Rezultatīvie rādītāji

                                                                                                                                             

  • rezultatīvajos rādītājos būtu jāatspoguļojas uzraudzības galvenajam mērķim - sasniegt zināmu atbilstības līmeni un nodrošināt tā stabilitāti;
  • rezultatīvajiem rādītājiem ne iestādes, ne konkrēta darbinieka līmenī nebūtu jāveicina sodu uzlikšana;
  • darbiniekiem jāizskaidro noteiktie rezultatīvie rādītāji, to mērķi un sasniegšanas nepieciešamība.

 

Uzraudzības iestāžu darbībās rādītāji palīdz vadīt mērķu sasniegšanu gan iestādēm, gan to darbiniekiem. Darbības rādītājiem jābūt  tādiem, kas nodrošina motivāciju, kontroli un ir pietiekami efektīvi.
 

Uzraudzības iestādes regulāri pārskata savu uzraudzības politiku un iekšējos procesus, lai pārliecinātos par noteikto mērķu sasniegšanu. Būtiski ir balstīties uz skaidriem un saprotamiem kritērijiem un izmērāmiem datiem, kā arī definēt to, kā tiks vērtēts uzraudzības rezultāts (evidence based enforcement). Nebūtu pieļaujams, ka tiek veicināta sodu uzlikšana kā rezultatīvs rādītājs gan iestādes novērtējumā, gan arī individuāla inspektora darbības novērtējumā.

 

Valsts Vides dienesta pieeja, vērtējot uzņēmumu atbilstību prasībām:

Kā viens no budžeta rezultatīvajiem rādītājiem ir noteikts sasniegt, ka:

  • 95% operatoru, kam jāsaņem A kategorijas atļaujas piesārņojošas darbības veikšanai, tādu ir saņēmuši;
  • 82% uzņēmumu, kas saņēmuši B kategorijas atļauju piesārņojošas darbības veikšanai, strādā atbilstoši atļaujas un normatīvo aktu prasībām.

Šādi iestāde cenšas mainīt pieeju “uzņēmums strādā, bet mēs viņu kontrolējam”, uz pieeju “sadarbojoties panākam iespējami augstāku atbilstošu uzņēmumu skaitu”. Tas liek arī darbiniekiem domāt mazliet citādi. Iestāde atlasa riskantākos un problemātiskākos uzņēmumus un tieši ar tiem strādā, atbilstošajiem uzņēmumiem samazinot kontroles un atbalsta intensitāti.

 

Tāpat arī būtiski ir veikt novērtējumu par uzraudzības metožu efektivitāti un vērtēt, vai konkrētajā darbības jomā tiek panākta situācijas uzlabošanās vai stabilitāte.

 

Konstatējot regulāras higiēnas neatbilstības Nīderlandes kebabu restorānos, Nīderlandes Pārtikas drošuma iestāde (Netherlands Food Safety Authority), meklējot efektīvākās uzraudzības metodes, realizēja atšķirīgu uzraudzības projektu, kas paredzēja uzvedības pētījuma veikšanu uzraudzības darbību ietvaros. Veicot pārbaudes kebabu restorānos, inspektori piemēroja 3 dažādas uzraudzības stratēģijas:

1) veikt uzraugošās darbības kā līdz šim;

2) pārbaudes laikā pasniegt dāvanu - salātu standziņas (veido pozitīvu kontaktu ar dāvanas saņēmēju un rada neapzinātu vēlmi atlīdzināt);

3) runāt ar autoritāti (ņemot vērā austrumu kultūrā stingri noteikto hierarhiju, restorāna darbā iesaistītie darbinieki respektē un ievēro tēva teikto, tāpēc inspektori mēģināja pārliecināt tēvu par higiēnas prasību ievērošanas nepieciešamību).

Projekta gaitā veicot atkārtotas pārbaudes tika vērtēts, kura no uzraudzības stratēģijām sniedza vislabākos rezultātus prasību ievērošanas panākšanā. Šāda pieeja palīdz taupīt resursus nākotnē, veicot pārbaudes iespējami efektīvākajā veidā.

           

Definējot rezultatīvos rādītājus, iestādēm jāietver arī rādītāji, kas vērsti uz klientu apkalpošanas kultūras uzlabošanu.

                                                                                                                                             

Lapas informācija atjaunota:    13-06-2017