Vasaras laika ietekme

Vasaras laiks ir laika skaitīšanas sistēma, ko dažādās valstīs lieto pavasara un vasaras periodā. Joslas laikam vasaras laiks ir priekšā par 1 stundu.Lielākajā daļā valstu, arī Latvijā, vasaras laiku lieto no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. 

 

Patlaban pavasarī un rudenī pulksteņu rādītājus stundu uz priekšu un atpakaļ griež aptuveni 70 pasaules valstu iedzīvotāji. Zinātniskie pētījumi liecina, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās enerģijas daudzumu, kā arī samazina ceļu satiksmes negadījumu un pastrādāto noziegumu skaitu. Gandrīz ikviens, bet visvairāk ziemeļvalstu iedzīvotāji, izjūt tumšās sezonas depresiju. Gaismas papildus stunda dod gan šo psiholoģisko veselību, gan fizisko veselību (gaisma veicina D vitamīna sintēzi un ārstē ādu), gan drošības sajūtu.

 

Tomēr zinātniskie pētījumi atklāj arī negatīvās laika maiņu puses. Laika grozīšana īslaicīgi ietekmē dažu cilvēku veselības stāvokli un emocionālo labsajūtu, daļai cilvēku traucē bioloģisko ritmu, pašsajūtu, darba spējas. Turklāt daudzviet pasaulē izveidotas sabiedriskas organizācijas, kas cenšas panākt, lai pāreja no ziemas uz vasaras laiku tiktu atcelta.

 

Lielākā daļa pētījumu uzrāda elektrības ietaupījumus līdz 0,5 %. Tai pat laikā pulksteņu grozīšanas pretinieku asociācijas iebilst, ka lampiņu ietaupītās kilovatstundas arvien vairāk aprij kondicionēšanas sistēmas un apkure drēgnajos rītos. Turpretim, Itālijas enerģētikas aģentūras saskaitījusi, ka itāļi vasaras laika ietaupījums (0,3 % no valsts patēriņa) pārvērts naudas izteiksmē sastāda 126 miljoni eiro katru gadu. Holandiešu konsultāciju firma “Research voor Beleid International” saskaitīja līdzīgu ietaupījuma procentu (0,3 %), bet, atņemot apkures palielinātās izmaksas, no ietaupītajiem 2,5 miljardiem eiro palika tikai 800 miljoni. Vēl atņemot papildus degvielas izmaksas, kopīgais energoresursu ietaupījums ik gadus Eiropas Savienībā varot būt vairs tikai 200 miljoni eiro.

 

Holandiešu Darba devēju asociācija uzskata, ka vasaras laiks pagarina izklaides vietu darba laiku par 10 %, kas pārvēršot naudas izteiksmē dotu papildus 22,5 miljonu eiro papildus apgrozījuma. Viesnīcu un restorānu apgrozījums palielinās par 5 % (13,5 miljoniem), kas kopumā sektoram dod pieaugumu par 3 % un rada 500 papildus darba vietas. Tādējādi ekonomiskais efekts skaidri parādās nevis elektroenerģijas taupīšanā, bet gan izklaides industrijas ienākumos.

 

“Atomic Data and Analysis Structure” (ADAS) pētījumi Lielbritānijā skaidri pierādīja, ka pateicoties papildus stundai vakarā sporta un atpūtas aktivitātes brīvā dabā pieaug par 25 līdz 30 %. Skeptiskākie “American College of Healthcare Executives” (ACHE) pētījumi norāda, ka atpūtas vietas neņem vērā papildus stundu un tiek slēgtas ātrāk (restorāni, izklaides vietas).

 

Katram argumentam ir pretarguments. Visu, kas ietaupīts apgaismojumam, notērē apkurei no rītiem un kondicionēšanas iekārtām pusdienlaikā. Vasaras laiks jauc bioritmus, bet dod drošības sajūtu un laiku vakaros. Kas vietējam tūrismam dod ienākumus, tas starptautiskajiem pārvadātājiem nes zaudējumus. Videi mazāk piesārņojuma no rīta, bet vairāk vakarā.

 

Kaut arī daudzie pētījumi un analīzes nepierāda pārliecinošu vasaras laika ekonomisko un sociālo efektu, Eiropas Savienības dalībvalstis atbalsta vasaras laika režīmu.

 

Eiropas Komisija 2007.gadā sagatavoja ziņojumu par vasaras laika ietekmi uz tautsaimniecību.

 

Ziņojumā Eiropas Komisija ir apkopojusi no Eiropas Savienības dalībvalstu sniegto informāciju un, pamatojoties uz to, secinājusi, ka pašreiz spēkā esošajā direktīvā izteiktais secinājums joprojām ir pareizs -papildus tam, ka vasaras laiks veicina dažādas vakara izklaides un ka tiek ietaupīts nedaudz enerģijas, vasaras laika ietekme ir neliela un pašreizējā kārtība nerada raizes ES dalībvalstīs. Eiropas Komisija uzskata, ka vasaras laika pašreizējā kārtība, kā tā ir noteikta to regulējošā direktīvā, joprojām ir piemērojama. Eiropas Komisijai informāciju par vasaras laika ietekmi savā valstī iesniedza 25 dalībvalstis, no kurām neviena neprasīja mainīt pašreizējo kārtību. Vairākums dalībvalstu uzsvēra, ka ir svarīgi, lai vasaras laika kalendārs ES būtu saskaņots, jo īpaši transporta nozarē.

 

Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

 

Lai izvērtētu Direktīvas īstenošanu un tās ietekmi visās saistītajās tautsaimniecības jomās (piemēram, transports, komunikācijas, rūpniecība), ES dalībvalstīm līdz 2007.gada 30.aprīlim bija jāsagatavo un jāsniedz savs viedoklis Eiropas Komisijai. Latvijas viedokli EK iesniedza Ekonomikas ministrija. Izskatot Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu par vasaras laika ietekmi uz tautsaimniecību, un ņemot vērā tā pozitīvo ietekmi uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm, 2007.gada 24.aprīlī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums ierosināt saglabāt pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā arī turpmāk.

Lapas informācija atjaunota:    13-10-2017