Publicēts: 14.07.2023.
Atjaunināts: 27.08.2023.
Atjaunināts: 27.08.2023.
No 2023. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim ES prezidējošā valsts ir Spānija. Spānijas prezidentūras prioritātes ir nodrošināt ES atvērto stratēģisko autonomiju un industrializāciju, turpināt atbalstīt zaļo un vides pārkārtošanos, kā arī veicināt vienotību un tiesiskumu.
Galvenie Ekonomikas ministrijas kompetences jautājumi ES ietvaros Spānijas prezidentūras laikā:
- 2023. gada 1. februārī Eiropas Komisija nāca klajā ar Zaļā kursa industriālo plānu, kura mērķis ir uzlabot Eiropas klimatneitrālās industrijas konkurētspēju un atbalstīt ātru pāreju uz klimatneitralitāti. 2023. gada 16. martā kā daļu no jaunajām iniciatīvām šī plāna ietvaros tika publicēts:
- Neto nulles emisiju industrijas akts, kura mērķis ir veicināt tīru tehnoloģiju ražošanu ES un nodrošināt, ka ES ir pienācīgi aprīkota pārejai uz tīru enerģiju. Tas stiprinās neto nulles emisiju tehnoloģiju ražošanas noturību un konkurētspēju ES un padarīs ES kopējo energosistēmu drošāku un ilgtspējīgāku. Neto nulles emisiju industrijas akts dotajā brīdī tiek skatīts ES Padomes darba grupās.
- Eiropas Kritiski svarīgo izejvielu akts, kurš paredz nodrošināt ES piekļuvi drošām, daudzveidīgām, cenas ziņā pieejamām un ilgtspējīgām kritiski svarīgo izejvielu piegādēm, kā arī uzlabos ES spēju pārraudzīt un mazināt pārrāvumu riskus un vairos aprites ekonomiku un ilgtspēju. 2023. gada 30. jūnijā ES Padome apstiprināja mandātu trialogu sarunu uzsākšanai ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu.
- 2022. gada 30. martā tika publicēts Ilgtspējīgu produktu ekodizaina regulas priekšlikums. Priekšlikums paredz uzlabot produktu ilgtspējību, nodrošināt piekļuvi informācijai par produktu ilgtspēju un stimulēt ilgtspējīgāku produktu nokļūšanu tirgū. 2023. gada 22. maijā ES Padome apstiprināja vispārējo pieeju trialogu sarunu sākšanai ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu, kuras plānots uzsākt 2023. gada augustā.
- 2023. gada martā Eiropas Komisijas nāca klajā ar:
- Paziņojumu "Vienotajam tirgum 30 gadi", ar ko atzīmē vienotā tirgus 30. gadadienu, atkārtoti akcentējot, ka Vienotais tirgus ir ES galvenais konkurētspējas faktors un virzītājspēks, un
- Paziņojumu "ES konkurētspēja pēc 2030", kas izklāsta, kā nodrošināt ES ilgtermiņa konkurētspēju, tiecoties uz tālredzīgu, skaidri noteiktu un koordinētu ES regulējumu.
- ES Padomes darba grupu ietvaros turpinās darbs arī pie 2022. gada 19. septembrī izplatītā Vienotā tirgus ārkārtas instrumenta (Single Market Emergency Instrument) un ar to publicētās pakotnes daļām – Omnibusa direktīvas un Omnibusa regulas – kas paredz veikt izmaiņas nozaru produktu regulējumā attiecībā uz atbilstības novērtēšanu, standartu izstrādi un tirgus uzraudzību, kurus varētu skart ārkārtas krīzes pasākumi.
- 2022. gada 14. septembrī tika publicēts Regulas priekšlikums par tādu produktu aizliegšanu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu. Dotajā brīdī priekšlikums tiek skatīts ES Padomes darba grupās.
- 2022. gada 30. martā tika publicēts Direktīvas priekšlikums patērētāju iespēcināšanai Zaļajai pārejai. Priekšlikuma mērķis ir stiprināt patērētāju tiesības un veicināt ilgtspējīgu patēriņu un zaļo aprites ekonomiku ES, ļaujot patērētājiem pieņemt informācijā balstītus lēmumus par pirkumu. Tāpat ar priekšlikumu ir paredzēts vērst uzmanību arī uz negodīgas komercprakses gadījumiem, kad patērētāji tiek maldināti par ilgtspējīga patēriņa iespējām. 2023. gada 3. maijā tika apstiprināta ES Padomes vispārējās nostāja un kopš 2023. gada jūnija notiek trialoga sarunas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu.
- 2022.gada 28.septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar Produktatbildības direktīvas priekšlikumu. Priekšlikums aizstās pašlaik spēkā esošo Direktīvu 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem un nodrošinās, ka noteikumi par atbildību atspoguļo digitālā laikmeta un aprites ekonomikas produktu būtību un radīto risku. Ar priekšlikumu cietušajām personām ir plānots atvieglot pierādīšanas pienākumu sarežģītās lietās un mazināt ierobežojumus prasību celšanai, vienlaikus panākot taisnīgu līdzsvaru starp ražotāju, cietušo personu un patērētāju vispārējām leģitīmām interesēm. 2023. gada 14. jūnijā ES Padome apstiprināja mandātu trialogu sarunu uzsākšanai ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu.
- 2023.gada 22.martā tika publicēts Produktu remontējamības direktīvas priekšlikums, kura mērķis ir palielināt patērētāju iegādātu defektīvu preču remonta iespējas gan juridiskās garantijas laikā, gan pēc tās. Priekšlikums paredz nodrošināt, ka patērētājiem ir iespējas vienkāršāk un lētāk salabot remontējamas preces arī pēc garantijas termiņa beigām vai kad prece vairs nedarbojas nolietojuma dēļ, nevis izvēlēties to nomainīt pret jaunu. Dotajā brīdī priekšlikums tiek skatīts ES Padomes darba grupās.
- 2023. gada aprīlī tika publicēts "Zaļuma" norāžu direktīvas priekšlikums, kas paredz konkrētākus noteikumus un papildina 2022. gadā ierosinātās izmaiņas Negodīgas komercprakses direktīvā. Minētais priekšlikums paredz, ka uzņēmumiem, kuri saviem ražojumiem vai pakalpojumiem izmanto “zaļuma norādi”, būs jāievēro minimālās normas attiecībā uz to, kā tie šādas norādes pamato un sniedz. Dotajā brīdī priekšlikums tiek skatīts ES Padomes darba grupās.
- 2023. gada 2. martā ES Padome apstiprināja vispārējo nostāju par Īstermiņa īres regulas priekšlikumu trialoga sarunu sākšanai ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. Priekšlikums paredz, ka dalībvalstīm, kas no platformām pieprasa datus, būs jāizveido valsts "vienotais digitālās ievades punkts" datu pārsūtīšanai starp tiešsaistes īstermiņa īres platformām un publiskajām iestādēm. Spānijas prezidentūra plāno aktīvu darbu pie faila virzīšanas 2023. gada rudenī.
- Balstoties uz Eiropas zaļā kursa klimata mērķi līdz 2050.gadam panākt ES ēku fonda dekarbonizēšanu, 2022. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu Direktīvai par ēku energosniegumu. Galvenie direktīvas pārskatīšanas mērķi ir panākt, lai līdz 2030. gadam jaunās ēkas būtu bezemisiju ēkas un, lai līdz 2050. gadam visas esošās ēkas tiktu pārveidotas par bezemisiju ēkām. 2022. gada 19. decembrī ES Padome apstiprināja vispārējo nostāju un kopš 2023. gada marta ir uzsāktas trialoga sarunas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu.
- 2022. gada 30. martā tika publicēts Būvizstrādājumu regulas priekšlikums. Tā mērķis ir izveidot labi funkcionējošu būvizstrādājumu vienoto tirgu, veicinot arī zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu. 2023. gada 30. jūnijā ES Padome apstiprināja vispārējo nostāju un kopš 2023. gada jūnija ir uzsāktas trialoga sarunas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu.