2025. gada martā Rīgas Tehniskā universitāte sadarbībā ar partneriem izveido Latvijas Mikroshēmu Kompetences Centru (LMCC) kā daļu no Eiropas Komisijas Mikroshēmu akta iniciatīvas, lai stiprinātu industriju Latvijā un Baltijas reģionā. Projekts īstenots Digital Europe programmas ietvaros, reaģējot uz ģeopolitiskajiem un tehnoloģiskajiem izaicinājumiem Eiropā.
LMCC konsolidē Latvijas augstskolu un pētniecības institūciju ekspertīzi mikroshēmu tehnoloģijās, fotonikā, mikroelektronikā un kvantu zinātnē. Tas veido pamatu starptautiski konkurētspējīgai mikroshēmu inovācijas videi.
Projektā paredzēts:
- attīstīt mikroshēmu pētniecības un inovāciju infrastruktūru;
- veidot ciešu sadarbību ar industriju, valsts pārvaldi un starptautiskajiem partneriem;
- nodrošināt digitālo prasmju pilnveidi un piekļuvi modernām tehnoloģijām MVU un jaunuzņēmumiem;
- veicināt digitālās transformācijas procesus, īpaši Baltijas un Ziemeļvalstu reģionos.
Projektam ir būtiska loma Latvijas viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) īstenošanā, un tas sniegs ieguldījumu Eiropas digitālajās kapacitātēs, tostarp kvantu datorikā, mākslīgajā intelektā un kiberdrošībā.
Eiropas Mikroshēmu akts
2023. gada 13. septembrī tika apstiprināta EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2023/1781 (2023. gada 13. septembris), ar ko izveido pasākumu sistēmu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai un groza Regulu (ES) 2021/694 (Mikroshēmu akts).
Eiropas Savienības (ES) Mikroshēmu akta mērķis ir:
- ES nodrošināt plaša mēroga spēju veidošanu un inovāciju;
- nodrošināt, lai ES daudz lielākā mērā varētu veikt pašapgādi;
- nodrošināt, ka ES var reaģēt ātri piegādes krīzes gadījumā.
Tādējādi, tiks uzlabota ES piegādes drošība, noturība un tehnoloģiskā suverenitāte mikroshēmu jomā. Tāpat, plānots līdz 2030. gadam divkāršot ES daļu pasaules pusvadītāju tirgū no 10 % līdz vismaz 20 %.
Mikoshēmu akts balstās uz trim pīlāriem:
- iniciatīva “Mikroshēmas Eiropai”, kas atbalsta plaša mēroga tehnoloģisko spēju veidošanu un inovāciju;
- sistēma, kas nodrošina piegādes drošību un noturību, piesaistot lielākas investīcijas;
- sistēma uzraudzībai un reaģēšanai uz krīzēm, kas ļaus iepriekš prognozēt deficītu un koordinēt rīcību krīzes situācijās.
Paredzams, ka ar iniciatīvu “Mikroshēmas Eiropai” tiks piesaistīti 43 miljardi euro publisko un privāto investīciju veidā, no kuriem 3,3 miljardi euro tiks segti no ES budžeta.
Atbilstoši Mikroshēmu akta regulai, Ekonomikas ministrija īsteno sekojošas aktivitātes:
- sadarbībā ar IZM nominē kandidātu nacionālā kompetenču centra statusam, kas tiks deleģēts dalībai kopuzņēmumā “Mikroshēmas”;
- nosaka LIAA vienotā kontaktpunkta (one stop shop) funkcijas, ar pienākumu uzraudzīt ekosistēmu un veikt prognozēšanu, identificēt un apkopot galvenos tirgus dalībniekus, kā arī nepieciešamības gadījumā brīdināt Eiropas Komisiju krīzes situācijā;
- nodrošina dalību Eiropas Pusvadītāju padomē un komitejā, iesaistot ekspertus, t.sk. no akadēmiskā sektora.
2025. gada septembrī Latvija kopā ar pārējām 26 Eiropas Savienības dalībvalstīm pievienojās Pusvadītāju koalīcijas deklarācijai ar mērķi aicināt Eiropas Komisiju izstrādāt pastiprinātu un uz nākotni vērstu Mikroshēmu aktu 2.0, lai novērstu neaizsargātību, izmantotu tehnoloģiskās iespējas un izveidotu noturīgu pusvadītāju ekosistēmu, kas ir Eiropas labklājības, noturības un tehnoloģiskās nepieciešamības pamatā.