Būvniecības likums

Jauno Būvniecības likumu, kurš stājās spēkā 2014.gada 1.oktobrī, Saeima pieņēma 2013.gada 9.jūlijā.
 

Prezentācija "Jaunais būvniecības regulējums"

 

24.09.2014. semināra „Jaunais būvniecības procesa regulējums, tā piemērošana” ieraksts

 

Būvniecības likums (likums) tika sagatavots ar mērķi radīt mūsdienīgu un modernu būvniecības procesa tiesisko regulējumu, kas harmonizētu ar nacionālo likumdošanu ar ES tiesību aktiem un veicinātu būvniecības nozares attīstību, kā arī sekmētu sabiedrības iespējas līdzdarboties lēmumu pieņemšanā, nodrošinot maksimālu būvniecības ierosinātāja un sabiedrības interešu aizsardzību, kas balstīta uz likumprojekta būtību – būvniecība ir teritorijas plānojuma izpilde.

 

Atšķirībā no pašreiz spēkā esošā Būvniecības likuma, šajā likumā tiek noteikts atšķirīgs būvniecības process:

  • būvatļauja tiek izsniegta pamatojoties uz būvniecības ieceres iesniegumu un būvprojektu minimālā sastāvā, kas ir izstrādāts atbilstoši teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteiktajām prasībām, tādējādi būvvaldei nebūs jāizdod plānošanas un arhitektūras uzdevums, kas pēc būtības dublē apbūves noteikumus.
  • atkarībā no plānotās būves sarežģītības pakāpes un ietekmes uz vidi, būvatļauja tiks izdota ar nosacījumiem. Nosacījumi ietvers prasības būvprojektēšanai un nepieciešamos saskaņojumus, kā arī prasības būvdarbu uzsākšanai.
  • būvdarbus drīkstēs uzsākt pēc tam, kad būvvalde būs izdarījusi atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto nosacījumu izpildi un būvatļauja būs kļuvusi neapstrīdama.
     

Atkarībā no būvniecības ieceres būvvalde pieņems lēmumu šādos termiņos:

  1. 1 mēneša laikā - būvatļaujas izdošana vai atteikums izdod būvatļauju;
  2. 14 dienu laikā - būvniecības ieceres akcepts, izdarot atzīmi apliecinājuma kartē, vai atteikums izdarīt atzīmi;
  3. 7 dienu laikā - būvniecības ieceres akcepts, izdarot atzīmi būvniecības ieceres paskaidrojuma rakstā vai atteikums izdarīt atzīmi.


Likums paredz, ka būvvalde atzīmi būvatļaujā par tajā ietverto projektēšanas nosacījumu izpildi veiks 15 darba dienu laikā, savukārt par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi – 5 darba dienu laikā.
 

Būvniecības procesa shēma

 
Sabiedrības informēšana būvniecības procesā

Tā kā būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš ir noteikts viens mēnesis, likumā ir paredzēti papildus sabiedrības informēšanas pasākumi. Pienākums informēt sabiedrību ir gan pašvaldībām, gan iestādēm, kuras veic būvvaldes funkcijas, kā arī pasūtītājam (būvniecības ierosinātājam).
 

Pašvaldība un iestādes, kas veiks būvvaldes funkcijas:
1) saņemot būvniecības ieceres pieteikumu, publicēs trīs darba dienu laikā informāciju par būvniecības ieceres realizācijas vietu un būves veidu pašvaldības mājaslapā internetā un būvniecības informācijas sistēmā;
2) paziņos sabiedrībai lēmumu, kas pieņemts, izskatot būvniecības ieceres iesniegumu, publicējot trīs darba dienu laikā informāciju (būvniecības ieceres realizācijas vieta, būves veids un dienu, kurā stājas spēkā būvatļauja vai atteikums izdot būvatļauju) pašvaldības mājaslapā internetā un būvniecības informācijas sistēmā.
 

Šie sabiedrības informēšanas pasākumi ir obligāti.

Savukārt pasūtītājam ir pienākums informēt sabiedrību piecu dienu laikā par saņemto būvatļauju, izvietojot būvtāfeli zemes gabalā, kurā atļauta būvniecība. Bez tam, pasūtītājs var individuāli rakstveidā informēt tos nekustamo īpašumu īpašniekus, kuru nekustamie īpašumi robežojas ar zemes gabalu, kurā atļauts veikt būvdarbus. Šiem pasākumiem ir informatīvs raksturs.
 

Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei tiks ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvaldei būs pienākums nodrošināt būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam tā pieņems lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri. Pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana.
 

Būvniecības ieceres publisku apspriešanu nerīko, ja teritorijai, kurā paredzēta būve, ir spēkā esošs detālplānojums vai šādas ieceres realizācijai ir nepieciešams izstrādāt detālplānojumu.
 

Būvspeciālistu sertificēšana

Būvspeciālisti ir personas, kas ieguvušas patstāvīgas prakses tiesības arhitektūras, būvniecības vai elektroenerģētikas jomā reglamentētajās profesijās.

 

Patstāvīgās prakses tiesības arhitektūras jomā arhitekta profesijā jeb arhitekta prakses sertifikātu var iegūt persona, kura:

  • ieguvusi otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību arhitektūras studiju programmā;
  • apguvusi izglītībai atbilstošu patstāvīgo praksi

 

Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera vai saistītā inženierzinātnes profesijā jeb būvprakses sertifikātu:

1. būvdarbu vadīšanas specialitātē un būvuzraudzības specialitātē var iegūt persona, kura:

  • ieguvusi specialitātei atbilstošu pirmā vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā;
  • apguvusi izglītībai atbilstošu patstāvīgo praksi, iegūstot nepieciešamās zināšanas un prasmes visos nozīmīgajos specialitātes darbības sfēras aspektos;

 

2. inženierizpētes specialitātē un projektēšanas specialitātē var iegūt persona, kura:

  • ieguvusi specialitātei atbilstošu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību būvinženiera studiju programmā;
  • apguvusi izglītībai atbilstošu patstāvīgo praksi, iegūstot nepieciešamās zināšanas un prasmes visos nozīmīgajos specialitātes darbības sfēras aspektos.

 

Patstāvīgās prakses tiesības būvniecības jomā būvinženiera vai saistītā inženierzinātnes profesijā  jeb būvprakses sertifikātu:

 

3. būvekspertīzes specialitātē var iegūt persona, kura:

  • saņēmusi arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu;
  • ieguvusi vismaz 5 gadu patstāvīgo praksi arhitekta vai būvprakses sertifikātā norādītajā specialitātē un darbība sfērā.

 

Būvekspertīzes tiesības var iegūt tikai tajās darbības sfērās, kurās būvspeciālists ir ieguvis arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu un patstāvīgo praksi.

Būvspeciālistu sertificēšanu būvekspertīzes specialitātē Būvniecības valsts kontroles birojs uzsāks 01.01.2016.

Līdz 30.06.2016. ekspertīzes veikšanas tiesības ir fiziskajām personām, ja tās saņēmušas sertifikātu attiecīgajiem projektēšanas vai būvdarbu veidiem, kā arī būvniecību reglamentējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrētām juridiskajām personām, kuras nodarbina sertificētu speciālistu attiecīgajā jomā.

 

No 01.01.2021. ikvienam būvspeciālistam, kas ir ieguvis būvprakses sertifikātu pirms jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanās, tas ir, līdz 30.09.2014., bet nav ieguvis augstāk minētajām prasībām atbilstošu izglītību, ir jāiegūst šāda izglītība, izņemot personām, kurām līdz pensijas vecuma sasniegšanai likuma spēkā stāšanās brīdī, tas ir, 01.10.2014. atlikuši 6 gadi vai mazāk, ja šīs personas neplāno pildīt būvspeciālista pienākumus pēc pensijas vecuma sasniegšanas.

 

Informācija par būvspeciālista sertifikāta pārreģistrāciju pieejama šeit.

 

Arhitekta prakses vai būvprakses sertifikātu piešķir bez termiņa ierobežojuma.

 

Kompetences pārbaudes iestādes patstāvīgās prakses uzraudzības ietvaros ne retāk kā reizi 5 gados pārbauda:

  • būvspeciālista patstāvīgo praksi;
  • būvspeciālista iesniegto informāciju par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām vai citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem sertifikātā norādītajā jomā;
  • sūdzībās un iesniegumos norādītos, kā arī citos veidos iestādes rīcībā nonākušos faktus par iespējamiem būvspeciālista pārkāpumiem.

 

Būvspeciālistiem ir pienākums apdrošināt savu profesionālo atbildību par būvniecības procesā to darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citu būvniecības dalībnieku un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi.

 
Institūciju kompetence būvniecības jomā


Likumā ir noteikta katras institūcijas kompetence būvniecības jomā, kā arī ir noteikts, kādus lēmumus attiecīgā iestāde ir tiesīga pieņemt būvniecības procesā:
1) par būvniecības nozari atbildīgā ministrija (6.pants) veic būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju, izstrādās vienotu valsts politiku būvniecības jomā un nodrošina šīs politikas realizēšanu;

2) par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas padotībā esoša iestāde (6., 10.pants) veic būvizstrādājumu tirgus (ražošanas un tirdzniecības vietas, būvlaukumi) uzraudzību un kontroli, pārbaudot būvizstrādājumu atbilstību standartos vai tehniskajos noteikumos noteiktajām deklarētajām ekspluatācijas īpašībām;

3) būvniecības valsts kontroles birojs (6.1pants) likumā noteiktajos gadījumos nodrošinās būvdarbu valsts kontroli, veicot būvju būvdarbu kontroli un pieņemšanu ekspluatācijā (jaunu publisku ēku būvniecību un pārbūvi, kurās paredzēts vienlaikus uzturēties vairāk nekā 100 cilvēkiem (turpmāk — publiska ēka); būves, kuru paredzētajai būvniecībai atbilstoši likuma "Par ietekmes uz vidi novērtēšanu" piemērota ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra; jaunas būves vai esošu būvju pārbūves, kuru ieceres iesniedzējs ir pašvaldība, ja publisku būvdarbu līguma līgumcena ir 1,5 miljoni euro vai lielāka) un nodrošinās publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību, kā arī likumā noteiktajos gadījumos organizēs būvprojektu un būvju ekspertīzi, kā arī birojs piešķirs patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes specialitātē, kā arī veiks patstāvīgās prakses uzraudzību.


Birojs būvdarbu valsts kontroli nodrošinās ar  2015.gada 1.jūliju, publisku ēku ekspluatācijas uzraudzību ar 2015.gada 1.janvāri, savukārt piešķirs patstāvīgās prakses tiesības būvekspertīzes specialitātē, kā arī veiks patstāvīgās prakses uzraudzību ar 2016.gada 1.janvāri.


4) nozaru ministrijas vai to padotības iestādes atbilstoši to nolikumos noteiktajai kompetencei normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos pieņem lēmumus par būvniecības ieceri un pilda būvvaldes funkcijas, kā arī piemērojot likumā noteiktos lēmumu pieņemšanas, strīdu izskatīšanas termiņus, un būvniecības ieceres paziņošanas kārtību (6.pants), piemēram,

Satiksmes ministrija – Latvijas valsts ceļi - valsts autoceļu būvniecība

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija – ar radiācijas drošību saistīto būvju būvniecība;

5) vietējā pašvaldība (7.pants) –

  • nodrošina būvniecības procesa tiesiskumu;
  • republikas pilsētās — nodarbina pilsētas arhitektu, kurš pārrauga arhitektoniskās kvalitātes principa ievērošanu;
  • nodrošina informācijas pieejamību būvniecības informācijas sistēmā;
  • informē sabiedrību par saņemtajām būvniecības iecerēm;


6) būvvaldes (12.pants) – veic konkrētus ar būvniecības ieceres izvērtēšanu saistītas darbības. Bez tam, izskata alternatīvus tehniskos risinājumus vides pieejamības nodrošināšanai, ja nepieciešams, lūdzot attiecīgās jomas nevalstisko organizāciju ekspertu viedokli gadījumos, kad būvprojektā nav iespējams ievērot būvnormatīvu tehniskās prasības.

 
Apdrošināšana būvniecībā

Tiek saglabāts un kā obligāts tiek noteikts pienākums būvuzņēmējam un būvdarbu veicējam apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai, veselībai un mantai nodarītajiem zaudējumiem. Ja būvdarbu veikšanai nepieciešama būvatļauja, būvdarbu veicēja civiltiesiskā atbildība apdrošināma uz visu būvdarbu veikšanas laiku (24.pants).


Likumā papildus tiek noteikts, ka būvspeciālistiem ir pienākums apdrošināt savu profesionālo atbildību par būvniecības procesā to darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu citiem būvniecības dalībniekiem un trešo personu dzīvībai, veselībai vai mantai, kā arī videi (13.pants).

 

Skaidrojums par Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.502 „Noteikumi par būvspeciālistu un būvdarbu veicēju civiltiesiskās atbildības obligāto apdrošināšanu” piemērošanu

 

Būvniecības informācijas sistēma

Būvniecības informācijas sistēma ir valsts sistēma, kas ietver būvniecības procesam un tā kontrolei nepieciešamo informāciju un dokumentus un nodrošina informācijas apriti starp publiskās pārvaldes, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Būvniecības informācijas sistēmu izveido un uztur par būvniecības nozari atbildīgā ministrija.


Būvniecības informācijas sistēma ietver šajā likumā un citos likumos par būvniecību, mājokļu un ēku energoefektivitāti paredzētos reģistrus.

 

Būvkomersantu klasifikācija

Lai pretendētu uz būvdarbu veikšanu, kas pilnībā vai daļēji tiek finansēti no valsts, pašvaldības vai Eiropas savienības līdzekļiem, ja pasūtītājs ir valsts vai pašvaldība, būvkomersantam būs jāsaņem klasifikācijas dokuments.


Klasifikācijas dokuments būs nepieciešams, lai pretendētu dalībai publiskos iepirkumos. Būvkomersantus klasificēs, izvērtējot to finansiāli ekonomiskos rādītājus un tehniskos kritērijus, kā arī profesionālo pieredzi. Klasifikācijas sistēma tiks ieviesta no 2016.gada un to veiks Ekonomikas ministrija.


Klasifikācija nodrošinās, ka:
1) uzņēmumu nebūs nepieciešams vērtēt kā tādu publiskā iepirkuma ietvaros, līdz ar to vērtēšanas komisija vērtēs tikai konkursa piedāvājumus;
2) uzņēmējam nebūs ik reizi jāiesniedz liels daudzums dokumentu (mazināsies administratīvā sloga uzņēmējam);
3) tiks mazināts korupcijas un nevienlīdzīgas attieksmes risks iepirkumos;
4) sarežģītāks vai mērogā lielāks projekts tiks uzticēts tikai noteiktam būvnieku lokam.

Lapas informācija atjaunota:    04-01-2016