Darba tirgus

Darbaspēka vajadzības nozarēs

 

Elektronikas un elektronikas nozare

 

E&E nozares nodarbina vairāk nekā 5 tūkst. strādājošos jeb aptuveni 0,6% no visiem nodarbinātajiem tautsaimniecībā

 

Kopš 2010.gada nodarbināto skaits E&E nozarēs pieaudzis 1,5 reizes - vairāk par 1700 nodarbinātajiem, gandrīz 2/3 no tiem tika nodarbināti instalāciju ierīču ražošanā, kā arī elektronisko komponentu un plašu ražošanā

 

Reģistrētais bezdarba līmenis E&E profesijās ir gandrīz uz pusi mazāks nekā vidēji valstī. Darbaspēka nepietiekamības pazīmes vērojamas tādās E&E profesijās kā elektronikas un elektroinženieri, elektronikas speciālisti un elektronikas mehāniķi un apkalpotāji

 

Līdz 2035.gadam darbavietu skaits E&E nozarēs varētu palielināties par 1,9 tūkstošiem. Lielākais darbavietu pieaugums sagaidāms elektronisko komponentu un plašu ražošanā, vadu un instalāciju ierīču ražošana, kā arī sakaru iekārtu ražošana. Puse no E&E nozaru kopējā darbavietu pieauguma varētu veidosies specializētās E&E profesijās

 

Vidējā termiņā darbaspēka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu elektroinženieru profesijās, elektronikas speciālistu un elektronikas mehāniķu profesijās

 

Viss dokuments ...

 

Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm

2018.gada jūnijs

 

Izpildot Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 31.1.pasākumu, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 14. jūlija protokollēmumu Nr.48 24.§, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.

 

Viss dokuments ...

 

Ziņojumā ir raksturota esošā situācija darba tirgū, kā arī iekļautas Ekonomikas ministrijas aktualizētās vidēja termiņa darba tirgus prognozes laika periodam līdz 2025. gadam un ilgtermiņa darba tirgus prognozes līdz 2035. gadam. Darba tirgus prognozes balstās uz Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem.

 

Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes ir viens no instrumentiem, kas ļauj priekšlaicīgi paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un iespējamos riskus, saglabājoties esošai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai.

 

Prognozes ir tikai viens no posmiem darbaspēka piedāvājuma pielāgošanas procesā. Tā ir kvantitatīva bāze tālākām diskusijām starp nodarbinātības, izglītības un struktūrpolitikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, zinātniekiem un citām iesaistītām pusēm, lai savlaicīgi sagatavotos un pielāgotos sagaidāmajām strukturālajām izmaiņām tautsaimniecībā.

 

Ar iepriekšējiem informatīvajiem ziņojumiem un citām publikācijām par tautsaimniecības attīstību var iepazīties šeit...

Lapas informācija atjaunota:    13-09-2018