Valdība atbalsta pārvades elektrotīkla projekta īstenošanu

Šā gada 23. augusta sēdē Ministru kabinets pieņēma lēmumu apstiprināt Ekonomikas ministrijas sagatavotos rīkojuma projektus saistībā ar elektroenerģijas pārvades tīklu savienojuma “Igaunijas – Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums” (turpmāk – Trešais starpsavienojums) projekta īstenošanu. Pirmais no rīkojumiem (projektu skatīt šeit), nosaka Trešā starpsavienojuma pārbūvei un jaunbūvei paredzēto darbības vietu jeb elektrolīnijas trases izvietojumu. Savukārt, pamatojoties uz to, ka Trešā starpsavienojuma projekta īstenošana atbilst valsts interešu objekta kritērijiem, otrais rīkojums (projektu skatīt šeit) tam paredz nacionālā interešu objekta statusa noteikšanu.

 

Paaugstinot elektroapgādes drošumu, izlīdzinot cenu starpību starp Latvijas un Igaunijas cenu apgabaliem NordPool elektroenerģijas biržā, kā arī veicinot efektīvu elektroenerģijas tirgus darbību, Trešā starpsavienojuma projekts ir nozīmīgs nākotnes infrastruktūras projekts Latvijas iedzīvotājiem un visam Baltijas reģionam.

 

Projekta ietvaros plānots izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju Latvijas un Igaunijas teritorijā aptuveni 210 km garumā, starp 330 kV apakšstacijām Kilingi-Nemme Igaunijā un Rīgas TEC-2 Latvijā. Tas iedalās trīs posmos - posmā TEC-2 – Saulkrasti, virzot līniju pa jaunu trasi vienā koridorā ar Rail Baltica trasi, posmā Saulkrasti – Rūjiena, pārbūvējot esošās 110 kV līnijas šajā trasē, bet posmā Rūjiena – Latvijas - Igaunijas robeža, virzot līniju pa jaunu trasi.

 

Trešo starpsavienojumu ir paredzēts īstenot, atbilstoši ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras „Igaunijas – Latvijas trešais elektropārvades tīkla starpsavienojums no Sindi (Kilingi – Nemme) Igaunijā līdz Salaspils (vai Rīgas TEC-2) apakšstacijām Latvijā” ietvaros izstrādātajam ziņojumam un Vides pārraudzības valsts biroja 2016.gada 10.jūnija atzinumam Nr.7, jo īpaši, ņemot vērā prasības attiecībā uz norādītajiem ietekmes uz vidi samazinošajiem pasākumiem.

 

Trešā starpsavienojuma izvēlētais risinājums šķērsos Rūjienas, Mazsalacas, Alojas, Limbažu, Sējas, Garkalnes, Stopiņu, Inčukalna, Ropažu, Salaspils un Burtnieku novadu teritorijas. Šis risinājums ir piemērotākais no pārvades tīkla attīstības un drošuma perspektīvām, optimāls no ietekmes uz vidi aspekta, ar viszemākajām plānotām izbūves izmaksām un ar vismazāk ietekmēto īpašumu skaitu.

 

Trešā starpsavienojuma projektam ir piešķirts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (zināms kā CEF) līdzfinansējums 112,3 milj. EUR apmērā, kas ir 65% no kopējām projekta attiecināmajām izmaksām. No tiem 63,38 milj. EUR tiek piešķirti Latvijas pusei un 48,921 milj. EUR Igaunijas pusei. Projekta izmaksas Latvijas teritorijā ir plānotas ap 100 milj. EUR.

 

Plašāka informācija par Trešā starpsavienojuma projektu pieejama Latvijas pārvades sistēmas operatora AS „Augstsprieguma tīkls” tīmekļa vietnē - http://ast.lv/lat/attistiba/Latvijas_Igaunijas_3_starpsavienojums/.

Lapas informācija atjaunota:    21-09-2016