Publicēts: 14.07.2023.
Atjaunināts: 17.02.2026.

Ekonomikas ministrijas kompetencē esošie ES tiesību aktu priekšlikumi, par kuriem var sniegt viedokli:

  • 2022. gada 19. septembrī tika publicēts Vienotā tirgus ārkārtas instrumenta (Single Market Emergency Instrument) priekšlikums. Tas aptver arī Omnibusa direktīvu un Omnibusa regulu, kas paredz veikt izmaiņas nozaru produktu regulējumā attiecībā uz atbilstības novērtēšanu, standartu izstrādi un tirgus uzraudzību, kurus varētu skart ārkārtas krīzes pasākumi. 2023. gada 7. jūnijā un 11. oktobrī tika apstiprināti mandāti trīspusējām sarunām ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. 2024. gada 1. februārī trīspusējās sarunās starp ES Padomi, Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu ir panākta pagaidu vienošanās par priekšlikumu gala tekstiem. Sarunu rezultātā priekšlikuma nosaukums ir mainīts uz Internal Market Emergency and Resilience Act (IMERA).
  • 2022. gada 14. septembrī tika publicēts Regulas priekšlikums par tādu produktu aizliegšanu, kas izgatavoti, izmantojot piespiedu darbu. 2024. gada 4. martā ir panākta pagaidu vienošanās ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu par priekšlikuma gala tekstu.
  • 2024. gada 24. janvārī tika publicēts priekšlikums Regulai par ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu ES. Tas paredz pārskatīt mehānismus ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai ES. Dotajā brīdī priekšlikums tiek skatīts ES Padomes darba grupā.  2025. gada aprīlī plānots panākt vispārējo pieeju un sākt trialogus.
  •  2024. gada 24. janvārī tika publicēts priekšlikums Regulai par ārvalstu ieguldījumu izvērtēšanu ES. Tas paredz pārskatīt mehānismus ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai ES. 2026. gada janvārī priekšlikumu paredzēts apstiprināt trialogos un aprīlī izskatīt dokumentu Eiropas Parlamentā. Pēc tam tas tiks apstiprināts Padomē, parakstīts maijā, publicēts Oficiālajā Vēstnesī un stāsies spēkā aptuveni 2026. gada jūnijā.
  • 2025. gada jūlijā Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Eiropas Konkurētspējas fondu (EKF) laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam ES daudzgadu finanšu ietvara ietvaros. Priekšlikuma mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības globālo konkurētspēju, vienkāršot piekļuvi ES finansējumam un samazināt administratīvo slogu, apvienojot vairākas līdzšinējās ES finansēšanas programmas vienotā, integrētā instrumentā. EKF paredz stratēģisku investīciju atbalstu inovācijām, rūpniecības attīstībai un kritiski svarīgām tehnoloģijām. 2025. gada decembrī ES Padome apstiprināja vispārējo pieeju (mandātu) trīspusējo sarunu uzsākšanai ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu par EKF regulas priekšlikumu.
  • 2025. gada 3. septembrī Eiropas Komisija publicēja Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Vienotā tirgus un muitas programmu laikposmam no 2028. līdz 2034. gadam un atceļ Regulas (ES) 2021/444, (ES) 2021/690, (ES) 2021/785, (ES) 2021/847 un (ES) 2021/107. Priekšlikums paredz vienkāršot piekļuvi finansējumam un samazināt administratīvo slogu, konsolidējot vairākas esošās daudzgadu finansēšanas programmas vienā integrētā instrumentā. 2025. gada 19. decembrī ES Padome apstiprināja vispārējo pieeju (mandātu) trīspusējo sarunu sākšanai ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu.

  • 2025. gada 21. maijā Eiropas Komisija nāca klajā ar Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza direktīvas 2000/14/EK, 2011/65/ES, 2013/53/ES, 2014/29/ES, 2014/30/ES, 2014/31/ES, 2014/32/ES, 2014/33/ES, 2014/34/ES, 2014/35/ES, 2014/53/ES, 2014/68/ES un 2014/90/ES attiecībā uz digitalizāciju un kopīgām specifikācijām, un Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza regulas (ES) Nr. 765/2008, 2016/424, 2016/425, 2016/426, 2023/1230, 2023/1542 un 2024/1781 attiecībā uz digitalizāciju un kopīgām specifikācijām. Grozījumi ir daļa no “Omnibus IV” vienkāršošanas pakotnes, un to mērķis ir  modernizētu tehniskā regulējuma sistēmu, veicinātu digitalizāciju un stiprinātu vienotā tirgus darbību gadījumos, kad harmonizētie standarti nav pieejami. 2025. gada 24. septembrī ES Padome apstiprināja vispārējo pieeju (mandātu) trīspusējo sarunu sākšanai ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu.

  • 2022.gada 28.septembrī tika publicēts Produktatbildības direktīvas priekšlikums. Tas aizstās pašlaik spēkā esošo Direktīvu 85/374/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz atbildību par produktiem ar trūkumiem un nodrošinās, ka noteikumi par atbildību atspoguļo digitālā laikmeta un aprites ekonomikas produktu būtību un radīto risku. Ar priekšlikumu cietušajām personām ir plānots atvieglot pierādīšanas pienākumu sarežģītās lietās un mazināt ierobežojumus prasību celšanai, vienlaikus panākot taisnīgu līdzsvaru starp ražotāju, cietušo personu un patērētāju vispārējām leģitīmām interesēm. 2023. gada 14. jūnijā ES Padome apstiprināja mandātu trīspusējo sarunu sākšanai ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. 2023. gada 14. decembrī trīspusējās sarunās ir panākta pagaidu politiskā vienošanās.
  • 2023.gada 28.jūlijā tika publicēts Regulas priekšlikums par rotaļlietu drošumu un ar ko atceļ Direktīvu 2009/48/EK. Priekšlikums paredz rotaļlietu drošuma prasību paplašināšanu, nosakot, ka vielas, kas tiek iekļautas viskaitīgāko vielu klasifikācijā, tiktu automātiski aizliegtas iekļaušanai rotaļlietās bez nepieciešamības izvērtēt konkrētos riskus, ko tās varētu radīt bērniem. Tāpat, vērtējot rotaļlietu drošumu, būtu jāņem vērā iespējamie riski bērnu garīgajai veselībai un kognitīvai attīstībai. 2024.gada 15.maijā ES Padome apstiprināja vispārējo pieeju (mandātu) trīspusējo sarunu sākšanai ar Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu. Trialogus plānots pabeigt 2025.gada pirmajā pusē.
  • 2023.gada 17.oktobrī tika publicēts Direktīvas priekšlikums par patērētāju strīdu alternatīvu izšķiršanu (ADR) un Regulas priekšlikums, attiecībā uz Eiropas Strīdu izšķiršanas tiešsaistē (SIT) platformas darbības pārtraukšanu (ODR). Dotajā brīdī priekšlikumi tiek skatīti ES Padomes darba grupā.
  • 2025. gada 19. novembrī Eiropas Komisija pieņēma Consumer Agenda 2030 — jaunu stratēģisko ES patērētāju tiesību aizsardzības programmu, kas nosaka konkrētas prioritātes un rīcības nākamajiem pieciem gadiem. Priekšlikuma mērķis ir uzlabot patērētāju aizsardzību, veicināt konkurētspēju, sociālo taisnīgumu un ilgtspējīgu izaugsmi, stiprinot ES noteikumu konsekventu īstenošanu, piemērošanu un izpildi, kā arī risinot mūsdienu izaicinājumus, tostarp digitālo taisnīgumu un patērētāju aizsardzību tiešsaistē. Programma ietver četras galvenās prioritātes: rīcības plānu patērētājiem vienotā tirgū, digitālā taisnīguma veicināšanu un patērētāju aizsardzību tiešsaistē, ilgtspējīga patēriņa atbalstu un efektīvu noteikumu piemērošanu ar patērētāju sūdzību un tiesiskās aizsardzības iespējām. Consumer Agenda 2030 papildina iepriekšējās programmas sasniegumus un ir izstrādāta pēc plašas sabiedriskās konsultācijas ES mērogā.