Eiropas semestris ir ES ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas ietvars.
Eiropas semestra cikls norisinās katru gadu kopš 2011. gada. Tas tika ieviests pēc 2008. gada finanšu krīzes un tai sekojošās eirozonas parādu krīzes ar mērķi stiprināt ES ekonomikas uzraudzību, koordinēt valstu budžeta un strukturālo politiku un novērst makroekonomiskās nelīdzsvarotības ES dalībvalstīs. Tas ļauj ES dalībvalstīm apspriest to ekonomikas un budžeta plānus un sekot līdzi to progresam. Būtiski ir arī tas, ka Eiropas semestra ietvaros Eiropas Komisija veic dalībvalstu ekonomiku analīzi un sagatavo priekšlikumus rekomendācijām dalībvalstīm pēc nepieciešamības dažādās ekonomikas politikas jomās, t.sk. fiskālie jautājumi, nodarbinātība, pētniecība un inovācijas, enerģētika, klimata pārmaiņas, izglītība un sociālie jautājumi.
Parasti kārtējā gada Eiropas semestris ilgst no iepriekšējā gada novembra līdz kārtējā gada oktobrim. Iepriekšējā gada rudenī Eiropas Komisija publicē t. s. Eiropas semestra rudens paketi, kuras ietvaros publicētajos dokumentos sniegti priekšlikumi par kopējām ekonomikas politikas prioritātēm nākamajam laika posmam, izvērtējot ES ekonomiku kopumā, t.sk. veicot dalībvalstu makroekonomisko nelīdzsvarotību novērtējumu. Par dalībvalstīm, kurām radušās izteiktas nelīdzsvarotības, vēlāk tiek gatavoti arī padziļinātas izpētes ziņojumi.
Gada pirmajos mēnešos ES Padome apspriež un pieņem attiecīgus lēmumus par Eiropas semestra rudens paketē ietvertajiem dokumentiem.
Līdz aprīļa beigām ES dalībvalstis sagatavo un iesniedz Eiropas Komisijai fiskāli strukturālos plānus vai to progresa ziņojumus. Fiskāli strukturālo plānu progresa ziņojumos dalībvalstis sniedz informāciju par to, kā tiek sasniegti valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālā plāna izvirzītie mērķi, tostarp, kā tiek īstenota ES Padomes noteiktā neto izdevumu virzība, kā arī informē par veiktajām reformām, investīcijām un arī iepriekšējā gada ES Padomes rekomendāciju ieviešanas gaitu.
Eiropas Komisija gada pirmajā pusē apkopo informāciju un vērtē dalībvalstu progresu fiskāli strukturālo plānu un ES Padomes rekomendāciju ieviešanā, t.sk. dodoties t. s. Eiropas semestra faktu konstatēšanas misijās pie dalībvalstīm.
Maija beigās vai jūnija sākumā Eiropas Komisija nāk klajā ar t. s. Eiropas semestra pavasara paketi, kura tai skaitā ietver Eiropas Komisijas ziņojumus par katru ES dalībvalsti un priekšlikumus ES Padomes rekomendācijām katrai ES dalībvalstij. ES dalībvalstis jūnija laikā apspriež Eiropas semestra pavasara paketes dokumentus. Jūlijā ES Padome pieņem attiecīgus lēmumus par Eiropas semestra pavasara paketē ietvertajiem dokumentiem, t. sk. apstiprina ES dalībvalstu specifiskās rekomendācijas.
Būtiskākie Eiropas semestra jautājumi tiek apspriesti un apstiprināti arī Eiropadomes līmenī.