Uz riska novērtējumu balstīta uzraudzība

                                                                                                                                                 

  • resursu pareiza un efektīva sadale, izmantojot uz risku balstītas metodes;
  • riska jomu izvērtēšana un prioritāšu noteikšana;
  • komersantu vēsturiskās uzvedības izmantošana uzraudzības metožu izvēlē;
  • ja kādā jomā situācija uzlabojas, pārbaudes samazina.

 

Riska analīzes izmantošana iestādes prioritāšu noteikšanā

Viens no uzraugošo iestāžu lielākajiem izaicinājumiem ir pieejamo resursu pareiza sadale, lai sasniegtu labākos rezultātus ar piešķirtajiem valsts budžeta resursiem. Tiesību aktu ieviešanai un pārbaudēm jābūt pamatotām – lēmumu par to, ko un ar kādām metodēm uzraudzīt,  jābalsta uz datiem un rezultāti regulāri jāpārvērtē. Riska analīze palīdz noteikt nepieciešamo pārbaužu skaitu konkrētajā jomā un novirzīt pārbaudes uz vietām, kurās pastāv lielākais apdraudējums. Lai veicinātu datu pieejamību un apkopošanu, iestādēm nepieciešami resursi datu vākšanas un uzglabāšanas sistēmu attīstībai. Ieguldījumi datu informācijas sistēmās uzlabos uzraudzības praksi, kā arī samazinās uzraudzībai nepieciešamos līdzekļus nākotnē, jo palīdzēs koncentrēt uzraudzības aktivitātes uz lielākajām riska grupām, vienlaikus noņemot slogu no komersantiem, kas sistemātiski ievēro prasības.
 

 Atbilstība un tiesību normu ievērošana ir visas sabiedrības interesēs, tāpēc iestādēm jāveicina arī privātā sektora un sabiedrības iesaiste atbilstības panākšanā, veicot aktīvāku sabiedrības informēšanu un veicinot privātā sektora iesaisti atbilstības panākšanā. Izglītots pircējs “balso” ar savu maciņu, izvēloties pārdevējus un pakalpojumu sniedzējus, kas ievēro prasības un patērētāju tiesības. Pārbaudes un uzraudzība nevar notikt visur un vienmēr, līdz ar to jāveicina citi veidi, kā panākt maksimālu atbilstību. Uzraudzībai attiecīgi jābūt uz risku balstītai un proporcionālai riska līmenim, uzraudzības darbības jāvērš uz riska samazināšanu un jāpielāgo nozares specifikai un uzvedībai.
 

Uzraudzība var būt:

  • reaktīvā (iestāde reaģē uz sūdzībām vai negadījumiem);
  • proaktīvā (aktīva iestādes rīcība):
    • uz produktu orientēta (iestāde uzraudzībā orientējas uz konkrētu produktu, pārbaudēm atlasot uzņēmumus, kas ir iesaistīti šo produktu ražošanā un izplatīšanā);
    • uz uzņēmumu orientēta (iestāde uzraudzību orientē uz savas uzraudzības jomas uzņēmumiem);
    • uz riskiem orientēta (iestāde orientējas uz konkrētu risku samazināšanu);
    • uz tirgus monitorēšanu orientēta (konkrētas tirgus daļas uzraudzība).

Resursu novirzīšana uz tiem uzņēmumiem/jomām, kas potenciāli neizpilda prasības, ir izplatīta uzraudzības tendence ES dalībvalstīs, samazinot pārbaužu skaitu “labajos” uzņēmumos un novirzot tiešās uzraudzības darbības uz tiem uzņēmumiem, kas nepilda prasības. Šādā veidā uzņēmumi tiek stimulēti prasības ievērot, jo tad uzraudzības slogs samazinās.

 

Uzņēmēju vēsturiskās uzvedības izmantošana riska analīzē

Uzraugošās iestādes var piemērot dažādas uzraudzības metodes, ņemot vērā kontrolēto komersantu vēsturisko uzvedību. Tādējādi tiek mazināts slogs komersantiem, kas regulāri ievēro prasības. Ja uzņēmēji ir informēti par šādu taktiku, tiem ir lielāka motivācija pilnveidot savu praksi un aktīvāk sadarboties ar uzraugošajām iestādēm, lai iekļūtu “labo” uzņēmēju sarakstā. Komersanti, kas uzrāda sistemātiskus un atkārtotus pārkāpumus, tiek ierindoti augsta riska kategorijā ar attiecīgi biežākām pārbaudēm. Savukārt komersanti, kas regulāri uzrāda pozitīvus kontroļu rezultātus un labu sadarbību ar uzraugošajām iestādēm, pakāpeniski tiek pārbaudīti retāk.
 

Konstatējot pārkāpumus, uzraugošās iestādes vērtē komersanta sadarbību ar iestādi - vai uzņēmums ir atvērts un vaļsirdīgi atzīst savu kļūdu, un aktīvi strādā, lai novērstu konstatētās problēmas, vai tieši pretēji - slēpj un apstrīd acīmredzamus pārkāpumus, atsakās novērst vai novērš konstatētos pārkāpumus tikai daļēji.

 

Sākot ar 2012. gada 1. jūliju ir uzsākta Padziļinātās sadarbības programmas (turpmāk - programma) darbība. Programmas mērķis ir veicināt ciešāku un efektīvāku sadarbību starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, mazinot administratīvo slogu. Nodokļu maksātājam, kas vēlas piedalīties programmā, jāiesniedz elektroniski pieteikums dalībai programmā, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanās sistēmu. Programmā iekļautie nodokļu maksātāji saņem dažādas priekšrocības, tai skaitā individuālu VID konsultantu, ātrākas atbildes uz iesniegumiem un atvieglotākas procedūras.

Valsts darba inspekcija veic prioritāšu plānošanu saskaņā ar 2014. gadā izstrādāto informācijas sistēmu, kas nodrošina preventīvo apsekojumu plānošanu atkarībā no uzņēmumu bīstamības gradācijas pēc dažādiem kritērijiem, piemēram, darbības nozares, nelaimes gadījumu un administratīvo pārkāpumu biežuma, darbinieku skaita, kā arī nosaka nereģistrētās nodarbinātības risku. Sistēmas ietvaros integrēta arī saskarne ar citām valsts iestādēm, ļaujot ātri un vienkārši iegūt elektroniskos datus par uzņēmumu. Tādējādi sistēma veicinājusi VDI darbības optimizāciju, ļaujot vairāk laika veltīt praktiskajai darba vietu pārbaudei.

                                                                                                                                                 

Lapas informācija atjaunota:    13-06-2017