību par veiktajiem būvdarbiem un šī iemesla dēļ arī kvalitatīvas dzīves radīšanu (sabiedrības drošību). Lai veicinātu sabiedrības drošību, garantijas termiņi tika mainīti. Tiesiskās paļāvības princips nedodot indivīdam pamatu ticēt tiesiskās kārtības nemainīgumam un negarantē pastāvīgu status quo. Tas prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt lielāku sabiedrības drošību pret sekām, ko var radīt personu rīcība būvniecībā, atbildības pastiprināšana par veiktajiem būvdarbiem, ir uzskatāma par samērīgu līdzekli, iepretī aizskartajām kāda indivīda tiesībām. Tādēļ Būvniecības likuma pārejas noteikumos un Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” noslēguma jautājumos nav ietverts pārejas regulējums attiecībā uz garantijas termiņiem.

 

Ņemot vērā, ka jaunais būvniecības regulējums nav paredzējis pārejas regulējumu jaunajiem būvdarbu garantijas termiņiem, tie ir attiecināmi arī uz jau uzsāktiem būvniecības procesiem, neatkarīgi no to stadijas. Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka Civillikuma 1415.pants nosaka, ka neatļauta darbība, kuras mērķis ir pretējs likumiem, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu, un tāds darījums nav spēkā, proti, ja likumdevējs, šī vārda plašākā nozīmē, ir noteicis savādāku regulējumu pēc līguma noslēgšanas, tad pušu vienošanās, kas tam ir pretējas nav spēkā. Tādējādi ministrijas ieskatā līdzējiem nav jāvienojas par noteikumos noteiktajiem minimālajiem būvdarbu garantijas termiņiem, izņemot gadījumu, ja līdzēji var vienoties par garāku būvdarbu garantijas termiņu nekā to nosaka pašreiz spēkā esošais regulējums. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka noteiktā būvdarbu garantija un minimālais būvdarbu garantijas termiņš, neliedz līdzējiem vienoties par papildus garantijas noteikumiem, piemēram, būvdarbu trūkumu (defektu) novēršanas laikiem u.tml.

 

Būvvalde nevar rīkoties pretēji noteiktajam un aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā ierakstīt minimālo būvdarbu termiņu, kas neatbilst spēkā esošajam regulējumam uz ēkas ekspluatācijā pieņemšanas brīdi. Jāatzīmē, ka garantijas termiņš tiek skaitīts no ēkas ekspluatācijā pieņemšanas brīža (ar akta par ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā parakstīšanas dienas) nevis no būvdarbu pabeigšanas dienas. Papildus par noteikumu Nr.529 14.pielikuma (apliecinājums par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai) 6.5.apakšpunktu jānorāda, ka šis apliecinājums par būvdarbu garantiju ir informatīvs. Šo noteikumu 176.punktā ir noteikts minimālais būvdarbu garantijas termiņš pēc akta parakstīšanas, līdzējiem liedzot vienoties par mazāku garantijas termiņu, bet pieļaujot vienoties par garāku garantijas termiņu. Ministrijas ieskatā, ja līdzēji nav vienojušies par garāku garantijas termiņu, tad tas nebūtu jānorāda 14.pielikuma 6.5.apakšpunktā. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka būvvalde pieņem ēku ekspluatācijā, pārbaudot tās atbilstību normatīvu aktu prasībām, 14.pielikuma 6.5.apakšpunkta neaizpildīšana vai neatbilstoša aizpildīšana nav uzskatāma par pietiekamu šķērsli atteikumam pieņem attiecīgo ēku ekspluatācijā. Papildus tam vēršam uzmanību uz to, ka, atbilstoši Būvniecības likuma 12.panta trešās daļas 7.punktam būvi ekspluatācijā pieņem būvvalde, nevis atsevišķi izveidota koleģiāla būvniecības procesu dalībnieku institūcija. Noteikumi Nr.529 nosaka pienākumu parakstīt aktu par ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā būvvaldei, kā arī pieaicinātajam būvuzraugam vai būvprojekta izstrādātājam, nevis citiem būvniecības dalībniekiem – būvdarbu veicējam. Būvniecības ierosinātājs (pasūtītājs) un būvdarbu veicējs ar aktu par ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā tikai iepazīstas. Personas neiepazīšanas ar attiecīgo aktu vai atteikšanās iepazīties ar attiecīgo aktu neietekmē paša akta juridisko spēku.

 

Vēršam arī uzmanību, ka gadījumā, ja būvdarbu veicējs atsakās parakstīt apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, ko pamato ar citu savstarpēju saistību neizpildi, kas nav saistīta ar būvdarbu garantiju, saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 61.punktu veicama būves ekspertīze, piemēram, ja risināms strīds starp būvniecības dalībniekiem vai ja risināms strīds par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām vai būvprojektam, kā arī lai novērtētu veikto būvdarbu kvalitāti.

 

Attiecībā uz jautājumu par nepārvaramu varu jānorāda, ka jēdziena „nepārvaramā vara” skaidrojums normatīvajos aktos nav dots. Tādēļ uz to var tikt attiecināti gan romiešu tiesībās apzīmētie apstākļi, gan UNIDROIT Starptautisko komerclīgumu principu 7.1.7.pantā ietvertais formulējums, gan Latvijai saistošās ANO 11.04.1980. (Vīnes) Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem 79.panta 1.punkta formulējums, kā arī tiesību zinātnē dotā nepārvaramas varas definīcija vai vispārīgs skaidrojums, turklāt minētais uzskaitījums nav izsmeļošs . Piemēram, no ANO 11.04.1980. (Vīnes) Konvencijas par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem 79.panta izriet, ka puse neatbild par jebkuras savas saistības neizpildīšanu, ja pierādīts, ka tā bija tāda šķēršļa radīta, kuru puse nespēj kontrolēt, no puses saprātīgi nevarēja gaidīt šī šķēršļa ņemšanu vērā, līgumu slēdzot, vai izvairīšanos no šī šķēršļa, vai šķēršļa, vai tā seku pārvarēšanu, šķērslis nav puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ. Proti, nepārvaramas varas institūta koncepcija sastāv no četriem elementiem: 1) notikums, no kura nav iespējams izvairīties un kura sekas nav iespējams pārvarēt; 2) saprātīga persona līguma noslēgšanas brīdī notikumu nevarēja paredzēt; 3) notikums nav radies puses vai tās kontrolē esošas personas rīcības dēļ; 4) notikums saistību izpildi padara ne tikai apgrūtinošu, bet neiespējamu . Līdzīgas prasības, apkopojot Civillikuma dažādos pantos minētos noteikumus par nepārvaramu varu, izvirza arī Civillikums. Proti, par nepārvaramas varas apstākļiem ir jāatzīst tādi apstākļi, kas pie līguma slēgšanas pusēm nebija zināmi , kas padara līguma izpildi neiespējamu vispār un nevis tikai vienai pusei (Civillikuma 1543., 2147.pants), kas nav iestājušies parādnieka vainas dēļ (Civillikuma 1543., 2147.pants), no kuriem nav iespējams izvairīties vai kurus nav iespējams novērst, neraugoties uz visām parādnieka pūlēm (2148.panta 1.punkts, 2234.pants) . Ievērojot iepriekš minēto, ir nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā bija iestājušies nepārvaramas varas apstākļi, kas dotu pamatu līdzējam (būvkomersantam) izvairīties no saistību izpildes. Izvērtējot būvdarbu garantijas termiņa maiņu, atbilstoši iepriekš minētajiem kritērijiem, secināms, ka neizpildās pilnībā visi kritēriji – ne no pirmās kritēriju kopas, ne no otās kritēriju kopas, proti, līgumā esot noteiktam būvdarbu garantijas termiņam, bet likumdevējam to pēc līguma noslēgšanas pagarinot, nav uzskatāms, ka tas padara līguma izpildi garantijas daļā par neiespējamu. Tas, ka līguma izpilde tiek apgrūtināta, nav pamats nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās konstatācijai.

 

Par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (speciālo būvnoteikumu izvēlēšanās) 

Atslēgvārds (-i): pieņemšana ekspluatācijā

Tiesību akts (-i): MK 500/2014, MK 1620/2009

 

Lai noteiktu pēc kura no speciālajiem būvnoteikumiem attiecīgā būve pieņemama ekspluatācijā, ir jāvadās no Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 „Vispārīgie būvnoteikumi” 1.pielikumā noteiktā būvju iedalījuma grupās atbilstoši būvniecības procesam. Papildus informējam, ka, lai precīzāk izvērtētu vienas vai otras būves atbilstību noteiktam būves veidam, var izmantot Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumu Nr.1620 „Noteikumi par būvju klasifikāciju” 1.pielikumā skaidrojošās piezīmes.

 

Par būves pieņemšanu ekspluatācijā (vertikālais uzmērījums) 

Atslēgvārds (-i): pieņemšana ekspluatācijā, vertikālais uzmērījums

Tiesību akts (-i): MK 529/2014

 

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 163.1.apakšpunktu pirms ierosina pieņemt ekspluatācijā ēku vai tās daļu, veic ēkas vai tās daļas, ārējo inženiertīklu, citu vienlaikus izbūvētu būvju horizontālās un vertikālās novietnes izpildmērījumus, bet atjaunošanas vai pārbūves gadījumā izpildmērījumus veic, ja mainījusies situācija apvidū.

 

Informējam, ka jaunais būvniecības regulējums nosaka jaunu obligāti aizpildāmo datu lauku veidlapās – ēkas augstums. Būvniecības ieceres realizācijas sākumā tas ir plānotais ēkas augstums, kuru būvvalde pārbauda atbilstību vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā atļautajam augstumam konkrētajā teritorijā, bet, pabeidzot ieceres realizāciju, – faktiskais ēkas augstums (metros). Ēkas augstums ir svarīgs rādītājs arī, lai būvvalde varētu izvērtēt vai faktiski uzbūvētā būve nepārkāpj atļautos (saskaņotos) attālumus no kaimiņu zemes gabala robežas vai ēkas. Uzbūvētai būvei jāatbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem), un būvvalde to var pieņemt ekspluatācijā, ja tā ir uzbūvēta atbilstoši būvatļaujas nosacījumiem. Ievērojot iepriekš minēto, Ekonomikas ministrijas ieskatā, mērniekam vertikālajā uzmērījumā būtu jānorāda ēkas faktiskais augstums (metros) no zemes virsmas līdz ēkas korei, kā arī līdz ēkas dzegai. Vēršam uzmanību, ka vertikālais uzmērījums nav nepieciešams pirmās grupas ēkām.

 

Par būves pieņemšanu ekspluatācijā (vispārīgi) 

Atslēgvārds (-i): pieņemšana ekspluatācijā, izpildmērījumu plāns

Tiesību akts (-i): MK 299/2004, MK 500/2014, MK 529/2014, MK 281/2012

 

Dokumentu kopums kāds ir jāsagatavo, kā arī termiņi un kārtība, lai būvi pieņemtu ekspluatācijā, ir noteikta attiecīgās būves (ēku, dzelzceļu, autoceļu un ielu, hidrotehnisko un meliorācijas būvju u.c.) speciālajos būvnoteikumos un tā ir līdzīga iepriekšējam regulējumam, kāda tā bija noteikta 2004.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.299 „Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā”. Tas nozīmē, ka vienmēr, lai nodotu ekspluatācijā jaunbūvi (arī inženiertīklus), būs jāsagatavo izpildmērījumu plāns, bet atjaunošanas vai pārbūves gadījumā tikai, ja būs mainījusies situācija apvidū. Būvniecības vajadzībām izpildmērījumu plānus sagatavo mērnieks (ģeodēzisko darbu veikšanai sertificēta persona) saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumos Nr.281 „Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” noteiktajām prasībām.

 

Par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ēka) 

Atslēgvārds (-i): pieņemšana ekspluatācijā, ēka, būvuzrauga pārskats, autoruzraugs, autoruzraudzība, slēgta tipa mēslu krātuve

Tiesību akts (-i): BL, MK 529/2014, MK 500/2014, MK 382/2013

 

Mainoties būvniecības reglamentējošajos normatīvajos aktos (Latvijas būvnormatīvos) noteiktajām projektēšanas prasībām, t.sk. prasībām ēku energoefektivitētei, jaunās prasības nav saistošas iepriekš uzsāktiem būvniecības procesiem, tas ir, būvprojekti, kuri akceptēti līdz jauno normu spēkā stāšanās dienai un kuru tehniskie risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, būvprojektu dokumentācijas pārstrāde atbilstoši jaunajām prasībām nav obligāta. Līdz ar to, ja dzīvojamās ēkas būvprojekts ir izstrādāts un akceptēts būvvaldē 2007.gadā, tad attiecīgie tehniskie risinājumi atbilst tā laika noteiktajām prasībām un tāda arī ēka ir nododama ekspluatācijā. Vienlaikus informējam, ka atbilstoši Būvniecības likuma (spēkā kopš 2014.gada 1.oktobra) 5.panta pirmajās daļas otrajam punktam likuma izpildei Ministru kabinets izdod speciālos būvnoteikumus, kuros nosaka arī kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā.

 

Jebkuru ēku nodošana ekspluatācijā notiek saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumiem Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.529). Noteikumu Nr.529 8.2.apakšnodaļā (otrās un trešās grupas ēkas vai tās daļas pieņemšana ekspluatācijā) ir noteikta kārtība un dokumenti kādi ir nepieciešami, lai ēku varētu nodot ekspluatācijā. Tomēr, ievērojot tiesību normu saprātīgas piemērošanas principu, ministrijas ieskatā pie ēkas nodošanas ekspluatācijā nav jāiesniedz dokumenti, kuru izstrādi būvniecības procesa ietvaros nenoteica regulējums, kas bija spēkā līdz 01.10.2014. Tas attiecināms uz gadījumu, kad būvdarbi ir pabeigti līdz 01.10.2014., ko apliecina ieraksts būvdarbu žurnālā. Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” noslēguma jautājumos ietvertais pārejas regulējums attiecas uz būvniecības procesiem, kuriem arī pēc jaunā būvniecības regulējuma turpmākai īstenošanai ir nepieciešama būvatļauja. Savukārt par būvniecības procesiem, kuriem līdzšinējā kārtība paredzēja, ka ir saņemama būvatļauja, bet jaunais būvniecības regulējums paredz vienkāršoto procedūru – ir piemērojama vienkāršotā procedūra (paskaidrojuma raksta vai apliecinājuma kartes procedūra). Izņēmums no tā pielaižams gadījumā, ja persona pirmās grupas būvniecībai ir jau saņēmusi būvatļauju līdz 01.10.2014. un vēlas nodot šo būvi ekspluatācijā, tad piemērojama procedūra ar būves pieņemšanu ekspluatācijā ar aktu.

 

Ja objektā ir veikta autoruzraudzība, būvvaldē jāiesniedz autoruzraudzības žurnāls, kā arī apliecinājumā par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai (noteikumu Nr.529 14.pielikums) ir jābūt autoruzrauga parakstam. Savukārt gadījumā, ja objektā nav veikta autoruzraudzība, būvvaldē jāiesniedz būvprojekta izstrādātāja atzinumu par ēkas vai tās daļas (izņemot palīgēkas) atbilstību būvprojektam. Atbilstoši Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” dotajai definīcijai būvprojekta izstrādātājs ir būvspeciālists vai būvkomersants, kas uz rakstveida vienošanās pamata izstrādā būvprojektu minimālā sastāvā vai turpina būvprojekta izstrādi atbilstoši būvatļaujā iekļautajiem projektēšanas nosacījumiem. Ievērojot noteikumu Nr.529 174.punktu, būvvalde var pieaicināt piedalīties pieņemšanā būvprojekta izstrādātāju (autoruzraugu), ja viņš nav veicis autoruzraudzību un sniedzis atzinumu. Savukārt, ja objektā ir veikta autoruzraudzība un autoruzraugs ir parakstījis apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, viņš var nepiedalīties pieņemšanā un neparakstīt aktu par ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā. Norādām, ka noteikumu Nr.529 15.pielikumā noteiktā veidlapa ir vienota visiem gadījumiem, ko nosaka normatīvais akts, bet attiecīgās ailes aizpilda izvērtējot katru konkrēto gadījumu. Proti, ja autoruzraugs ir parakstījis apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, viņš var nepiedalīties objekta pieņemšanā, līdz ar to neparakstīt attiecīgo aili aktā par ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā. Savukārt gadījumā, ja objektam nav veikta autoruzraudzība un nav iesniegts atzinums, būvvalde var pieaicināt piedalīties pieņemšanā būvprojekta izstrādātāju, ja to uzskata par nepieciešamu. Vēršam arī uzmanību, ka saskaņā ar būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem būvvaldes uzdevums ir novērtēt ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz būvvaldē iesniegtajiem dokumentiem, kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam.

 

Apliecinājuma par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai 5.4.apakšpunktā norāda būvprojekta īstenošanā iesaistītos būvniecības dalībniekus gan juridiskās personas, gan atbildīgos būvspeciālistus un attiecīgi šīs personas parakstās šajā dokumentā. Proti, ja autoruzraudzības vai būvraudzības pakalpojums slēgts ar juridisko personu, būvniecības dokumentus paraksta attiecīgās juridiskās personas norīkots atbildīgais būvspeciālists, kas ir reģistrēts būvvaldē atzīmējot to būvatļaujā. Tāpat norādām, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 22.panta pirmo un otro daļu, lai veiktu komercdarbību vienā vai vairākās būvniecības jomās, kā arī arhitektūras vai elektroenerģētikas jomā, komersants reģistrējas būvkomersantu reģistrā, iesniedzot informāciju par visiem uz darba līguma pamata nodarbinātajiem būvspeciālistiem. Komersants ir tiesīgs darboties tādās būvniecības jomās, kurās tam ir attiecīgi būvspeciālisti. Tas nozīmē, lai veiktu autoruzraudzību vai būvuzraudzību ēku būvniecībā, komersantam jābūt nodarbinātam būvspeciālistam, kurš saņēmis ēku būvspeciālista sertifikātu arhitektūras praksē vai būvpraksē ēku konstrukciju projektēšanā vai būvpraksē ēku būvdarbu uzraudzībā. Gadījumā, ja komersants nenodarbina attiecīgo būvspeciālistu, bet būvspeciālists veic šī komersanta objekta autoruzraudzību vai būvraudzību, pieļaujams būvspeciālistu nereģistrēt būvkomersantu reģistrā, ja komersantam ir cits būvspeciālists ar nepieciešamo kompetenci attiecīgā objekta autoruzraudzības vai būvuzraudzības veikšanai.

 

Papildus norādām, ka gadījumā, ja būvdarbus (dzīvojamā ēka nav augstāka par diviem stāviem, tās apbūves laukums nav lielāks par 400 m2 un būvtilpums – par 2000 m3) veicāt pašu spēkiem kā būvētājs (fiziska persona – zemes vai būves īpašnieks Būvniecības likuma izpratnē, kas speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos savām vajadzībām pats organizē būvdarbus, piedalās tajos un uzņemas būvdarbu vadītāja pienākumus), tad papildus šo noteikumu Nr.529 167.punktā minētajiem dokumentiem būvvaldē jāiesniedz: 1. elektroinstalācijas pārbaudes dokumentācija; 2. akts par dūmkanālu un ventilācijas kanālu tehnisko stāvokli. Jāmin arī, ka noteikumu Nr.529 184.punkts paredz izņēmuma situāciju, kad otrās grupas viena vai divu dzīvokļu dzīvojamo ēku ir pieļaujams pieņemt ekspluatācijā, ja ir pilnīgi pabeigti vispārējie būvdarbi un inženiertīklu izbūve, veikta fasādes apdare un ir labiekārtota teritorija ielas pusē, ir iekārtota vismaz viena dzīvojamā telpa, virtuve un sanitārais mezgls, kā arī sanitārās iekārtas ir pievienotas inženiertīkliem. Proti, ēkas būvdarbi pabeigti tādā apjomā, lai to varētu droši ekspluatēt. Normatīvais regulējums neizvirza prasības noteiktam mēbeļu klāstam, bet attiecīgajās telpās ir jābūt pabeigtiem visiem būvniecības darbiem (arī iekštelpu apdarei) un būvprojektā paredzētās iekārtas (piemēram, izlietnei, podam, dušai/vannai) jābūt pieslēgtām inženiertīkliem, lai tās varētu uzreiz ekspluatēt.

 

Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka, lai nodotu ekspluatācijā slēgta tipa mēslu krātuve, kas atbilst pirmās grupas ēkai (slēgta tipa mēslu krātuves 1271 (lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas) klases tipā 12710109 (kūtsmēslu un vircas krātuves)) vai jebkuru citu pirmās grupas ēku, būvvaldē jāiesniedz noteikumu Nr.529 157.punktā minētos dokumentus (ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu tikai ēkām virs 25 m2).

 

Par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (būvvaldes amatpersonas, iestādes) 

Atslēgvārds (-i): pieņemšana ekspluatācijā, amatpersonas, būvvalde, Būvniecības valsts kontroles birojs, Lauku atbalsta dienests

Tiesību akts (-i): BL, MK 529/2014, MK 550/2014, MK 258/1997, MK 299/2004

 

Akta par būves pieņemšanu ekspluatācijā veidlapa ir paredzēta visiem gadījumiem neatkarīgi no tā, vai būvi pieņem ekspluatācijā būvvalde vai Būvniecības valsts kontroles birojs. Ievērojot Būvniecības likuma 12.panta otrajā daļā noteikto, ka “būvvalde pastāvīgi nodarbina speciālistus, no kuriem vismaz viens ir arhitekts un viens – būvinspektors”, jeb būvvaldes minimālo sastāvu, atbilstošajās veidlapās vietās, kurās norāda amatpersonas, kuras iestādes vārdā veic būves pieņemšanu ekspluatācijā, ir paredzēti amatu nosaukumi – būvinspektors un arhitekts. Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” 170.punktu ēku vai tās daļu ekspluatācijā pieņem būvvalde – būvvaldes būvinspektors un arhitekts, papildus pieaicinot citu būvvaldes amatpersonu, ja nepieciešams. Ievērojot iepriekš minēto, gadījumā, ja būvvaldē nodarbināti tikai divi speciālisti, būves pieņemšanu ekspluatācijā veic abas amatpersonas.

 

Savukārt būvvaldēs, kurās nodarbināti vairāk speciālisti, pieņemšanas darbā var pieaicināt arī citu būvvaldes amatpersonu (būvvaldes vadītāju, ainavu arhitektu, inženiertīklu inženieri u.c.), ja tas ir nepieciešams, lai izvērtētu konkrēto objektu un tā specifiku. Vienlaikus norādāms, ka būvvaldes iekšējo darba organizāciju, t.sk. par objekta pieņemšanu, nosaka pati iestāde. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem būvvaldes uzdevums ir novērtēt ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz būvvaldē iesniegtajiem dokumentiem, kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam. Svarīgākais ir, lai amatpersonu kompetence atbilstu veicamajiem pienākumiem. Tāpat jāatzīmē, ka kārtība kādā amatpersonu nozīmē noteikta pienākuma izpildei arī ir Būvniecības valsts kontroles biroja ziņā.

 

Vienlaikus vēršam uzmanību uz saistībā ar Būvniecības likuma Pārejas noteikumu 10.1punktu - attiecībā uz objektu, kuru būvatļaujas ir izsniegtas līdz 2014.gada 30.septembrim, būvdarbu kontrole un būves pieņemšana ekspluatācijā ir pašvaldības kompetencē, arī attiecībā uz Lauku atbalsta dienesta izdotajām būvatļaujām kā šo tiesību pārņemējiem.

 

Tāpat jānorāda, ka norāda, ka Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 173.punktā  un Ministru kabineta 16.09.2014. noteikumu Nr.550 “Hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumi” 136.punktā  ietvertais regulējums pēc savas būtības ir analoģisks iepriekš spēkā esošo Ministru kabineta 29.07.1997. noteikumu Nr.258 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (Latvijas būvnormatīvs LBN 301-97)” 10.punktam un Ministru kabineta 13.04.2004. noteikumu Nr.299 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā” 11.punktam . Tādējādi uz šā brīža ekspluatācijas pieņemšanas procesu var attiecināt līdzšinējās tiesas atziņas. Tā Augstākās tiesas Senāts 12.03.2008. spriedumā lietā Nr.SKA-60/2008 (A42167604) 14.punktā ir norādījis, ka, “[..] pieņemot lēmumu par būves pieņemšanu ekspluatācijā, netiek pārbaudīts iepriekš izdotās būvatļaujas tiesiskums, bet gan tikai būves drošums un tehniskā gatavība ekspluatācijai, pamatojoties uz būvdarbu izpildes dokumentāciju un atbilstību akceptētajam būvprojektam un normatīvajiem aktiem [..].” Tāpat no šī un citiem līdzīgiem tiesas nolēmumiem izriet, ka tiek vērtēta būvniecības gala produkta (būves) atbilstība, nevis process. Tas saistīts ar to, ka “[a]dministratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu” . Ja būvatļauja ir spēkā, tās adresāts uz to var paļauties un veikt būvdarbus, kā arī lūgt pieņemt būvi ekspluatācijā. Līdz ar to Būvniecības valsts kontroles birojam vai būvvaldei, pieņemot būvi ekspluatācijā ir jāvērtē attiecīgās būves atbilstība būvniecības ieceres dokumentācijai un citām normatīvo aktu prasībām, ciktāl šīs prasības tieši attiecas uz ekspluatācijā pieņemšanas procesu, piemēram, būves drošumu un iesniedzamajiem dokumentiem.

 

Par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (dokumentu atdošana pasūtītājam)

Atslēgvārds (-i): pieņemšana ekspluatācijā, būvvalde, dokumentu atdošana

Tiesību akts (-i): MK 501/2014

 

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.501 “Elektronisko sakaru tīklu ierīkošanas, būvniecības un uzraudzības kārtība” 78.punktam pasūtītājs nodod glabāšanā būvvaldes arhīvā kopijas no šādiem dokumentiem – apliecinājuma par elektronisko sakaru tīkla būves gatavību ekspluatācijai, akceptētā būvprojekta izmainītās daļām, būvdarbu žurnāla un segto darbu pieņemšanas aktiem, būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokoliem un pieņemšanas aktiem, kā arī atbilstības apliecinājumiem, un autoruzraudzības žurnāla, ja būvdarbu laikā ir veikta autoruzraudzība normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ievērojot iepriekš minēto, būvvaldei nav pamata pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā neatdot pasūtītājām būvdarbu žurnāla un citu dokumentu oriģinālus.

 

Par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (kadastrālās uzmērīšanas lieta)

Atslēgvārds (-i): pieņemšana ekspluatācijā, kadastrālās uzmērīšanas lieta

Tiesību akts (-i): Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums, MK 281/2012

 

Saskaņā ar Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 2.punkta Ministru kabinets izdod speciālos būvnoteikumus, kuros nosaka arī būves novietojuma uzmērījumu veikšanas kārtību un kārtību, kādā būve pieņemama ekspluatācijā. Kadastrālās uzmērīšanas lietas nepieciešamība ir noteikta attiecīgās būves speciālajos būvnoteikumos un šī prasība ir atšķirīga atkarībā no būves specifikas. Ņemot vērā, ka būvvaldes uzdevums ir novērtēt būves gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz būvvaldē iesniegtajiem dokumentiem, kā arī atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā un būvprojektam, ēkas nodošanas gadījumā ir svarīga tās kadastrālās uzmērīšanas lieta, jo tiek uzmērīta ēkas iekšiene (stāvu plāni, telpu izmēri un telpu grupas lietošanas veidi) un būves novietojuma uzmērījums (izpildmērījuma plāns), ko sagatavo ievērojot Ministru kabineta 2012.gada 24.aprīļa noteikumu Nr.281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi” prasības. Inženierbūvju (it sevišķi līnijveida) nodošanas ekspluatācijas gadījumā, lai konstatētu būves novietojuma atbilstību akceptētajai būvniecības iecerei, pietiek ar izpildmērījuma plānu. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 13.pants nosaka nekustamā īpašuma īpašniekam vai, ja tāda nav, — tiesiskajam valdītājam pienākumu aktualizēt būves datus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā. Līdz ar to jebkurai būvei neatkarīgi no tās pieņemšanas ekspluatācijā ir veicama kadastrālā uzmērīšana, arī autoceļam. Minētajā gadījumā autoceļu reģistrācija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā tiek veikta pēc būves pieņemšanas ekspluatācijā pamatojoties uz izpildmērījuma plānu.

 

Par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (zemes robežu plāna aktualizācija) 

Atslēgvārds (-i): pieņemšana ekspluatācijā, zemes robežu plāna aktualizācija

Tiesību akts (-i): MK 529/2014, MK 263/2012

 

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 8.2.nodaļā ir noteikta kārtība un nepieciešamie dokumenti, lai varētu nodot otrās un trešās grupas ēku vai tās daļu ekspluatācijā. Minētie noteikumi nenosaka zemes robežu plāna (situācijas plāna, apgrūtinājuma plāna) aktualizēšanas nepieciešamību. Vienlaikus informējam, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumi Nr.263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.263) 70.punktu kadastra datus par zemes vienību aktualizē, ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā zemes vienība kadastrāli uzmērīta vai mainījušies to raksturojošie dati. Kadastra datus par zemes vienību Kadastra informācijas sistēmā aktualizē, pamatojoties uz:

1. zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem;

2. vietējās pašvaldības vai valsts institūcijas ziņām par nekustamā īpašuma lietošanas mērķa noteikšanu vai maiņu;

3. Valsts meža dienesta izsniegtu informāciju par meža zemes un mežaudzes vērtību vai lēmumu par zemes lietošanas veida “mežs” platību un citu ar to saistīto zemes lietošanas veidu izmaiņām zemes vienībā;

4. dokumentu, kas nosaka vai izbeidz nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu;

5. kompetentās institūcijas izsniegtu dokumentu, kas apliecina izmaiņas meliorācijas sistēmā, ja nav saņemtas ziņas no Meliorācijas kadastra;

6. būves kadastrālajā uzmērīšanā sagatavotu informāciju par zemes lietošanas veida “zeme zem ēkām un pagalmiem” izmaiņām un ar to saistīto citu zemes lietošanas veidu platību izmaiņām zemes vienībā.

 

Zemes kadastrālo uzmērīšanu veic ievērojot Ministru kabineta 2011.gada 27.decembrī noteikumus Nr.1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”. Zemes kadastrālo uzmērīšanu un kadastra datu aktualizāciju var ierosināt Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24.pantā minētā persona, piemēram, nekustamā īpašuma īpašnieks. Papildus norādām, ka saskaņā ar noteikumu Nr.263 91.punktu atbilstoši būves kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem kadastra kartē aktualizē būves vektordatus – būves ārējo kontūru un izvietojumu zemes vienībā.

 

Par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (kļūdu izlabošana aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā) 

Atslēgvārds (-i): pieņemšana ekspluatācijā, kļūdu izlabošana

Tiesību akts (-i): APL 72.panta pirmā daļa

 

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 72.panta pirmajai daļai iestāde jebkurā laikā administratīvā akta tekstā var izlabot acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiskā aprēķina kļūdas, kā arī citas kļūdas un trūkumus, ja tas nemaina lēmuma būtību. Savukārt adresātam ir tiesības prasīt, lai šā panta pirmajā daļā minētās kļūdas izlabo. Ievērojot iepriekš minēto, ja ir konstatētas acīmredzamas pārrakstīšanās vai citi trūkumi, kas nemaina lēmuma būtību, ar atsevišķu lēmumu veic akta par inženierbūves pieņemšanu ekspluatācijā precizēšanu (labošanu), norādot trūkstošo informāciju vai labojot pārrakstīšanās kļūdas.

 

Par būvju pieņemšanu ekspluatācijā (pastāvot strīdam starp pasūtītāju un būvdarbu veicēju) 

Atslēgvārds (-i):  pieņemšana ekspluatācijā, strīds, pasūtītājs, būvdarbu veicējs

Tiesību akts (-i): BL, APL, MK 529/2014, MK 500/2014

 

No zināmajiem faktiskajiem apstākļiem, apskatāmajā gadījumā, izriet, ka būvdarbi ir pabeigti, pasūtītājam un būvdarbu veicējam, atbilstoši būvdarbu līgumam, pieņemot pabeigtos būvdarbus ar aktu – tādējādi apliecinot, ka būvdarbi ir pabeigti. Tomēr būvdarbu veicējs atsakās pasūtītājam, bez pamatota iemesla no būvniecības regulējuma viedokļa, izsniegt attiecīgā objekta izpilddokumentāciju. Pasūtītājs, lai novērtētu attiecīgā objekta tehnisko stāvokli, pasūtījis būves ekspertīzi. Cits atbilstošs būvkomersants ar atbilstošām tiesībām ir sniedzis ekspertīzes slēdzienu, ka attiecīgais objekts atbilst Būvniecības likuma 9. panta otrajā daļā noteiktajām būves būtiskajām prasībām un būvprojektam. Šī ekspertīzes slēdziena atzinuma daļā ir arī norādīts, ka attiecīgais objekts ir drošs ekspluatācija. No Jūsu mutiski sniegtās informācijas tāpat izriet, ka arī attiecīgā būvprojekta autoram nav nekādu pretenziju pret attiecīgā būvprojekta realizāciju.

 

Pastāvot iepriekš minētajiem faktiskajiem apstākļiem, ministrijas sniedz viedokli par konkrēto situāciju. Ministru kabineta 02.09.2014. noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 167. punktā noteikts, ka, ierosinot ēkas pieņemšanu ekspluatācijā, ir jāiesniedz apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai un objekta izpilddokumentāciju, kā arī citus dokumentus (piemēram, atzinumus no kompetentākajam institūcijām). Atbilstoši šo noteikumu 173. punktam, būvvalde novērtē ēkas gatavību ekspluatācijai, pamatojoties uz iepriekš minētajiem dokumentiem. Šo dokumentu mērķis ir atvieglot būvvaldes darbu, radot dokumentālu pamatu lēmumam par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Faktiski no šiem dokumentiem būvvaldei būtu jāgūst pārliecība, ka attiecīgā ēka būs droša ekspluatācijā un ka ir izpildītas normatīvo aktu prasības.

 

Lai arī būvniecības normatīvajā regulējuma tieši nav minēts, ka varētu būt citi dokumenti uz kura pamata būvvalde varēta pieņemt kādu ēku ekspluatācijā, tas nenozīmē, ka tādi nevarētu būt. Šajā sakarā vēršam Jūsu uzmanību, ka, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 8. pantam “Tiesību normu saprātīgas piemērošanas princips”, “[i]estāde [..], piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu [..]”. Jāuzsver, ka gramatiskā metode visos gadījumos viena pati nenodrošina taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu, un lai to sasniegtu ir izmantojas arī citas metodes. Papildus tam, Administratīvā procesa likuma 17. panta otrajā daļā ir noteikts, ka gadījumā, “[j]a iestāde [..] konstatē tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, arī lietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā [..]”.

 

Kā tas jau bija norādīts iepriekš, būvniecības normatīvajā regulējumā nav tieši regulēts konkrētais gadījums. Tomēr Ministru kabineta 19.08.2014. noteikumi Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 61.1. un 61.4. apakšpunktā ir noteikts, ka būves ekspertīzi veic, ja risināms strīds starp būvniecības dalībniekiem vai ja risināms strīds par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām vai būvprojektam, kā arī lai novērtētu veikto būvdarbu kvalitāti. Līdz ar to ekspertīzes ietvaros var iegūt pamatotu informāciju par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām un būvprojektam, kā arī novērtētu veikto būvdarbu kvalitāti, novēršot jebkādu strīdus situāciju. Tādējādi ekspertīzes slēdziens par būvi faktiski var sniegt informāciju, kuru atspoguļo objekta izpilddokumentācija un būvniecības procesa dalībnieki ir apliecinājuši ar saviem parakstiem. Šādā ekspertīzes slēdzienā ietvertā informācija pēc būtības satur visu nepieciešamo informāciju, lai būvvalde iegūtu pamatotu pārliecību par veikto būvdarbu atbilstību normatīvo aktu prasībām. Pie tam jāņem vērā, ka būvvalde var arī pati, apsekojot konkrēto objektu, pārliecināties par situāciju dabā. Būvvalde nav aprobežota tikai ar dokumentu pārbaudi, bet pati var konstatēt nepieciešamos faktus, lai pieņemtu argumentētu lēmumu. Ministrijas ieskatā, ja pasūtītājs ir pasūtījis un būvniecības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmis sagatavotu būves ekspertīzes slēdzienu, kurā tiek sniegtas atbildes uz vismaz šādiem jautājumiem: 1) atbilstība normatīvo aktu prasībām; 2) veikto būvdarbu kvalitāte, nav samērīgi, civiltiesiska strīdus gadījumā starp būvniecības procesa dalībniekiem, nepieņemt ekspertīzes slēdzienu kā izpilddokumentācijai analoģisku dokumentāciju. Tas neatbrīvo pasūtītāju no pienākuma iesniegt citus dokumentus, ja to nosaka normatīvie akti, piemēram, izpildmērījumu plānu un institūciju atzinumus. Papildus iepriekš minētajam attiecībā uz apliecinājumu par ēkas vai tās daļas gatavību ekspluatācijai aizpildīšanu un parakstīšanu, ievērojot iepriekš minēto, jānorāda, ka, strīdus gadījumā ar būvdarbu veicēju, apliecinājumu neparaksta būvdarbu veicējs un atbildīgais būvdarbu vadītājs, bet ekspertīzes veicējs un eksperti. Vienlaikus jānorāda, ka būvvaldes uzdevums nav iesaistīties civiltiesisko strīdos starp būvniecības procesa dalībniekiem. Atlīdzības nesamaksāšana vai nepilnīga samaksa par veiktajiem pakalpojumiem pati par sevi neliecina, ka būvdarbi veikti nekvalitatīvi. Tāpat jāuzsver, ka pasūtītāja un būvdarbu veicēja, pamatojoties uz būvdarbu līgumu, parakstīts akts, ka atbilstošais būvprojekts ir realizēts, liecina, ka būvdarbu veicējs no savas puses uzskata, ka tas ir realizējis attiecīgo objektu, un tas pēcāk nevar atsaukties uz pretējo.

 

Par būves kārtām (ēkas) 

Atslēgvārds (-i): būves kārta, ēka

Tiesību akts (-i): BL, CL, MK 529/2014

 

Atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.septembra noteikumu Nr.529 „Ēku būvnoteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr.529) 28.punktam, ierosinot otrās vai trešās grupas ēkas jaunu būvniecību, būvvaldē iesniedz būvniecības iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā. Tā sastāvā, ja paredzēta nodošana ekspluatācijā pa būves kārtām, norāda konkrētu sadalījumu pa būvniecības kārtām, kārtu robežas un secību. Norādot kārtu robežas un secību, jāņem vērā, ka, ievērojot noteikumu Nr.529 183.punktu, būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss būvprojektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību.

Lapas informācija atjaunota:    06-10-2016