Valsts tehnisko noteikumu paziņošana tirdzniecībā ar produktiem un pakalpojumiem palīdz novērst nepamatotus šķēršļus ES iekšējā tirgū un veicina vienādu tiesību aktu piemērošanu visās ES dalībvalstīs, tādejādi izvairoties no atšķirīgām interpretācijas iespējām.
Lai sekmētu iekšējā tirgus veiksmīgu darbību un nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz valstu iniciatīvām tehnisko noteikumu izstrādē, dalībvalstīm ir jāinformē Eiropas Komisija par saviem projektiem tehnisko noteikumu jomā. Papildus tam, visām dalībvalstīm ir arī jābūt informētām par jebkuras citas dalībvalsts plānotajiem tehniskajiem noteikumiem. Attiecībā uz ražojumiem, lai mazinātu šķēršļus tirdzniecībai, tehniskie noteikumi var tikt atļauti tikai tad, ja tie nepieciešami, lai atbilstu būtiskām prasībām, un to mērķis ir balstīts sabiedrības interesēs.
Paziņojamie tehniskie noteikumi var būt kā likums, tā Ministru kabineta noteikumi, kas sevī ietver, piemēram, tehniskos parametrus, prasības, noteikumus par pakalpojumiem, kā arī noteikumus, ar kuriem tiek aizliegta vai ierobežota preču ražošana, ievešana, tirdzniecība vai izmantošana vai ar kuriem tiek aizliegta vai ierobežota pakalpojuma sniegšana vai izmantošana.
Tehnisko noteikumu paziņošanas procedūra
Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra rīkojums Nr.1 “Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem” (turpmāk – Instrukcija Nr.1) satur tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes un Parlamenta 2015. gada 9. septembra Direktīvas (ES) 2015/1535 ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (turpmāk – Direktīva), kas paredz tehnisko paziņošanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā.
Izmantojot Direktīvas paziņošanas procedūru, Eiropas Komisija un Eiropas Savienības dalībvalstis var izskatīt tehniskos noteikumu projektus, ko dalībvalstis vēlas ieviest attiecībā uz precēm (rūpnieciski ražotām precēm, kā arī lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem) un informācijas sabiedrības pakalpojumiem pirms to pieņemšanas. Direktīvas mērķis ir novērst šķēršļu rašanos iekšējā tirgū pirms to realizēšanās. Šis princips ir nostiprināts arī direktīvas 1.pantā g) apakšpunktā, kas nosaka, ka tehnisko noteikumu projekts ir teksts par tehnisku specifikāciju vai citu prasību, vai noteikumiem par pakalpojumiem, ietverot administratīvus noteikumus, kas formulēti teksta ieviešanai vai lai ieviestu to kā tehnisku noteikumu, tekstam esot sagatavošanas stadijā, kad vēl iespējams izdarīt būtiskus grozījumus.
Saskaņā ar Direktīvu dalībvalstu pienākums ir informēt Eiropas Komisiju par tehnisko noteikumu projektu pirms to pieņemšanas. No projekta paziņošanas dienas tiek noteikts trīs mēnešu bezdarbības periods, kurā paziņotāja dalībvalsts nedrīkst pieņemt attiecīgos tehniskos noteikumus, un šajā laikā Eiropas Komisija un pārējās dalībvalstis var izskatīt paziņotos dokumentus un attiecīgi reaģēt. Ja tiek konstatēts, ka paziņotais noteikumu projekts var radīt šķēršļus preču brīvai apritei vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanai, vai ES sekundārajiem tiesību aktiem, Komisija un pārējās dalībvalstis var iesniegt sīki izstrādātu atzinumu dalībvalstij, kas paziņojusi par attiecīgo projektu. Ja šāds atzinums tiek sniegts, bezdarbības periods tiek pagarināts vēl par trim mēnešiem attiecībā uz precēm un papildus vēl par vienu mēnesi attiecībā uz pakalpojumiem. Attiecīgās paziņotājas dalībvalsts pienākums ir paskaidrot, kādas darbības tā gatavojas veikt, reaģējot uz sniegto atzinumu. Beidzoties Direktīvas procedūrai, dalībvalsts pienākums ir informēt Komisiju par teksta galīgo redakciju, tiklīdz tas ir pieņemts, un norādīt gadījumus, kad paziņotais projekts tiek noraidīts, lai varētu slēgt Direktīvas procedūru. Tādējādi Komisija un pārējās dalībvalstis var pārbaudīt, vai paziņotāja valsts ir ņēmusi vērā procedūras darbības laikā saņemto atbildes reakciju.
Tehnisko noteikumu informācijas sistēmas (TRIS) datubāze
Informācija par Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu paziņotajiem tehnisko noteikumu projektiem ir pieejama Tehnisko noteikumu informācijas sistēmas (TRIS) datubāzē, kurā tehnisko noteikumu projektu var aplūkot arī latviešu valodā.
Ja rodas iebildumi par citu ES dalībvalstu tehniskajiem noteikumu projektiem, tos ir iespējams apstrīdēt par attiecīgajiem iebildumus informējot to ministriju, kuras kompetencē ir attiecīgas jomas koordinēšana Latvijā.
Izmantojot TRIS, jebkura persona, tajā skaitā nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji var bezmaksas pierakstīties, lai uz elektronisko pastu saņemtu ES dalībvalstu sagatavotos un Eiropas Komisijai paziņotos tehnisko noteikumu projektus interesējošā jomā (piemēram, būvniecības izstrādājumi, zivsaimniecības produkti, transports, ķīmiskie produkti, informācijas sabiedrības pakalpojumi u.c.).
Savukārt Latvijas nacionālais tehnisko noteikumu projektu paziņošanas koordinators ir Ekonomikas ministrija.
Kas ir tehniskie noteikumi?
Tiesību akta projekts ir uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu, un tas ir jāpaziņo Tehnisko noteikumu informācijas sistēmas (TRIS) datubāzē, ja tas ietver šādās prasības:
- informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšanas prasības;
- preču tehniskos parametrus (piemēram, izmērs, marķējums, iepakojums);
- prasības, kas ietekmē pircējus un vidi (piemēram, izmantošanas nosacījumi, otrreizējās pārstrādes prasības);
- noteikumus, ar kuriem tiek aizliegta preču ražošana, ievešana, tirdzniecība vai izmantošanu vai ar kuriem tiek aizliegta pakalpojuma sniegšana vai izmantošana vai tiek noteikts aizliegums dibināt pakalpojuma sniedzēju;
Tehniskie noteikumi var tikt izstrādāti kā:
- normatīvais akts;
- dokuments, kas pēc tā pieņemšanas nav saistošs, bet kura ievērošanu veicina valsts (piemēram, atzītā prakse, vadlīnijas);
- līgums, kurā valsts pārvaldes iestāde ir līgumslēdzēja puse un kurš sabiedrības interesēs paredz atbilstību tehniskajām specifikācijām vai produktam noteiktajām prasībām pēc tā piedāvāšanas tirgū;
- tiesību akts par valsts fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, kurus nosaka, lai ietekmētu produkta vai informācijas sabiedrības pakalpojuma patēriņu;
Noteikumus NAV jāpaziņo, ja tie skar:
- radiotranslāciju pakalpojumus;
- televīzijas translāciju pakalpojumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES ( 1 ) 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā;
- jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos telekomunikāciju pakalpojumu jomā, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK.
- jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos finansiālo pakalpojumu jomā,
- Kapitālieguldījumu pakalpojumi
- Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operācijas
- Banku pakalpojumi
- pasākumus, ko dalībvalstis saskaņā ar Līgumiem uzskata par nepieciešamiem personu, jo īpaši darba ņēmēju, aizsardzībai, kad ražojumi tiek izmantoti, ar noteikumu, ka šādi pasākumi neietekmē ražojumus.
Pilnu uzskatījumu, kad noteikumi nav jāpaziņo, lūdzam skatīt Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 2. punktā.