Uz atbilstības panākšanu vērsta uzraudzības politika

                                                                                                                                                 

  • galvenais mērķis ir nodrošināt atbilstību, nevis uzlikt sodu;
  • sodiem jābūt proporcionāliem izdarītajiem pārkāpumiem;
  • iestādēm ir skaidra, caurskatāma un sabiedrībai zināma sodu politika;
  • iestādes veicina un atbalsta uzņēmēju brīvprātīgās darbības tiem noteikto pienākumu izpildi; ja uzņēmējs nesadarbojas pārkāpuma novēršanā, soda sankcijas aug;
  • iestādē noteikti vienoti kritēriji sodu piemērošanai, kas paredz iespēju nesodīt un risina korupcijas riskus.

 

Sodiem jābūt ar pietiekamu preventīvu spēku, lai, piemērojot sankcijas nopietnu pārkāpumu gadījumā, tās būtu pietiekami atturošas no turpmākiem pārkāpumiem un neradītu situācijas, kad uzņēmējiem izdevīgāk ir nomaksāt sodu un turpināt neatļauto rīcību. Vienlaikus jāatceras, ka sods soda pārkāpēju, taču tas pats par sevi neaizsargā tās personas, pret kurām tika vērsts pārkāpums. Līdz ar to par iestādes primāro interesi un mērķi būtu jāpadara pārkāpuma novēršana, nevis sodīšana.
 

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21.pants paredz iespēju atbrīvot no administratīvās atbildības maznozīmīgu pārkāpumu gadījumā. Ja ziņas par administratīvo pārkāpumu ir pietiekamas, lai konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, institūcija ir tiesīga neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību un atbrīvot personu no administratīvās atbildības, aprobežojoties ar mutvārdu aizrādījumu.
 

Proporcionāla un uz risku balstīta uzraudzība paredz, ka par nopietniem pārkāpumiem, kas apdraud dzīvību, veselību, vai citas būtiskas sabiedrības intereses (neraugoties uz to, ka uzņēmums ierindots “labo” uzņēmumu sarakstā, vai ir uzsācis savu darbību nesen) tiek piemērots skarbāks sods, nekā gadījumos, kad konstatēti salīdzinoši mazāks apdraudējums. Lai sasniegtu labākus uzraudzības rezultātus, uzraugošo iestāžu rīcībā jābūt pietiekamiem dažāda veida instrumentiem, kas varētu tikt piemēroti proporcionāli un atkarībā no konstatētā pārkāpuma un iesaistītā komersanta uzvedības. Jāveido uzraudzības prakse, kuras ietvaros komersants būtu ieinteresēts konsultēties pirms tiesisko seku iestāšanās.
 

Motivācijas veicināšanai uzraudzības politikai būtu jābalstās uz sadarbību starp iestādi un uzņēmēju likumdošanas prasību izpildes panākšanai (A variants), ko vienlaikus balsta barga sodu politika, kas tiek īstenota gadījumos, kad sadarbība nav sniegusi vajadzīgo rezultātu (B variants):

Lai novērstu situācijas, kad uzņēmēji ļaunprātīgi izmanto Latvijas liberālo jaunu uzņēmumu reģistrēšanas iespēju, lai izvairītos no uzņēmumam uzliktā soda (slēdz “sodīto” uzņēmumu un dibina jaunu, turpinot iesākto neatbilstošo praksi), nākotnē politikas veidotājiem nepieciešams domāt par risinājumiem, kas personām ar šādu darbības vēsturi uzliktu ierobežojumus veikt komercdarbību, piemēram, iemaksājot depozītu, vai pēc noteikta pārkāpumu daudzuma liegtu iespēju nodarboties ar komercdarbību.

 

Jauni uzņēmumi

Ja iestādei ir zināms, ka uzņēmums ir uzsācis savu darbību nesen, tam dod iespēju laboties, nepiemērojot sankcijas pirmreizēju maznozīmīgu pārkāpumu gadījumos, lai jau pirmsākumos nodibinātu pozitīvu un uz sadarbību vērstu kultūru starp jauno komersantu un uzraugošajām iestādēm. Vienlaikus jāvērtē, vai šāda stratēģija var tikt attiecināta uz smagiem pārkāpumiem, kas rada, vai, uzraugošās iestādes ieskatā, varētu radīt lielu apdraudējumu vai smagas sekas.

 

Brīvprātīgas darbības pārkāpuma novēršanai

Kur iespējams, iestādes vispirms veicina brīvprātīgas darbības, ļaujot komersantiem pašiem novērst konstatētās neatbilstības un veikt nepieciešamās korektīvās darbības. Ja pārkāpums ir maznozīmīgs un nerada apdraudējumu veselībai, dzīvībai, vai citām būtiskām sabiedrības interesēm, un uzņēmums ir apņēmies pārkāpumu novērst, iestādes vērtē administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas lietderību. Jāņem vērā, ka administratīvās lietas uzsākšana ir sarežģīts process, kas rada lielas izmaksas arī pašai iestādei, tāpēc arī brīdinājuma piemērošana administratīvā procesa ietvaros ir smagnējs un lielus resursus pieprasošs mehānisms. Tā vietā iestādēm ir jāizmanto  citus, efektīvākus mehānismus atbilstības panākšanai, vienlaikus taupot arī resursus. Iestādes veicina un atbalsta uzņēmēju brīvprātīgās darbības tiem noteikto pienākumu izpildei (tai skaitā vadlīniju un labas ražošanas un pakalpojumu sniegšanas prakses izstrādi).

 

Gadījumos, kad konstatēts patērētāju tiesību pārkāpums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var aicināt komersantu veikt labprātīgās darbības, piemēram, reklāmas un negodīgas komercprakses jomās komersantam tiek izteikts aicinājums iesniegt rakstveida apņemšanos novērst pārkāpumu. Ja komersants ir iesniedzis rakstveida apņemšanos un noteiktajā termiņā visus pasākumus ir atbilstoši īstenojis, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nepieņem lēmumu un nepiemēro naudas sodu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrā ir izstrādātas iekšējās vadlīnijas komercprakses un reklāmas uzraudzības jomā, kā noteikt pārkāpuma smagumu un atkarībā no tā tiek veiktas nepieciešamās darbības. Uzņēmēju sniegtās rakstveida apņemšanās pieejamas PTAC mājas lapā.

 

Papildus veids, kā veicināt brīvprātīgās darbības no uzņēmumu puses, ir veicināt uzņēmumu labās prakses standartu vai iekšējo kontroles sistēmu izstrādi kā uzņēmuma atbilstības paškontroles veidu. Attiecīgi, ja uzņēmums pats konstatē neatbilstību un to novērš, paziņojot par to iestādēm, iestādes izvērtē nepieciešamību piemērot sodu un gadījumos, kad tas iespējams, sodu nepiemēro.

 

Korupcijas risku mazināšana lēmumu pieņemšanā

Iestādes izstrādā plānus korupcijas risku mazināšanai. Tāpat, lai veicinātu vienveidīgu attieksmi pret uzņēmējiem, iestādes nosaka skaidrus kritērijus pārbaužu veikšanai un sodu piemērošanai, kas dod iespēju pie konkrētiem apstākļiem sodu nepiemērot. Piemēram, piemēroto sodu caurskatāmības nolūkos jācenšas nodrošināt, ka inspektori, kas dodas pārbaudēs, vienpersoniski nepieņem lēmumus par sodu piemērošanu.
 

Valsts vides dienestā izveidotā sistēma paredz, ka inspekciju veic viens darbinieks, taču lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā pieņem cits iestādes darbinieks. Inspekciju rezultāti tiek apspriesti ar tiešo vadītāju, kopīgi izlemjot, kuras neatbilstības ir vērtējamas kā nebūtiskas un kuras kā būtiskas. Šāda pieeja izslēdz subjektivitāti.

                                                                                                                                                 

Lapas informācija atjaunota:    13-06-2017