Deklarācijas veidlapu par ārzemniekiem aizpildīšana

Fiziskās personas un juridiskās personas, kas sniedz tūristu izmitināšanas pakalpojumus, nodrošina, ka tūristu mītnēs izmitinātie ārzemnieki personīgi aizpilda un paraksta deklarācijas veidlapu un pierāda savu identitāti, uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu [1] [2].

Deklarācijas veidlapas paraugu, tās aizpildīšanas, parakstīšanas, uzglabāšanas kārtību un termiņu, kā arī kārtību, kādā to nodod tiesībaizsardzības iestādēm, nosaka Ministru kabineta 2007. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 226 "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību" (turpmāk - Noteikumi Nr. 226).

Deklarācijas aizpildīšanas noteikums neattiecas uz minēto ārzemnieku laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem un tūristu grupas dalībniekiem.

• Deklarāciju par abiem laulātajiem, kuri ieradušies tūristu mītnē, aizpilda viens no viņiem. Nepilngadīgas personas vietā deklarāciju aizpilda viens no tās vecākiem, likumiskais pārstāvis vai persona, kura pavada nepilngadīgo.
• Deklarāciju par ārzemnieku, kurš ceļo personu grupā grupas vadītāja virsvadībā (tūristu grupā) (Noteikumu Nr. 266 1.pielikums), aizpilda un paraksta tūristu grupas vadītājs.

Tūristu mītnes pienākums ir nodrošināt deklarācijas pieejamību tūristu mītnē latviešu valodā un vismaz vienā svešvalodā (Noteikumu Nr. 266 2., 3., 4., 5. un 6.pielikums).

Deklarācijā norāda šādas ziņas par ārzemnieku:

• uzvārds;
• vārds;
• dzimšanas datums;
• valstiskā piederība, tās veids un dzīvesvietas valsts;
• ceļošanas dokumenta veids, sērija, numurs, izdevējvalsts, izdošanas datums, derīguma termiņš;
• datums, kad ieradies tūristu mītnē;
• datums, kad izbrauks no tūristu mītnes.

Deklarācijā norāda šādas ziņas par komersantu vai saimnieciskās darbības veicēju un tūristu mītni:

• komersanta firma vai saimnieciskās darbības veicēja nosaukums;
• komersanta vai saimnieciskās darbības veicēja reģistrācijas numurs;
• tūristu mītnes nosaukums, adrese un kontaktinformācija (tālrunis, fakss, e-pasts).

Komersants vai saimnieciskās darbības veicējs deklarāciju par ārzemnieku var sagatavot elektroniski un izsniegt parakstīšanai ārzemniekam vai grupas vadītājam. Deklarācijā sniegto ziņu patiesumu ārzemnieks, tūristu grupas vadītājs, nepilngadīgā likumiskais pārstāvis vai persona, kura pavada nepilngadīgo, apliecina ar parakstu.

Saņemot deklarāciju, komersants vai saim­nieciskās darbības veicējs, vai tūristu mītnes darbinieks pārbauda deklarācijā sniegto ziņu atbilstību ceļošanas dokumentā norādītajām ziņām. Ja ziņas neatbilst ceļošanas dokumentā norādītajām ziņām, ārzemnieks vai tūristu grupas vadītājs precizē deklarāciju.

Persona var pierādīt savu identitāti, uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu arī elektroniski, izmantojot atzītus un uzticamus tiešsaistes līdzekļus, ja vien tie nodrošina tādu pašu drošuma un autentiskuma līmeni kā personu apliecinoša dokumenta fiziska uzrādīšana. Tādējādi reģistrācija tūristu mītnē un personas identitātes pierādīšana, uzrādot derīgu ceļošanas dokumentu, iespējama arī bezkontakta vai attālinātā veidā.

Par atzītiem tiek uzskatīti kvalificēti elektroniskās identifikācijas vai uzticamības pakalpojumu sniedzēju risinājumi, kas nodrošina ceļošanas dokumenta pārbaudi, izmantojot autentifikācijas metodi, kurā lietotājs tiek autentificēts individuāli, piemēram, nacionālās elektroniskās identifikācijas risinājumi (eID), piem., eParaksts mobile, eID karte, Smart-ID (elektronisks autentifikācijas un parakstīšanas rīks, kas atbilst ES noteikumiem), vai digitālā identitātes maki, atzīti saskaņā ar ES tiesisko regulējumu - piemēram, EU Digital Identity Wallet (EUDI Wallet) u.c.:

• NFC (tuvā lauka sakari jeb near field communication) pases čipa pārbaude (eMRTD – elektroniskais mašīnlasāmais ceļošanas dokuments jeb electronic Machine-Readable Travel Document) - pases vai ID kartes mikročipa nolasīšana ar NFC tehnoloģiju, izmantojot ICAO 9303 standartus;
• EID sistēmas ar augsto drošības līmeni (eIDAS [3] augsts uzticamības līmenis jeb high assurance level) - valsts elektroniskās identitātes rīki, kuriem ir juridisks spēks un kuru identifikācijas līmenis ir atzīts ES līmenī;
• Digitālās identitātes maki (EU Digital Identity Wallet - EUDI Wallet) - ES regulējuma ietvaros tiek ieviests vienots digitālās identitātes maks, ko atzīst visas dalībvalstis;
• Biometriskās verifikācijas sistēmas - ar sertificētu salīdzināšanu, ja atbilst ES/ICAO biometriskajiem standartiem.

Reģistrācijas sistēmas ar dokumentu verifikāciju:

Komersants vai saimnieciskās darbības veicējs, vai tūristu mītnes darbinieks paraksta pārbaudīto deklarāciju, apliecinot tās pieņemšanu.

Kārtība, kādā deklarāciju glabā un nodod tiesībaizsardzības iestādei

Komersants vai saimnieciskās darbības veicējs glabā deklarāciju vienu gadu no aizpildīšanas dienas, ievērojot fizisko personu datu aizsardzību reglamentējošo normatīvo aktu prasības:

• spēkā esošo normatīvo aktu ietvaros nodrošina personas datu konfidencialitāti un īsteno tostarp fiziskus (piemēram, ieviešot drošus dokumentu skapjus), tehniskus un organizatoriskus drošības pasākumus personas datu pasargāšanai no nesankcionētas piekļuves, pretlikumīgas apstrādes vai izpaušanas,  izmainīšanas vai iznīcināšanas;
• personas datu apstrādei var izmantot apstiprinātus personas datu apstrādātājus, šādos gadījumos ar tiem slēdzot vienošanos, lai personas dati tiktu apstrādāti saskaņā ar norādīto mērķi un atbilstoši piemērojamajiem normatīvajiem tiesību aktiem;
• piekļuve personas datiem tiek sniegta tikai darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, pamatojoties uz informācijas ieguves mērķi un pamatojumu;
• dzēš personas datus, ja šie dati vairs nav nepie­ciešami ar datu apstrādi saistītā mērķa sasniegšanai (t.i., pēc viena gada). 

Pēc Valsts policijas vai Valsts robežsardzes rakstiska pieprasījuma komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nekavējoties izsniedz deklarāciju vai nodod to attiecīgajai iestādei [4].

Uzraudzība un atbildība:

Atbilstoši Tūrisma likuma 19. pantam par ārzemnieka deklarācijas veidlapā sniegto ziņu pārbaudes, veidlapas uzglabāšanas vai nodošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - līdz simt piecdesmit sešām naudas soda vienībām.

Administratīvā pārkāpuma procesu par minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

Administratīvā pārkāpuma procesu par minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic arī Valsts robežsardze, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata Valsts policija.