Š.g. 3. novembrī attālināti notika Latvijas-Kazahstānas Starpvaldību komisijas (SVK) astotā sēde. No Latvijas puses SVK līdzpriekšsēdētājs ir satiksmes ministrs Tālis Linkaits, vadītāja vietnieks - Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, savukārt no Kazahstānas puses vadītājs ir ārlietu ministra vietnieks Erlans Aļimbajevs. Sēdē no Latvijas un Kazahstānas pusēm piedalījās atbildīgo nozaru ministriju pārstāvji, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Darba devēju konfederācijas, IT Klastera, Latvijas Dzelzceļa un Cleantech Latvia pārstāvji.
Kazahstāna ir Latvijai nozīmīgs ekonomiskās sadarbības partneris Centrālāzijā, īpaši transporta, tranzīta un loģistikas jomā. Neskatoties uz abu valstu savstarpējās tirdzniecības kritumu pēdējos gados, ko ietekmēja arī Covid-19 pandēmija, Latvija saredz ekonomiskās sadarbības potenciālu turpmāk, īpaši jomās ar augstu pievienoto vērtību.
Sanāksmes laikā satiksmes ministrs uzsvēra, ka Latvija ir ieinteresēta attīstīt un stiprināt līdzšinējo sadarbību, jo īpaši transporta un loģistikas jomā, pārtikas rūpniecības, vides, tīro tehnoloģiju, kā arī farmācijas jomās. Kā perspektīvas sadarbības jomas uzņēmumu līmenī tika atzīmētas arī start-up, IKT un kosmosa nozare. Kazahstānas puse vēlas veidot tehnoloģiju transfera fondu un aicināja tajā piedalīties Latvijas start-up uzņēmumus.
Abu valstu pārstāvji sanāksmes laikā vienojās turpināt darbu pie starpvaldību gaisa satiksmes nolīguma izstrādes, kā arī sadarbības memorandiem IKT jomā un kosmosa nozarē, kas būtu vērsti uz sadarbības paplašināšanu tieši uzņēmēju vidū.
SVK vadītāja vietnieks, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs E.Valantis informēja klātesošos par tirdzniecības un investīciju sadarbību starp abām valstīm, kā arī Latvijas ekonomisko situāciju, uzsverot Latvijas uzņēmējdarbības vides atvērtību ārvalstu partneriem. E.Valantis atzīmēja, ka Latvijā darbojas t.s. “zaļais koridors” augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem, lai arvien vairāk uzņēmumus iedrošinātu investēt Latvijā.
Sanāksmes laikā Latvijas puse pauda gatavību turpināt nodot savu ekspertīzi un know-how zaļas un ilgtspējīgas attīstības jomā. Kazahstānā aizvien vairāk tiek pievērsta uzmanība tīrajām tehnoloģijām, līdz ar to saskatām sadarbības padziļināšanu gan tīro tehnoloģiju jomā, gan ekoloģijas un atkritumu pārstrādes jomā. Tika atzīmēta Latvijas tīro tehnoloģiju klastera Cleantech Latvia sadarbības paplašināšana ar Kazahstānas partneriem, kurš šobrīd Centrālāzijā (tostarp, Kazahstānā un Uzbekistānā) realizē ES projektu inženieru sertifikācijas jomā.
Vienlaikus Latvijas pārstāvji aicināja aktivizēt Latvijas un Kazahstānas uzņēmēju Lietišķas sadarbības padomes darbu, kas ir svarīgs solis un papildu instruments biznesa kontaktu un uzņēmumu sadarbības veicināšanā.
Informācija par Latvijas – Kazahstānas ekonomisko sadarbību
Latvijas un Kazahstānas tirdzniecības apgrozījumam pēdējos gados bijusi tendence mazināties. 2020. gadā abu valstu tirdzniecības apgrozījums bija 62 milj. EUR, t.sk. kopējais eksports bija 57 milj. EUR un imports – 5 milj. EUR. Kazahstāna ir 49. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.
Pretēji apgrozījumam, augušas gan izejošās, gan ienākošas investīcijas. Ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) Latvijā no Kazahstānas pērn bija 59 milj. EUR, ĀTI no Latvijas - 12 milj. EUR (divas ar pusi reizes vairāk kā 2019. gadā).
Šā gada 1. pusgadā kopējais tirdzniecības apgrozījums uzrādījis pozitīvu tendenci, tas pieaudzis par 29% (pieaudzis gan eksports, gan imports). Galvenās Latvijas eksporta preces pērn bijušas medikamenti (11 milj. EUR), stiprie alkoholiskie dzērieni, spirti u.c. (~ 10 milj. EUR), vilcēji puspiekabēm, piekabes u.c. (~ 3 milj. EUR), iekārtas balss un attēlu pārraidei (~1.3 milj. EUR). Savukārt galvenās importa preces pērn bijušas svaigas melones (0,6 milj. EUR), linsēklas (0,5 milj. EUR), cietie kvieši (0,3 milj. EUR) u.c.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa