Iestādes stratēģija efektīvai uzraudzībai

                                                                                                                                                 

  • skaidri formulēta uzraudzības stratēģija, par ko informēta sabiedrība;
  • galvenais uzdevums ir paaugstināt atbilstības līmeni nozarē noteiktajām prasībām;
  • uzraudzības iestādes regulāri novērtē uzraudzības rezultātus un vērtē, kādas metodes labāk strādā;
  • sadarbība ar NVO – dialogs uzraudzības prioritāšu noteikšanā, nozares lielāko problēmu identificēšanā. Nozare ir ieinteresēta, ka joma ir sakārtota un pastāv godīga konkurence;
  • iestāžu savstarpējās sadarbības veicināšana, informācijas apmaiņa;
  • vienveidīgas pieejas izmantošana uzraudzības aktivitātēs, īpaši starp dažādām iestāžu struktūrvienībām.

 

Lielākais uzraudzības iestāžu izaicinājums ir izstrādāt un ieviest tiesību aktu izpildes uzraudzības stratēģiju, panākot maksimāli augstu atbilstības līmeni un vienlaikus saglabājot iespējami zemas izmaksas un administratīvo slogu nozarei. Labi formulēta uzraudzības stratēģija, kas tiek darīta zināma arī sabiedrībai, sniedz vajadzīgo motivāciju uzraugāmajām personām, sniedz pietiekamas vadlīnijas iestāžu personālam, samazina izdevumus valstij un dod iespēju sasniegt augstāku atbilstības līmeni, efektīvāk izmantojot pieejamos resursus. Lai to panāktu, ir nepieciešama skaidra vīzija par atbilstību veicinošajiem faktoriem.
 

Arvien lielāka nozīme tiek piešķirta uzraudzības fāzei un samērīguma veicināšanai tās īstenošanā, kas nozīmē gan uzraudzības resursu sadali atbilstoši riska līmenim, gan uzraudzības pasākumu samērīgumu ar pārkāpuma smagumu. Šādu principu īstenošana ne tikai samazina slogu nozarēm un iedzīvotājiem, bet arī atbrīvo resursus produktīvāku darbu veikšanai, vienlaikus uzlabojot vēlamā rezultāta sasniegšanu. Uzlabot efektivitāti var gan pārskatot iestādes darba politiku, gan struktūru un izmantotos darba līdzekļus. Iestādēm savā darbā jākoncentrējas uz riska analīzi un mērķtiecīgāku pārbaužu un citu uzraudzības līdzekļu izmantošanu mērķa panākšanai – atbilstības nodrošināšanai.
 

Iestādes regulāri veic savu uzraudzības rezultātu izvērtējumu - kuras izraudzītās riska jomas ir uzlabojušās un kuras nē, vērtē arī izmantotos uzraudzības līdzekļus, un kuras metodes labāk strādā atbilstības līmeņa celšanai.
 

Lielbritānijas uzraugošās iestādes savās uzraudzības aktivitātēs un komunikācijā ar iesaistītajām pusēm ievēro valdības izstrādātu Uzraudzības konkordātu, kas nosaka vienotus labas uzraudzības principus: caurskatāmu standartu ieviešana, atvērtība, izpalīdzība, sūdzību izskatīšanas procedūras, proporcionalitāte un konsekvence iestāžu darbībās. Konkordāts ir atbalsts gan uzraugošajām iestādēm, gan uzņēmējiem, jo sniedz skaidru un paredzamu sadarbības modeli, kas balstīts uz vienotiem un visām iesaistītajām pusēm zināmiem principiem.

 

Dialogs ar nozari

Uzņēmējiem ir svarīgi zināt un saprast iestādes uzraudzības politiku, tāpēc uzraugošo iestāžu noteiktos principus un kontroles kvalitātes standartus dara zināmus plašākai sabiedrībai. Tāpat būtiski ir sadarboties ar uzņēmēju nevalstiskajām organizācijām un nozarēm, mēģinot atrast sadarbības formas, lai cīnītos ar nozarē konstatētajam problēmām, kā arī identificētu uzraudzības prioritātes. Uzņēmēji, kas ievēro tiesību normās uzliktos pienākumus, ir ieinteresēti nozares sakārtošanā un godīgas konkurences nodrošināšanā. Arī uzņēmēju organizācijas var sniegt viedokli par izmantotajiem uzraudzības līdzekļiem un to ietekmi uz uzņēmēju motivāciju.

 

Konkurences padome ir izveidojusi praksi konsultēties ar nevalstiskajām organizācijām par iestādes uzraudzības prioritātēm un aktualitātēm, atskaitīties ikgadēji par tās izpildītiem uzdevumiem un iegūt atgriezenisku vērtējumu par iestādes darba kvalitāti. Sabiedrības līdzdalība ir abpusēji vērsts process – uzturot aktīvu dialogu ar Latvijas uzņēmējiem un to profesionālajām apvienībām, Konkurences padome nodrošina izpratni par spēkā esošajām tiesību normām un veicina to ievērošanu, kā arī pati gūst vispusīgāku informāciju par situāciju tirgū, kas savukārt ļauj veidot kvalitatīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu konkurences politiku.

 
Iestāžu savstarpējā sadarbība

Kā viens no veidiem uzraudzības darbību optimizēšanai un sloga atvieglošanai uzņēmējiem ir iestāžu savstarpējā sadarbība uzraudzības darbā, informācijas apmaiņa, kā arī atsevišķos gadījumos, kad ir identificējamas kopīgas uzraudzības intereses, kopēju pārbaužu veikšana.
 

Lai nepieļautu neatbilstošu preču ienākšanu Latvijas un ES teritorijā, Patērētāju tiesību aizsardzības centram izveidota sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi preču kontrolēm uz robežas. Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde ikgadēji veic Patērētāju tiesību aizsardzības centra prioritāri noteikto preču pārbaudes uz robežas saskaņā ar izstrādātiem kontrolsarakstiem. Ja rodas šaubas par preces atbilstību, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs 3 darba dienu laikā sniedz Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei atzinumu, vai produktu ļauts laist brīvā apgrozībā. Tādējādi tiek ekonomēti uzraugošo iestāžu resursi, jo tirgū jau sākotnēji netiek ielaisti neatbilstoši produkti.

 

Jomās, kurās noteikta vairāku iestāžu kompetence, svarīgi nodrošināt savstarpējās informācijas apmaiņu vai kopēju apmācību organizēšanu.
 

Lai Valsts ieņēmumu dienesta muitas amatpersonas būtu informētas par aktualitātēm dzīvu dzīvnieku, preču un produktu veterinārās, pārtikas nekaitīguma, nepārtikas preču drošuma un fitosanitārās kontroles jomā, apmācības regulāri veic attiecīgās nozares speciālisti – Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonas. Mācības notiek gan centralizēti, gan uz vietas muitas kontroles punktos. Mācības satur gan teorētisku, gan praktisku informāciju, ir iespēja apspriest neskaidros jautājumus un problēmsituācijas.

           

Uzraudzības iestādēm kā regulējuma praktiskajiem īstenotājiem ir objektīvs redzējums uz tiesību aktu normu efektivitāti, kā arī to saprotamību un praktiskās ieviešanas iespējām. Līdz ar to uzraudzības iestāžu sadarbība ar politikas veidotāju labāka regulējuma principu īstenošanai un sabiedrības un uzņēmēju interešu sabalansēšanai ir veicināma un atbalstāma.

 

Uzraudzības konsekvence

Uzraudzības efektivitātes nodrošināšanai ir svarīga vienveidīga pieeja uzraudzības aktivitātēm. Nekonsekvence starp vienas iestādes inspektoriem, prasību atšķirīga interpretācija, kā arī neprognozējamība no uzraugošo iestāžu puses komersantiem rada lielu slogu un var novest arī pie sliktākiem atbilstības rezultātiem, jo uzņēmējiem zūd motivācija censties prasības izprast un ievērot. Šis ir īpaši aktuāli iestādēm, kam vairākas struktūrvienības atrodas dažādos reģionos. Regulāras reģionālo vadītāju tikšanās, inspektoru un darbinieku apmācības, kā arī apmācības jaunajiem darbiniekiem, kas tikko uzsākuši savas darba gaitas iestādē un ilggadējiem darbiniekiem palīdz nodrošināt vienveidību piemērojamo prasību un dažādu situāciju interpretācijā. Svarīgi, ka uzņēmējs var paļauties uz iestādē strādājošo darbinieku kompetenci un darbību konsekvenci.

 

Lai nodrošinātu vienveidību iestādes darbā, Valsts darba inspekcija veic gan jauno darbinieku apmācības (paredzot darbinieku specializāciju pa konkrētām nozarēm), gan veicot ilggadējo darbinieku apmācības, kam nepieciešama zināšanu atjaunināšana, ņemot vērā aktuālas tendences darba tiesību un darba aizsardzības jomā. Savukārt Veselības inspekcija izstrādājusi vadlīnijas inspektoriem tipveida kontroles lapu prasību piemērošanas skaidrojumam un prasību izpildes vērtējumam. Procedūru, tipveida kontroles lapu un vadlīniju aktuālās versijas tiek uzturētas Veselības inspekcijas portālā – “Kvalitāte. Process. Rezultāti.”

 

Konsekvenci lēmuma pieņemšanā var veicināt arī pieņemto lēmumu un rakstveida apņemšanos publicēšana mājas lapā, kas dod iespēju uzzināt iestādes oficiālo viedokli gan komersantiem, gan darbiniekiem

                                                                                                                                                 

Lapas informācija atjaunota:    13-06-2017