Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023.gada februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 3%. Preču importa vērtība gada griezumā bija līdzīga kā pirms gada – pieaugums par 0,1%. Tirdzniecības deficīts februārī bija 6,7 procenti.
Februārī gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt lielākajā daļā preču pamatgrupu. Vienlaikus jāatzīmē, ka eksporta izaugsme joprojām daļēji ir saistīta ar eksporta cenu palielinājumu. Lielu eksporta vērtības pieauguma daļu nodrošināja elektroierīču un iekārtu eksports. Būtiski pieauga arī dzērienu, minerālo produktu, lopbarības, sauszemes transportlīdzekļu un optisko ierīču eksporta vērtība. Savukārt negatīva ietekme eksporta izaugsmē, pārsvarā cenu samazinājuma dēļ bija dzelzs un tērauda, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī graudaugu eksporta vērtības samazinājumam.
Februārī gada griezumā par 0,2% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Spāniju (graudaugi), Poliju (dzelzs un tērauds) un Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, koksne). Savukārt strauji auga eksports uz Somiju (minerālie produkti), Zviedriju (koksne) un Vāciju (eļļas augu sēklas, lopbarība).
Savukārt februārī strauji auga eksports uz NVS valstīm – par 28,6%. Būtiski pieauga dzērienu eksports uz Krieviju, savukārt pārējo preču grupu eksporta vērtība ievērojami samazinājās. Pieauga arī eksports uz Kazahstānu (elektroierīces).
Eksporta apjomi februārī pieauga arī uz pārējām valstīm – par 5,9%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība palielinājās uz Nigēriju (graudaugi), Turciju (dzelzs un tērauds) un Apvienoto Karalisti (gaisa kuģi, to daļas, eļļas augu sēklas), savukārt tā saruka uz ASV (koksne).
Februārī gada griezumā būtiski palielinājās minerālo produktu imports. Pieauga arī elektroierīču un iekārtu, sauszemes transportlīdzekļu, lopbarības un mēslojumu imports. Savukārt samazinājās lidaparātu, to daļu, ķīmisko produktu, plastmasu un koksnes un tās izstrādājumu importa vērtība.
Tālāku eksporta izaugsmi 2023.gadā turpinās ietekmēt kara darbība Ukrainā, kuras dēļ ir traucētas līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes. Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar karā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā jāpārorientē piegāžu iespējas un jāmeklē jauni preču noieta tirgi. Tāpat eksportētāju konkurētspēju negatīvi ietekmē pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem.