Pusvadītāju (mikroshēmu) nozare

2023. gada decembrī tika noslēgts Rīgas Tehniskās universitātes un LU Cietvielu fizikas institūta veikts pētījums "Pusvadītāju tehnoloģiju un lietojumu jomas attīstība Latvijā", kura mērķis bija:

• identificēt Latvijas iespējas un potenciālu iekļauties globālajā pusvadītāju vērtību ķēdē,
• novērtēt to ietekmi uz Latvijas ekonomiku,
• izstrādāt priekšlikumus pētniecības, izglītības un inovāciju un uzņēmējdarbības vides attīstībai pārskatāmā laikā periodā (10 gadu laikā).

Pētījumā izstrādāta un izvirzīta Latvijas stratēģija pusvadītāju nozares attīstībai. Stratēģija paredz pusvadītāju jomas kapacitātes stiprināšanu ilgtermiņā, veicinot talantu piesaisti un noturēšanu, izveidojot jaunas mācību programmas un palielinot izpratni par nozari. Uzsvars tiek likts uz kompetenču celšanu un sadarbību starp akadēmisko un rūpniecisko sektoru, kā arī nišu identificēšanu produktiem un tehnoloģijām ar augstu pievienoto vērtību un nesātinātiem tirgiem.

Saprašanās memorands mikroshēmu nozares attīstīšanai Latvijā

2022. gada 29. novembrī tika parakstīts saprašanās memorands Latvijas spēju attīstībai elektronikas ražošanai nepieciešamo mikroshēmu piegādes ķēdēs.

Memorandu parakstīja Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūts, Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, VAS “Elektroniskie sakari”, “Tet”, “MikroTik”, Latvijas Darba devēju konfederācija, Rīgas Tehniskā universitāte, Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde un LMT.

Memoranda  mērķis ir iesaistītajiem partneriem vienoties par kopēju redzējumu un darba plānu, kas noteiktu Latvijas lomu un ekosistēmas attīstību mikroshēmu piegādes ķēdē. Memorands ietver trīs galvenos darbības virzienus:

1. veicināt mikroshēmu ekosistēmas attīstību Latvijā;
2. attīstīt Latvijā izglītības iespējas un pētniecību mikroshēmu jomā;
3. attīstīt Latvijā izstrādes un ražošanas spējas mikroshēmu piegādes ķēdē.

Parakstot memorandu, partneri apņemas veicināt mikroshēmu iekārtu un nozares attīstību, jo īpaši – pētniecību, projektēšanu, ražošanu un testēšanu, izvirzot to kā ilgtermiņa misiju Latvijai. Memorands tika noslēgts uz desmit gadiem ar iespēju to pagarināt vēl par desmit gadiem (kopumā nepārsniedzot divdesmit gadus)

Eiropas Mikroshēmu akts

2023. gada 13. septembrī tika apstiprināta EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/1781 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido pasākumu sistēmu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai un groza Regulu (ES) 2021/694 (Mikroshēmu akts).

Eiropas Savienības (ES) Mikroshēmu akta mērķis ir:

• ES nodrošināt plaša mēroga spēju veidošanu un inovāciju;
• nodrošināt, lai ES daudz lielākā mērā varētu veikt pašapgādi;
• nodrošināt, ka ES var reaģēt ātri piegādes krīzes gadījumā.

Tādējādi, tiks uzlabota ES piegādes drošība, noturība un tehnoloģiskā suverenitāte mikroshēmu jomā. Tāpat, plānots līdz 2030. gadam divkāršot ES daļu pasaules pusvadītāju tirgū no 10 % līdz vismaz 20 %.

Mikoshēmu akts balstās uz trim pīlāriem:

1. iniciatīva “Mikroshēmas Eiropai”, kas atbalsta plaša mēroga tehnoloģisko spēju veidošanu un inovāciju;
2. sistēma, kas nodrošina piegādes drošību un noturību, piesaistot lielākas investīcijas;
3. sistēma uzraudzībai un reaģēšanai uz krīzēm, kas ļaus iepriekš prognozēt deficītu un koordinēt rīcību krīzes situācijās.

Paredzams, ka ar iniciatīvu “Mikroshēmas Eiropai” tiks piesaistīti 43 miljardi euro publisko un privāto investīciju veidā, no kuriem 3,3 miljardi euro tiks segti no ES budžeta.

Atbilstoši Mikroshēmu akta regulai, Ekonomikas ministrija īsteno sekojošas aktivitātes:

• sadarbībā ar IZM nominē kandidātu nacionālā kompetenču centra statusam, kas tiks deleģēts dalībai kopuzņēmumā “Mikroshēmas”;
• nosaka LIAA vienotā kontaktpunkta (one stop shop) funkcijas, ar pienākumu uzraudzīt ekosistēmu un veikt prognozēšanu, identificēt un apkopot galvenos tirgus dalībniekus, kā arī nepieciešamības gadījumā brīdināt Eiropas Komisiju krīzes situācijā;
• nodrošina dalību Eiropas Pusvadītāju padomē un komitejā, iesaistot ekspertus, t.sk. no akadēmiskā sektora.