Vēsture

1989.  gada 27. decembrī Latvijas PSR Augstākās Padome pieņēma likumu Nr. 17 “Par izmaiņām Latvijas PSR valsts pārvaldes orgānu sistēmā”, saskaņā ar kuru tika izveidota republikāniskā Latvijas PSR Ekonomikas ministrija un likvidētas Latvijas PSR Valsts plānu komiteja, Latvijas PSR Valsts darba un sociālo jautājumu komiteja un Latvijas PSR Valsts cenu komiteja.
 

Likums “Par izmaiņām Latvijas PSR valsts pārvaldes orgānu sistēmā” stājās spēkā 1990. gada 1. martā, kas tiek uzskatīts par Ekonomikas ministrijas izveidošanas datumu.
 

Kopš 1990. gada 1. marta dažādās valdībās strādājis 22 ekonomikas ministrs:

 

Ministra vārds, uzvārds

Ministra amata pienākumu pildīšanas laiks

 

Arvils Ašeradens 11.02.2016  līdz šim brīdim  
Dana Reizniece–Ozola 05.11.2014. - 11.02.2016. 1 gads 3 mēneši 6 dienas

Vjačeslavs Dombrovskis

22.01.2014. - 05.11.2014

9 mēneši uz 14 dienas 

Daniels Pavļuts

25.10.2011. - 22.01.2014.

2 gadi 2 mēneši un 27 dienas

Artis Kampars

12.03.2009 - 25.10.2011.

2 gadi 7 mēneši un 13 dienas

Kaspars Gerhards

20.12.2007 - 12.03.2009.

1 gads 2 mēneši un 20 dienas

Jurijs Strods

07.11.2006. - 17.09.2007.

10 mēneši un 10 dienas

Aigars Štokenbergs

08.04.2006. - 07.11.2006.

6 mēneši un 9 dienas

Arturs Krišjānis Kariņš

02.12.2004. - 07.04.2006.

1 gads 4 mēneši 5 dienas

Juris Lujāns

07.11.2002. - 29.01.2004.

09.03.2004 - 02.12.2004

1gads 2 mēneši 22 dienas

8 mēneši 23 dienas

Aigars Kalvītis

05.05.2000. - 07.11.2002.

2 gadi 6 mēneši 2 dienas

Vladimirs Makārovs

16.07.1999. - 06.04.2000.

8 mēneši 21 diena

Ingrīda Ūdre

20.05.1999. - 16.07.1999.

1 mēnesis 26 dienas

Ainārs Šlesers

26.11.1998 - 11.05.1999.

5 mēneši 15 dienas

Laimonis Strujēvičs

04.05.1998. - 26.11.1998.

6 mēneši 22 dienas

Atis Sausnītis

07.08.1997. - 06.04.1998.

8 mēneši

Guntars Krasts

22.12.1995. - 07.08.1997.

1 gads 7 mēneši 16 dienas

Jānis Zvanītājs

19.09.1994. - 21.12.1995.

1 gads 2 mēneši 23 dienas

Ojārs Kehris

03.08.1993. - 19.09.1994.

1 gads 1 mēnesis 16 dienas

Aivars Kreituss

19.01.1993. - 03.08.1993.

6 mēneši 3 dienas

Arnis Kalniņš

19.11.1991. - 12.01.1992.

1 gads 1 mēnesis 12 dienas

Jānis Āboltiņš

11.05.1990. - 13.11.1991.

1 gads 6 mēneši 2 dienas

 

 

Ministrijas ēka – nozīmīgs kultūras piemineklis
 

Straujākais Rīgas pilsētas attīstības periods bija 20. gadsimta sākums. Vispārējo rūpniecības, tirdzniecības un kultūras uzplaukumu pavadīja pilsētas vēsturē nepieredzēts celtniecības „bums”. Uzcēla simtiem jaunu ražošanas, dzīvojamo un sabiedrisko ēku. Lielākā daļa mūra namu tika būvētas iepriekšējo koka ēku vietā.
 

Kad 1900. gadā uzcēla tagadējo Ekonomikas ministrijas ēku Rīgā, Brīvības ielā 55, tā apkārtējā vidē izskatījās gluži kā debesskrāpis, kas paceļas starp apkārtējām mazstāvu koka ēkām.
 

20. gadsimta sākumā ēkai bija liela nozīme Rīgas arhitektūras attīstībā. Jūgendstila ēku projektēja Berlīnes arhitekts Gīzeke, būvdarbus vadīja mākslas vēsturnieks un arhitekts Vilhelms Neimanis (1849-1919), būvdarbus veica Rīgas namu būves akciju sabiedrība. 20. gadsimta sākumā ēkai tika dots nosaukums - „Büngnerhof“.
 


 

 

 

Ēkai bija bagātīgs jūgendstila ornamentālais dekors, piemēram, metālkalumi, gleznojumi, skulpturāli ciļņi, kokgriezumi, vitrāžas, kas manāmi it īpaši ieejas durvju, vestibila un kāpņu telpas noformējumā.
 

Ēkai bija relatīvi nelieli logi, kuri augšpusē sadalīti sīkrūtīs. Virs logiem atradās balkoni, erkeri un dekoratīvie zelmiņi, kas ēkai piešķir izteiksmīgu celtnes apjoma arhitektūru un siluetu.
 

Rīgā esot vēl dažas ēkas, kurām ir stipri saskatāma līdzība ar šo Brīvības ielas ēku, tomēr neviena no tām neesot celta pēc šīs ēkas prototipa.
 

Šī bija viena no pirmajām ēkām Rīgā, kurai bija centrālapkure, siltais ūdens, elektrība un lifts. Ēkas katrā stāvā atradās vairāki lieli (6 - 8 istabu) dzīvokļi. Visas telpas un labierīcības bija dabiski izgaismotas un labi vēdināmas. Logu ailes fasādēs nodrošināja ne tikai pietiekamu apgaismojumu, bet arī racionālu mēbeļu izvietojumu iekštelpās.

Lapas informācija atjaunota:    18-04-2016