Eiropas Semestra process
Eiropas Semestris notiek katru gadu kopš 2011.gada. Eiropas Semestra mērķis ir izvērtēt ekonomisko situāciju ES kopumā un nodrošina ES valstu ekonomikas politikas koordinēšanas ietvaru. Tas ļauj ES valstīm apspriest to ekonomikas un budžeta plānus un sekot līdzi progresam. Eiropas Semestra ietvaros Eiropas Komisija sniedz dalībvalstīm rekomendācijas nodarbinātības politikas, pētniecības un inovācijas politikas, enerģētikas, klimata pārmaiņu politikas, izglītības politikas un sociālās politikas jomās. Eiropas Semestra ietvaros izvirzīto rekomendāciju īstenošana balstās uz dalībvalstu nacionālām reformu programmām un stabilitātes vai konverģences programmu.
Eiropas semestris ilgst no janvāra līdz jūlijam, kad ES dalībvalstīm līdz aprīļa beigām ir jāiesniedz Eiropas Komisijā atjaunotās nacionālās programmas. Maijā Eiropas Komisija vērtē šīs programmas un progresu strukturālo reformu īstenošanā, bet maija beigās nāk klajā ar priekšlikumiem ES Padomes rekomendācijām ES dalībvalstīm, kuras attiecīgi tiek apstiprinātas Eiropadomē jūnija beigās.
Latvijas nacionālā reformu programma
Jaunākā (devītā) Latvijas nacionālā reformu programma (Latvijas NRP) tika apstiprināta Ministru kabinetā 2023.gada 30.aprīlī. Saskaņā ar Eiropas Semestra procesu ik gadu Latvijas NRP tiek atjaunota uz iesniegta Eiropas Komisijā.
Progresa ziņojumā atspoguļota valdības politika Eiropas Savienības Padomes rekomendāciju un “Eiropa 2020” stratēģijas mērķu izpildei. Progresa ziņojums ir cieši saistīts ar Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas Stabilitātes programmu 2020.-2023.gadam.
Progresa ziņojumā ir atjaunots Latvijas nacionālajā reformu programmā (apstiprināta Ministru kabinetā 2011. gada 26. aprīlī) aprakstītais vidēja termiņa makroekonomiskais scenārijs, ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmi uz tautsaimniecību, atspoguļoti galvenie līdz šim valdības apstiprinātie pasākumi Covid-19 krīzes ietekmes mazināšanai uz uzņēmējiem un iedzīvotājiem, izvērtēts Latvijas progress 2019. gada ES Padomes rekomendāciju izpildē, izvērtēts Latvijas progress “Eiropa 2020” stratēģijas un ANO Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķu izpildē, dots detalizētāks dažādu politikas virzienu apraksts, atspoguļota informācija par ES fondu izmantošanu, kā arī institucionālo un sociālo partneru iesaisti Progresa ziņojuma sagatavošanā.
Pēc Latvijas ekonomiskās izaugsmes paātrināšanās 2017. un 2018. gadā līdz attiecīgi 3,8% un 4,3%, ko noteica augošais ārējais pieprasījums un investīciju plūsmas atjaunošanās, 2019. gadā IKP pieauguma temps atkal kļuva lēnāks - pērn Latvijas tautsaimniecības izaugsme pieauga par 2,2%. Šobrīd nav iespējams kvantitatīvi prognozēt Covid-19 ietekmi uz tautsaimniecību, jo pagaidām nav zināms, kad vīrusa izplatība samazināsies. Tiek prognozēts, ka IKP Latvijā 2020. gadā kopumā varētu samazināties par 7% salīdzinājumā ar 2019.gadu. Nav izslēdzams arī fakts, ka gadījumā ja vīrusa iedarbība pasaulē būs vēl ilgāka un plašāka, tad negatīvā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs lielāka. Vīrusa izplatības ietekme uz darba tirgu lielā mērā būs atkarīga no tā, cik ilgi saglabāsies ierobežojumi. Jo ilgāk saglabāsies ierobežojumi, jo augstāks būs darbavietu zaudējumu un bezdarba pieauguma risks.
Lasiet vairāk: