Biežāk uzdotie jautājumi

Jautājums: Uzņēmums ir paziņojis par uzņēmuma energoaudita veikšanu, tomēr tas nav iekļauts Energoefektivitātes likuma prasības izpildījušo uzņēmumu sarakstā. Kāpēc?

Atbilde: Lai izpildītu Energoefektivitātes likuma prasības, uzņēmumam jāziņo Ekonomikas ministrijai par uzņēmuma energoaudita veikšanu, vismaz trīs identificētajiem energoefektivitāti paaugstinošiem pasākumiem un to potenciālo enerģijas ietaupījumu atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energopārvaldības monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” 5. pielikumam. Tas pats attiecas uz uzņēmumiem, kas ieviesuši un sertificējuši energopārvaldības sistēmu vai papildinājuši un sertificējuši vides pārvaldības sistēmu.

 

Jautājums: Kas jādara uzņēmumam, ja tam nepieder ēka, kura tiek ekspluatēta? Vai tādā gadījumā uzņēmumam ir jāveic ēkas energoaudits?

Atbilde: Saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 7. pantu ēkai veic energoauditu, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja energosertifikāciju pieprasa pircējs, īrnieks vai nomnieks. No minētās prasības izriet, ka īrnieks vai nomnieks ir tiesīgs pieprasīt veikt ēkas energoauditu.

 

Jautājums: Uzņēmumā jau vairākus gadus darbojas vides pārvaldības sistēma ISO 14001:2005. Vai būs pietiekami, ja tiks paziņots par energoefektivitāti paaugstinošiem pasākumiem un prognozējamo ietaupījumu?

Atbilde: Nē. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu lielajam uzņēmumam sertificēta vides pārvaldības sistēma ir jāpapildina un jāsertificē, lai nodrošinātu nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu. Papildināšanu var veikt LATAK akreditēta institūcija.

Savukārt uzņēmumam, kurš ir lielais elektroenerģijas patērētājs, likuma prasību izpilde, papildinot vides pārvaldības sistēmu, vairs nav iespējama. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu lielajiem elektroenerģijas patērētājiem bija iespēja papildināt tikai tādu vides pārvaldības sistēmu, kas bija ieviesta līdz likuma spēkā stāšanās dienai  (2016.gada 29.martam) un tas bija jāizdara sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas.  

 

Jautājums: Kur iespējams meklēt akreditētu uzņēmuma energoauditoru?

Atbilde: Akreditētu uzņēmumu energoauditoru sarakstu var atrast Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja tīmekļvietnē: www.latak.gov.lv meklēt sadaļā “Akreditētās institūcijas”, izmantojot atslēgvārdu “energoaudits”.

 

Jautājums: Vai uzņēmumam, kurš nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, uzņēmuma elektroenerģijas pašpatēriņš ir jāieskaita galapatēriņā?

Atbilde: Uzņēmumu, kuru darbība atbilst  saimniecisko darbību statistiskajai klasifikācijai 35 (NACE 2. red.), t.i., tie uzņēmumi, kuri nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, pašpatēriņu uzrāda Enerģētikas sektorā, un tas nav klasificējams kā galapatēriņš. Šiem uzņēmumiem nav jāieskaita uzņēmuma elektroenerģijas pašpatēriņš savā galapatēriņā.

 

Jautājums: Kas var veikt energoauditu lielajos elektroenerģijas patērētājos?

Atbilde: Ja lielais elektroenerģijas patērētājs vienlaikus ir arī lielais uzņēmums, tad tajā energoauditu ir tiesīgs veikt uzņēmumu energoauditors, kurš atbilst Ministru kabineta 2016. gada 26. jūlija noteikumu Nr. 487 “Uzņēmumu energoaudita noteikumi” noteiktajām prasībām.

Akreditētu uzņēmumu energoauditoru sarakstu var atrast Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja tīmekļvietnē: www.latak.gov.lv meklēt sadaļā “Akreditētās institūcijas”, izmantojot atslēgvārdu “energoaudits”.

Gadījumā, ja lielais elektroenerģijas patērētājs nav lielais uzņēmums, bet ir mazais vai vidējais uzņēmums, tad atbilstoši Energoefektivitātes likuma 11. panta prasībām, energoauditu tajā ir tiesīgs veikt neatkarīgs eksperts ēku energoefektivitātes jomā vai uzņēmumu energoauditors. Neatkarīgo ekspertu energoefektivitātes jomā saraksts ir pieejams šeit: Neatkarīgo ekspertu ēku energoefektivitātes jomā reģistrs

 

Jautājums: Vai uzņēmuma energoauditu var veikt uzņēmuma iekšējie speciālisti?

Atbilde: Latvijā nav ieviesta sistēma, kas atbilstoši  Energoefektivitātes direktīvas 2012/27/ES 8. panta pirmās daļas prasībām nodrošina un pārbauda uzņēmuma iekšējo speciālistu vai energoauditoru veiktos energoauditus. Uzņēmuma iekšējie speciālisti var veikt uzņēmuma energopatēriņa novērtējumu gadījumā, kad uzņēmums ievieš sertificētu energopārvaldības sistēmu.

 

Jautājums: Kā rīkoties uzņēmumam, kas atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam saskaņā ar sadales operatora datiem, bet faktiski nav elektroenerģijas patērētājs, jo elektroenerģiju nodod tālāk apakšlietotājiem?

Atbilde: Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa noteikumu Nr.202 “Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību” 4.punktu lielajam elektroenerģijas patērētājam gadījumos, ja tas nodod elektroenerģiju apakšlietotājiem, ir jāiesniedz Ekonomikas ministrijā energoauditora apstiprināta energobilance ar katram apakšlietotājam nodotās elektroenerģijas patēriņu, kas ir 500 MWh un vairāk.

 

Jautājums: Vai gadījumā, ja ir iesniegta energoauditora apstiprināta energobilance par apakšlietotāju, kura elektroenerģijas patēriņš pārsniedz 500 MWh, Energoefektivitātes likumā noteiktie pienākumi tiks attiecināti uz apakšlietotājiem. Ja, jā, tad, kādā termiņā apakšlietotājam jāveic pirmais energoaudits vai jāievieš energopārvaldības sistēma vai jāpapildina vides pārvaldības sistēma?

Atbilde: Jā, ja energoauditora apstiprinātajā energobilancē norādīts apakšlietotāja elektroenerģijas patēriņš, kas pārsniedz 500 MWh, Energoefektivitātes likumā noteiktie pienākumi tiks attiecināti uz apakšlietotājiem. No Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa noteikumu Nr.202 “Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību” 3.1.apakšpunkta izriet, ka komersantam, kas pamatojoties uz elektroenerģijas patēriņu kārtējā gadā atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam, gada laikā jāveic pirmais energoaudits. Tādējādi, piemēram, ja lielais elektroenerģijas patērētājs 2018.gada janvārī ir iesniedzis energobilanci, kas apliecina konkrēto apakšlietotāju, kas atbilst lielajam elektroenerģijas patērētājam, tad šim apakšlietotājam  energopārvaldība jāievieš ne vēlāk kā līdz 2019.gada 1.janvārim.

 

Jautājums: Kā rīkoties uzņēmumam, kas atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam, bet nav  elektroenerģijas reālais patērētājs, jo objekti, kuros ir vislielākais elektroenerģijas patēriņš, tiek izīrēti vai iznomāti?

Atbilde: Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa noteikumu Nr.202 “Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību” 5.punktu lielais elektroenerģijas patērētājs sertificētajā energopārvaldības sistēmā vai energoauditā, vai papildinātajā vides pārvaldības sistēmā var neietvert apakšlietotāju elektroenerģijas patēriņu, ko tas nevar ietekmēt, ja ir noslēgts elektroenerģijas tirdzniecības līgums vai telpu īres vai nomas līgums un apakšlietotājs norēķinās saskaņā ar kontroles mēraparāta rādījumiem.

 

Jautājums: Vai energopārvaldība jāievieš lielajam elektroenerģijas patērētājam līdz 2018.gada 1.aprīlim, ja 2017.gadā uzņēmumam elektroenerģijas patēriņš nepārsniedz 500 MWh?

Atbilde: Nē, jo saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 12.pantu energopārvaldība jāievieš lielajam elektroenerģijas patērētājam, kuram ikgadējais patēriņš pārsniedz 500 MWh. Proti, termiņš - 2018.gada 1.aprīlis, kas noteikts Energoefektivitātes likuma pārejas noteikumu 10.punktā, ir attiecināms uz tādu komersantu, kam gan 2016.gadā, gan 2017.gadā elektroenerģijas patēriņš saskaņā ar sistēmas sadales operatora sniegtajiem datiem pārsniedz  500 MWh.

 

Jautājums: Vai uzņēmuma reorganizācijas gadījumā Energoefektivitātes likumā noteiktie pienākumi pāriet jaunajam uzņēmumam un kādā veidā tiks konstatēts minētais fakts?

Atbilde: Saskaņā ar Komerclikuma 334.pantu komercsabiedrību var reorganizēt apvienošanas, sadalīšanas vai pārveidošanas ceļā. Minētā likuma 334.panta piektā daļa paredz, ka apvienošanas gadījumā pievienojamās sabiedrības tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai. Par komercsabiedrības reorganizēšanu ir jāinformē Ekonomikas ministrija, iesniedzot tai attiecīgu dokumentāciju, kas atspoguļo konkrētās komercsabiedrības reorganizēšanas veidu.

 

Jautājums: Kāda atbildība ir paredzēta lielajam elektroenerģijas patērētājam, ja tas neievieš energopārvaldību?

Atbilde: Lielajam elektroenerģijas patērētājam, ja tas neizpildīs Energoefektivitātes likumā noteiktos pienākumus, tiks piemērota energoefektivitātes nodeva.

 

Jautājums: Kādā apmērā tiks noteikta energoefektivitātes nodeva?

Atbilde: Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 11.aprīļa noteikumiem Nr.202 “Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas un kontroles kārtību” nodeva tiks aprēķināta 7%  apmērā no Eurostat publicētās vidējās elektroenerģijas cenas, reizinot ar attiecīgā gada elektroenerģijas patēriņu. Nodevas aprēķinā tiks izmantots tā gada elektroenerģijas patēriņš, kurā komersants ir kļuvis par lielo elektroenerģijas patērētāju. 

Nodevas aprēķins veicams pēc šādas formulas:

Nn = Cn x7% x An, kur

Nn – elektroenerģijas nodevas apmērs nodevas piemērošanas gadā (euro);

Cn – Eurostat publicētā elektroenerģijas vidējā cena rūpnieciskajiem uzņēmumiem bez nodokļiem un nodevām euro/MWh  (gadā, kurā komersants kvalificējas par lielo elektroenerģijas patērētāju);

Cn x 7% – energoefektivitātes nodevas likme gadā, kurā komersants kvalificējas par lielo patērētāju (euro/MWh).

An – elektroenerģijas patēriņš gadā, kurā komersants kvalificējas par lielo patērētāju (MWh);

 

Jautājums: Kā komersantam jāziņo Ekonomikas ministrijai par īstenotajos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos sasniegtajiem ietaupījumiem?

Atbilde: Komersantam  ir jāaizpilda un līdz katra gada 1.novembrim jāiesniedz Ekonomikas ministrijā Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energopārvaldības monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” noteiktais 2. pielikums. Minēto 2.pielikumu lūdzu skatīt šeit: https://likumi.lv/wwwraksti/2016/211/668/P2.DOCX. Aizpildot 2.pielikumu, komersants var izmantot metodiskos norādījumus:  https://www.em.gov.lv/files/energetika/Metodiskie%20noradijumi_17072017.pdf un enerģijas ietaupījumu katalogu: https://www.em.gov.lv/files/energetika/ENERGIJAS_IETAUPIJUMU_KATALOGS.xlsx  

 

Jautājums: Kādos gadījumos komersantam jāaizpilda Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumu Nr. 668 “Energopārvaldības monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi” noteiktais 2.pielikums?

Atbilde: 2.pielikuma iesniegšanas pienākums attiecas uz uzņēmumiem, kas ir veikuši energoauditu vai ieviesuši un sertificējuši energopārvaldības sistēmu vai papildinājuši un sertificējuši vides pārvaldības sistēmu. Komersants katru gadu līdz 1. novembrim iesniedz Ekonomikas ministrijai enerģijas ietaupījumu pārskatus par īstenotajos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos sasniegtajiem ietaupījumiem iepriekšējā kalendāra gadā. Vienlaikus komersants var ziņot par īstenotajos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos sasniegtajiem ietaupījumiem arī tādā gadījumā, ja uzņēmums ir veicis energoefektivitātes pasākumus pirms energopārvaldības sistēmas ieviešanas vai energoaudita veikšanas vai vides pārvaldības sistēmas papildināšanas, par kuriem iepriekš nav paziņojis Ekonomikas ministrijai.

 

Jautājums: Vai uzņēmumam, kurš 2018.gadā ir ieviesis energopārvaldības sistēmu, ir līdz 2018.gada 1.novembrim jāiesniedz 2.pielikums?

Atbilde: Nē, uzņēmumam, kas ieviesis energopārvaldības sistēmu 2018.gadā, par  īstenotajos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumos sasniegtajiem ietaupījumiem jāziņo līdz 2019.gada 1.novembrim. Līdz 2019.gada 1.novembrim 2.pielikums jāiesniedz arī tādā gadījumā, ja konkrētajā termiņā uzņēmums nav veicis attiecīgos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus un ietaupījumi noteiktajā laika posmā nav gūti.

 

Jautājums: Kā var iesniegt 2.pielikumu?

Atbilde: Komersants 2.pielikumu var nosūtīt Ekonomikas ministrijai pa pastu uz adresi Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519 vai uz elektroniskā pasta adresi: pasts@em.gov.lv, ja dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu, vai arī dokumentus var iesniegt klātienē Brīvības ielā 55, Rīgā.

 

Eurostat publicētā vidējā elektroenerģijas cena rūpniecībā Latvijā ir atrodama tīmekļvietnē, izvēloties šķirkli “Medium size enterprises”: (http://ec.europa.eu/eurostat/tgm/refreshTableAction.do?tab=table&plugin=1&pcode=ten00117&language=en )

Lapas informācija atjaunota:    24-10-2018