vasaras laiks

Tā kā Eiropas Savienības līmenī vienots redzējums par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divas reizes gadā nav panākts, joprojām ir spēkā iepriekš apstiprinātā kārtība – vasaras laiks Latvijā ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai. 

2023. gada 29. oktobrī plkst. 04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu) Latvijā notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, pulksteņa rādītājus pagriežot par vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks 2024. gada 31. martā. 

Latvijā kārtību, kādā notiek pāreja uz vasaras laiku, nosaka Ministru kabineta 2010. gada 26. oktobra noteikumi Nr.1010 „Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos ir noteikts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.: 03:00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.: 04:00 – par vienu stundu atpakaļ.

Vienlaikus ar MK noteikumiem ir pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīvas 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku prasības, kas nosaka vienotu vasaras laika sākumu un beigas visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

2018. gadā Eiropā aktualizējās jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību. Šis jautājums ieguva vēl lielāku aktualitāti 2019. gadā, kad Eiropas Parlaments balsoja par sezonālās laika maiņas pārtraukšanu no 2021. gada. Tomēr, neskatoties uz šiem soļiem virzībā uz pārmaiņām, diskusijas Eiropas Savienības līmenī ir nonākušas strupceļā.

Latvijas nostāja šajā jautājumā joprojām ir palikusi nemainīga - atbalstām priekšlikumu pārtraukt sezonālo laika maiņu un pēc jaunā regulējuma pieņemšanas būtu gatava pāriet uz vasaras laiku (GMT+3) un tajā palikt pastāvīgi.

Lai noskaidrotu pašreizējo situāciju par šī jautājuma aktualitāti un iespējamo virzību, 2023. gada vasarā Ekonomikas ministrija organizēja tikšanos ar Eiropas Komisijas atbildīgajiem pārstāvjiem. Sarunās tika noskaidrots, ka šobrīd Eiropas Komisijā aktīvas diskusijas par šo jautājumu ir pārtrauktas citu prioritāšu dēļ. Vienlaikus arī dalībvalstu vidū joprojām nav skaidrības par laika joslu izvēli pēc priekšlikuma stāšanās spēkā. Visaptveroša ietekmes novērtējuma trūkums šobrīd norāda uz nepietiekamu dalībvalstu atbalstu šīs tēmas aktualizēšanai.