Darba tirgus

Mazkvalificētais darbaspēks Latvijā

 

Dokumentā apskatīts zemas kvalifikācijas darbaspēka piedāvājums un nodarbinātības iespējas Latvijā, kā arī galvenie šķēršļi, kas kavē to iesaisti darba tirgū.

 

Analīze aptver zemas kvalifikācijas darbaspēka esošās situācijas apskatu, piedāvājuma profilu un pieprasījuma tendences, iekļaujot salīdzinājumu ar citām ES valstīm.

 

Papildus iekļauta informācija par zemas kvalifikācijas darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma prognozēm laika periodā līdz 2035.gadam. Noslēgumā sniegtas rekomendācijas  par zemas kvalifikācijas darbaspēka nodarbinātības veicināšanu.

 

Viss dokuments ...

 

Darbaspēka vajadzības nozarēs - Ķīmijas un farmācijas nozare

 

Ķ&F nozares nodarbina 5,6 tūkst. strādājošos jeb aptuveni 0,6% no visiem nodarbinātajiem tautsaimniecībā.

 

Kopš 2010.gada nodarbināto skaits Ķ&F nozarēs pieaudzis par gandrīz 900 nodarbinātajiem, lielākā daļa no tiem tika nodarbināti farmaceitisko preparātu ražošana un ziepju, mazgāšanas un kosmētisko līdzekļu ražošanā.

 

Lai gan bezdarba līmenis Ķ&F profesiju segmentā kopumā ir zemāks nekā vidēji valstī, tomēr izteikts darbaspēka iztrūkums profesijās nav vērojams. Vienlaikus ar problēmām piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas speciālistus var nākties saskarties atsevišķās Ķ&F profesijās, jo īpaši ķīmisko izstrādājumu ražošanas operatoru un zinātnieku profesijās.

 

Līdz 2035.gadam darbavietu skaits Ķ&F nozarēs varētu palielināties par vairāk nekā 3 tūkstošiem darbavietu, no kurām gandrīz puse veidosies farmaceitisko pamatvielu un preparātu ražošanā. Aptuveni 1/4 no Ķ&F nozaru kopējā darbavietu pieauguma varētu veidosies specializētās Ķ&F profesijās.

 

Vidējā termiņā darbaspēka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu ķīmisko izstrādājumu ražošanas iekārtu un mašīnu operatoru; ķīmiskās pārstrādes rūpnīcu operatoru; kā arī ķīmiķu un Ķ&F nozaru saistīto zinātnieku profesijās.

 

Viss dokuments ...

 

Darbaspēka vajadzības nozarēs - Elektronikas un elektronikas nozare

 

E&E nozares nodarbina vairāk nekā 5 tūkst. strādājošos jeb aptuveni 0,6% no visiem nodarbinātajiem tautsaimniecībā.

 

Kopš 2010.gada nodarbināto skaits E&E nozarēs pieaudzis 1,5 reizes - vairāk par 1700 nodarbinātajiem, gandrīz 2/3 no tiem tika nodarbināti instalāciju ierīču ražošanā, kā arī elektronisko komponentu un plašu ražošanā.

 

Reģistrētais bezdarba līmenis E&E profesijās ir gandrīz uz pusi mazāks nekā vidēji valstī. Darbaspēka nepietiekamības pazīmes vērojamas tādās E&E profesijās kā elektronikas un elektroinženieri, elektronikas speciālisti un elektronikas mehāniķi un apkalpotāji.

 

Līdz 2035.gadam darbavietu skaits E&E nozarēs varētu palielināties par 1,9 tūkstošiem. Lielākais darbavietu pieaugums sagaidāms elektronisko komponentu un plašu ražošanā, vadu un instalāciju ierīču ražošana, kā arī sakaru iekārtu ražošana. Puse no E&E nozaru kopējā darbavietu pieauguma varētu veidosies specializētās E&E profesijās.

 

Vidējā termiņā darbaspēka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu elektroinženieru profesijās, elektronikas speciālistu un elektronikas mehāniķu profesijās.

 

Viss dokuments ...

 

Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm

 

2018.gada jūnijs

 

Izpildot Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 31.1.pasākumu, kā arī Ministru kabineta 2009. gada 14. jūlija protokollēmumu Nr.48 24.§, Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi Informatīvo ziņojumu par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm.

 

Viss dokuments ...

Ziņojumā ir raksturota esošā situācija darba tirgū, kā arī iekļautas Ekonomikas ministrijas aktualizētās vidēja termiņa darba tirgus prognozes laika periodam līdz 2025. gadam un ilgtermiņa darba tirgus prognozes līdz 2035. gadam. Darba tirgus prognozes balstās uz Ekonomikas ministrijas izstrādātajiem tautsaimniecības attīstības un demogrāfijas scenārijiem.

 

Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes ir viens no instrumentiem, kas ļauj priekšlaicīgi paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un iespējamos riskus, saglabājoties esošai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai.

 

Prognozes ir tikai viens no posmiem darbaspēka piedāvājuma pielāgošanas procesā. Tā ir kvantitatīva bāze tālākām diskusijām starp nodarbinātības, izglītības un struktūrpolitikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, zinātniekiem un citām iesaistītām pusēm, lai savlaicīgi sagatavotos un pielāgotos sagaidāmajām strukturālajām izmaiņām tautsaimniecībā.

 

Ar iepriekšējiem informatīvajiem ziņojumiem un citām publikācijām par tautsaimniecības attīstību var iepazīties šeit...

 

Vadlīnijas vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu interpretācijai un izmantošanai 

Vadlīnijas ir informatīvs materiāls, kura mērķis ir sniegt informāciju un norādes, kā saprast, interpretēt un ņemt vērā vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozes , ko katru otro gadu publicē EM. Izstrādātās Vadlīnijas un darba tirgus prognozes būs noderīgas karjeras konsultantu ikdienas darbā, kā arī ikvienam, kam jāpieņem lēmumi saistībā ar izglītības vai karjeras izvēli, izglītības pakalpojumu attīstības plānošana izglītības iestādēm un citiem.

 

Viss dokuments...

 

Video prezentācijas un papildu informācija par pētījumu “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku”

 

Lapas informācija atjaunota:    31-07-2019