Vienotā tirgus centrs

31 Eiropas valstī (ES-28, Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija) ir izveidoti Vienotie pakalpojumu kontaktpunkti (Points of Single Contact - PSC), kas ļauj pakalpojuma sniedzējiem iegūt informāciju par dažādās valstīs izpildāmām prasībām pakalpojumu sniegšanai, kā arī izpildīt nepieciešamās administratīvās procedūras.

Informācija tiešsaistē par Latvijas prasībām pakalpojumu sniegšanai pieejama valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv sadaļā Komersantiem - Atļaujas, licences, reģistrācijas pakalpojumu sniedzējiem.

Portāla gala lietotāja konsultācijas sadarbībā ar iestādēm bez maksas nodrošina:

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Tālr. +371-67039430
E-pasts: liaa@liaa.gov.lv

Vienotie produktu kontaktpunkti (PCP - Product Contact Point) sniedz informāciju uzņēmējiem par konkrētās dalībvalsts noteikumiem, vispārējām prasībām produktiem, kurus piemēro pirms preču laišanas tirgū.

Informācija tiešsaistē par Latvijas prasībām produktiem to laišanai tirgū pieejama valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla www.latvija.gov.lv sadaļā Komersantiem - Prasības produktiem. Portāla gala lietotāja konsultācijas bez maksas 15 darba dienu laikā sadarbībā ar iestādēm nodrošina:

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra
Tālr. +371-67039430
E-pasts: pcp@liaa.gov.lv

Būvniecības jomā, konsultācijas sniedz Ekonomikas ministrijas Latvijas Būvniecības kontaktpunkts, kas izveidots saskaņā ar Būvniecības produktu regulu (ES) Nr.305/2011. Kontaktpunkts bez maksas sniedz informāciju par specifiskiem būvniecības produktu tipu izstrādāšanai, montāžai un instalācijai piemērojamajiem noteikumiem. Kontaktpunkts tāpat sniedz informāciju par uz katru būvniecības produkta paredzēto pielietojumu attiecināmo pamatprasību izpildi dalībvalsts teritorijā. Saziņai aicinām izmantot e-pastu pasts@em.gov.lv.

Noderīgi:

Preču savstarpējā atzīšana

Portāls Tava Eiropa sniedz praktisku informāciju par tiesībām un pienākumiem ES un katrā no dalībvalstīm. Portāls informē par prasībām attiecībā uz precēm, PVN un muitu, uzņēmumu pārņemšanu, finansiālu un cita veida palīdzību, par pieteikumiem valsts iepirkumiem, par darba likumdošanu, sociālo nodrošinājumu un noteikumiem ārvalstu darbiniekiem, informāciju par situāciju tirgū u.tml.

Portālā ir arī norādes uz dažādiem Eiropas Komisijas konsultāciju un informācijas dienestiem.

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls (EEN) ir lielākais uzņēmējdarbības un inovācijas atbalsta kontaktpunktu tīkls, kas sniedz praktisku informāciju uz specifiskiem uzņēmēju jautājumiem par ES lietām. EEN Latvijā darbojas gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, gan Inovāciju Rosināšanas centra paspārnē.

Tīkls piedāvā konkrētus un efektīvus risinājumus uzņēmējiem, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, 54 valstīs, ieskaitot 28 Eiropas Savienības valstis, kandidātvalstis (Turcija, Maķedonija, Islande), Eiropas Ekonomikas zonas valstis un trešās valstis.

Tīklā ir apvienotas un koordinēti darbojas aptuveni 600 partnerorganizācijas, kurās nodarbināti ap 4000 speciālistu, lai veicinātu ES uzņēmējdarbību.

Informācija par pakalpojumiem, ko piedāvā Eiropas Biznesa atbalsta tīkls, ir pieejama šeit.

Portāls par ES pilsoņu un uzņēmēju tiesībām Tavs Eiropas padomdevējs ir bezmaksas ES konsultāciju dienests iedzīvotājiem, kurā strādā juristu komanda no Eiropas Pilsoņu rīcības dienesta (European Citizen Action Service). Tas pārzina gan ES, gan visu ES dalībvalstu tiesību aktus.

Tajā strādā neatkarīgi juristi, kas

• nedēļas laikā bezmaksas sniedz padomu par Jūsu individuālo gadījumu;
• izskaidro ES tiesību aktus, kas piemērojami Jūsu gadījumā;
• paskaidro, kā Jūs varat izmantot savas tiesības, ko paredz ES.

Tavs Eiropas padomdevējs atbild uz jautājumiem, kas saņemti no:

• ES (arī Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas) pilsoņiem,
• Citu valstu pilsoņiem, kas ir ES pilsoņa ģimenes locekļi vai dzīvo kādā ES dalībvalstī,
• ES un dalībvalstu informatīviem un konsultatīviem dienestiem, kuri ar dienestu sazinās privātpersonu vārdā,
• uzņēmumiem, kas reģistrēti ES.

Informatīvais dienests Europe Direct sniedz praktisku informāciju un padomus, lai palīdzētu vairāk uzzināt par Eiropas Savienības darbību, ES pilsoņu tiesībām, kā arī ES piedāvāto finansējumu.

Sazinoties ar savu vietējo informācijas centru pa tālruni vai izmantojot e-formu (jebkurā ES oficiālajā valodā), var saņemt šādu informāciju:

• atbildes uz jūsu jautājumiem par ES tiesību aktos paredzētajām tiesībām, finansējuma iespējām utt.;
• ielūgumus uz informatīviem pasākumiem un sarīkojumiem par ES;
• dokumentus un publikācijas par ES;
• norādes uz citiem informācijas avotiem;
• kompetentu organizāciju kontaktinformāciju.

Ko Europe Direct nedara?

• nerisina problēmas — nereģistrē un nepārsūta sūdzības, tomēr var norādīt, ar ko sazināties;
• neizsakās par ES politikas jautājumiem vai nostājām, ko pieņēmušas iestādes;
• nesniedz juridiskas konsultācijas (interpretējot ES tiesību normas).

EUROPAGES ir Eiropas platforma, kas ir saistīta ar Business-to-Business (B2B) attiecībām. Šobrīd tās mājas lapā ir vairāk nekā 2.6 miljoni uzņēmumu – ražotāji, pakalpojumu sniedzēji, vairumtirgotāji un izplatītāji. Informācija tiek piedāvāta 26 valodās un tai ir vairāk par 3 miljoniem apmeklētāju mēnesī.

Jūsu uzņēmumam būs pieeja B2B e-mārketinga pakalpojumiem, sadarbības partneriem ārvalstīs, Eiropas biznesa tīklam, tiešsaistes mārketinga risinājumiem, biznesa iespējām un bezmaksas kontaktiem, tas nodrošinās arī redzamību Jūsu uzņēmumam.

Tā ir iespēja atrast potenciālos partnerus jebkurā valstī (meklējot pēc mēroga, darbības jomas utt.), iepazīties ar uzņēmuma darbības koncepciju un apskatīt piedāvātos produktus, kā arī sazināties ar attiecīgo uzņēmumu.

SIMAP (Information system for public procurement) nodrošina piekļuvi svarīgākajai informācijai par publiskajiem iepirkumiem Eiropā.

TED (Tenders Electronic Daily) - publicē paziņojumus par konkursiem Oficiālā Vēstneša pielikumā, kas apskatāms tiešsaistē oficiālajā Eiropas publisko iepirkumu informācijas avotā. Tai ir bezmaksas piekļuve, un tā tiek atjaunināta 5 reizes nedēļā ar aptuveni 1500 paziņojumiem par valsts iepirkumiem no Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un citām vietām.

Paziņojumus par iepirkumu var pārlūkot, meklēt un šķirot pēc valsts, reģiona, uzņēmējdarbības nozares un citām kategorijām.

Informācija par katru iepirkuma dokumentu, kā arī visi Eiropas Savienības iestāžu paziņojumi tiek publicēta 24 ES oficiālajās valodās.

Tīmekļvietnē ENIC-NARIC iespējams sameklēt informāciju par aktualitātēm saistībā ar starptautisko akadēmisko un profesionālo mobilitāti, kā arī par procedūrām citā valstī iegūtas akadēmiskās un profesionālās kvalifikācijas atzīšanai.

Tas ir Eiropas Komisijas, Padomes un UNESCO kopīgs projekts, kurš aptver vairākus pasaules reģionus – Eiropu, Āfriku, Āziju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku.

Eiropas darba mobilitātes portālā EURES iespējams iegūt informāciju par brīvajām darba vietām, dzīves un darba apstākļiem Latvijā un citās Eiropas valstīs. Darba devējiem ir iespēja EURES datubāzē ievietot informāciju par vakantajām darba vietām. Tāpat EURES datu bāzē ir iespēja iegūt informāciju darbinieku meklēšanai gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs, tai skaitā iegūt informāciju par potenciālo darbinieku dzīves un darba gājumu (CV), kas palīdz atlasīt savam uzņēmumam un darbības jomai piemērotāko darbinieku neatkarīgi no viņa dzīvesvietas.

EURES pakalpojumus Latvijā nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA), sadarbojoties ar vietējiem partneriem (privātajiem darbiekārtošanās pakalpojumu sniedzējiem).

Vienotā tirgus īstenošanas darba grupa (Single Market Enforcement Taskforce - SMET) ir izveidota 2020. gada martā ar Rīcības plānu vienotā tirgus noteikumu labākai īstenošanai uz izpildei. Rīcības plāns ir daļa no Eiropas rūpniecības stratēģijas. Latvijas ES Vienotā tirgus īstenošanas darba grupas kontaktpunkts ir Ekonomikas ministrija.

Šajā darba grupā Eiropas Komisija un ES dalībvalstu pārstāvji risina visakūtākās ES vienotā tirgus barjeras, kas būtiski kavē pārrobežu darbību ES ietvaros.

Darba grupas ietvaros izvēlētie risināmie jautājumi balstīti uz to ietekmi ES Vienotā tirgus pilnvērtīgai funkcionēšanai un konkrētiem veicamajiem uzdevumiem to sasniegšanai. Kā piemēram, līdzšinēji ES Vienotā tirgus īstenošanas darba grupa ir pievērsusies jautājumiem par dokumentu prasību samazināšanu reglamentēto profesiju jomā, dalībvalstu atļauju izsniegšanas procedūru uzlabošanai atjaunojamo energoresursu jomā, darbinieku norīkošanas prasību vienkāršošanai dalībvalstīs u.c.

Darba grupas ietvaros Eiropas Komisija ik gadu sagatavo ziņojumu par virzību izvēlēto jautājumu risināšanā un sasniegtajiem rezultātiem. Ar aktuālajiem projektiem un ziņojumiem var iepazīties SMET portālā (angļu valodā).

SOLVIT centrs ir alternatīvs strīdus risināšanas mehānisms, kurš darbojas Eiropas Ekonomikas zonas valstīs (ES dalībvalstīs un Norvēģijā, Islandē un Lihtenšteinā). Centra pakalpojumi ir bezmaksas.

SOLVIT centrs var palīdzēt risināt problēmas, kuras rodas citu dalībvalstu valsts iestādēm neievērojot ES tiesībās noteikto.

SOLVIT centrā var iesniegt sūdzību, ja:

• nav ievērotas jūsu vai jūsu uzņēmuma ES normatīvajos aktos noteiktās tiesības
• ES tiesību aktiem neatbilstošu lēmumu pieņēmusi valsts pārvaldes iestāde (valsts, reģionālā vai pašvaldības)
• pārkāpums noticis citā EEZ dalībvalstī.

SOLVIT centrā tiek iesniegtas un risinātas dažādu jomu problēmas, piemēram, par profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, preču savstarpējo atzīšanu, uzņēmējdarbības brīvību, darbinieku norīkošanu, netaisnīgiem nosacījumiem valsts iepirkuma konkursos u.tml.

Lai uzzinātu, kādas ES tiesību normas ir pārkāptas, neformālu juridisku padomu varat saņemt portālā Tavs Eiropas padomdevējs.

Lai iesniegtu sūdzību Latvijas SOLVIT centrā, aizpildiet tiešsaistes iesnieguma formu. Jautājumu un neskaidrību gadījumā, var rakstīt uz e-pastu solvit@em.gov.lv vai zvanīt 67013075.

SOLVIT centrs darbojas kā bezmaksas problēmu risināšanas instruments ar vienkāršu lietas iesniegšanas un risināšanas procedūru. Tīkla uzdevums ir 10 nedēļu laikā rast praktisku risinājumu ES vienotā tirgus problēmām, kuras ir izraisījuši valsts iestāžu pieņemti lēmumi, nepareizi piemērojot ES tiesību normas.

Latvijas SOLVIT centra pārskats par uzņēmēju lietām 2019.–2021. gadā sniedz informāciju par Latvijas SOLVIT centra darbību un risinātajām lietām Latvijā un citās ES valstīs, kā arī skaidrojumu par lietu iesniegšanu SOLVIT centram un to risināšanas gaitu: Latvijas SOLVIT centra parskats

Sīkāka informācija pieejama SOLVIT centru mājas lapā.

Sūdzības par Latvijas iestādēm

Tiesībsargs ir Saeimas ievēlēta amatpersona, kas rūpējas par to, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai valsts pārvalde un pašvaldības ievērotu labas pārvaldības principu. Tas savā darbībā ir neatkarīgs un pakļaujas vienīgi likumam, un šis amats nav savienojams ar piederību pie politiskajām partijām.

Kādos gadījumos tiesībsargs var palīdzēt?

Tiesībsargs, izskatot privātpersonu iesniegumus, likumā paredzētos gadījumos ierosina pārbaudes lietu, ja:

• valsts vai pašvaldības institūcijas vai to amatpersonas, iespējams, ir pārkāpušas Satversmē un starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos noteiktās cilvēktiesības
• pret personu, iespējams, ir pieļauta diskriminācija vai vienlīdzīgas attieksmes pārkāpums
• valsts un pašvaldību iestādes vai to amatpersonas pret personu, iespējams, ir pieļāvušas labas pārvaldības principa pārkāpumu.

Sūdzības par ES institūcijām

Eiropas ombuds izskata sūdzības par kļūdām ES institūciju, iestāžu un aģentūru pārvaldē un var konstatēt kļūdu pārvaldē, ja institūcija neievēro pamattiesības, tiesiskos noteikumus vai labas pārvaldes principus.

Tas attiecas, piemēram, uz administratīvām neatbilstībām, netaisnīgumu, diskrimināciju un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, atbildes nesniegšanu, informācijas liegšanu un nevajadzīgu kavēšanos.

Ombuda mandāts neattiecas tikai uz Eiropas Savienības Tiesu, kas pilda tiesu iestādes pienākumus.

Ja esat Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis vai iedzīvotājs, jūs varat iesniegt sūdzību Eiropas ombudam. Iesniegt sūdzību var arī uzņēmumi, asociācijas vai citas iestādes ar reģistrētu biroju ES dalībvalstī.

Eiropas ombudu tīkls aptver 99 birojus 35 Eiropas valstīs.

Eiropas Patērētāju informēšanas centrs (ECC Latvia) ir izveidots ar mērķi, lai nodrošinātu patērētāju tiesību aizsardzību ievērošanu, pērkot preces vai pakalpojumus kādā no ES dalībvalstīm, kā arī Norvēģijā un Īslandē.

ECC Latvia var vērsties, ja radušās problēmas vai neskaidrības:

• iegādājoties preces vai pakalpojumus ārpus Latvijas
• iepērkoties internetā
• ceļojot ar lidmašīnu (atteikta iekāpšana, atcelts reiss, ilga kavēšanās, nozaudēta vai sabojāta bagāža)
• nomājot auto
• veicot viesnīcas rezervāciju u.c.

ECC Latvia sniegtie pakalpojumi ir bezmaksas.

Strīdi ar bankām un citām finanšu iestādēm

Gadījumā, ja patērētājs sūdzas par ārvalstu finanšu pakalpojumu sniedzēju, kur pieejama ārpustiesas sūdzību procedūra, šo sūdzības parasti izskata tā sūdzības struktūra, kurā atrodas finanšu pakalpojumu sniedzējs.

Izmantojot šo tīmekļa vietni, patērētājs, kam ir sūdzības par finanšu pakalpojumu sniedzēju, kas atrodas citā valstī, var:

• noteikt attiecīgo ārpustiesas sūdzību procedūru finanšu pakalpojumu sniedzēja valstī un sazināties ar attiecīgo iestādi
• sazināties ar ārpustiesas sūdzību procedūru nodrošinātāju savas mītnes valstī, kas palīdzēs un sniegs visu nepieciešamo informāciju par sūdzību procedūru.

FIN-NET tīkla mērķis ir sniegt patērētājiem iespēju iesniegt savas pārrobežu sūdzības noslēgtā finanšu līguma valodā vai valodā, kurā viņi parasti komunicē ar šo finanšu pakalpojumu sniedzēju.

Patērētāji var izmantot arī FIN-NET pieejamo pārrobežu finanšu pakalpojumu sūdzību veidlapu, kurā ir paskaidroti veicamie soļi.

Valsts tehnisko noteikumu paziņošana tirdzniecībā ar produktiem palīdz novērst nepamatotus šķēršļus ES iekšējā tirgū un veicina vienādu tiesību aktu piemērošanu visās ES dalībvalstīs, tādejādi izvairoties no atšķirīgām interpretācijas iespējām.

Lai sekmētu iekšējā tirgus veiksmīgu darbību un nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz valstu iniciatīvām tehnisko noteikumu izstrādē, dalībvalstīm ir jāinformē Eiropas Komisija un citas dalībvalstis par saviem projektiem tehnisko noteikumu jomā.

Paziņojamie tehniskie noteikumi var būt kā likums, tā Ministru kabineta noteikumi. Tie sevī ietver, piemēram, tehniskos parametrus, prasības, kā arī noteikumus, ar kuriem tiek aizliegta vai ierobežota preču ražošana, ievešana, tirdzniecība vai izmantošana.

Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra rīkojums Nr.1 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sniedz informāciju par tehnisko noteikumu projektiem" satur tiesību normas, kas izriet no Eiropas Padomes un Parlamenta 2015. gada 9. septembra Direktīvas (ES) 2015/1535 ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (turpmāk - Direktīva 2015/1535), kas paredz tehnisko paziņošanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā.

Izmantojot Direktīvas 2015/1535 paziņošanas procedūru, Eiropas Komisija un ES dalībvalstis var izskatīt tehniskos noteikumu projektus, ko dalībvalstis vēlas ieviest attiecībā uz precēm (rūpnieciski ražotām precēm, kā arī lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem) un informācijas sabiedrības pakalpojumiem pirms to pieņemšanas. Direktīvas 2015/1535 mērķis ir novērst šķēršļu rašanos iekšējā tirgū pirms to realizēšanās. Šis princips ir nostiprināts arī direktīvas 1.pantā g) apakšpunktā, kas nosaka, ka tehnisko noteikumu projekts ir teksts par tehnisku specifikāciju vai citu prasību, vai noteikumiem par pakalpojumiem, ietverot administratīvus noteikumus, kas formulēti teksta ieviešanai vai lai ieviestu to kā tehnisku noteikumu, tekstam esot sagatavošanas stadijā, kad vēl iespējams izdarīt būtiskus grozījumus.

Saskaņā ar Direktīvu 2015/1535 dalībvalstu pienākums ir informēt Eiropas Komisiju par tehnisko noteikumu projektu pirms to pieņemšanas. No projekta paziņošanas dienas tiek noteikts 3 mēnešu bezdarbības periods, kurā paziņotāja dalībvalsts nedrīkst pieņemt attiecīgos tehniskos noteikumus, un šajā laikā Eiropas Komisija un pārējās dalībvalstis var izskatīt paziņotos dokumentus un attiecīgi reaģēt. Ja tiek konstatēts, ka paziņotais noteikumu projekts var radīt šķēršļus preču brīvai apritei vai informācijas sabiedrības pakalpojumu sniegšanai, vai ES sekundārajiem tiesību aktiem, Eiropas Komisija un pārējās dalībvalstis var iesniegt sīki izstrādātu atzinumu dalībvalstij, kas paziņojusi par attiecīgo projektu. Ja šāds atzinums tiek sniegts, bezdarbības periods tiek pagarināts vēl par 3 mēnešiem attiecībā uz precēm un papildus vēl par 1 mēnesi attiecībā uz pakalpojumiem. Attiecīgās paziņotājas dalībvalsts pienākums ir paskaidrot, kādas darbības tā gatavojas veikt, reaģējot uz sniegto atzinumu. Beidzoties Direktīvas 2015/1535 procedūrai, dalībvalsts pienākums ir informēt Eiropas Komisiju par teksta galīgo redakciju, tiklīdz tas ir pieņemts, un norādīt gadījumus, kad paziņotais projekts tiek noraidīts, lai varētu slēgt Direktīvas 2015/1535 procedūru. Tādējādi Eiropas Komisija un pārējās dalībvalstis var pārbaudīt, vai paziņotāja valsts ir ņēmusi vērā procedūras darbības laikā saņemto atbildes reakciju.

Informācija par ES dalībvalstu paziņotajiem tehnisko noteikumu projektiem ir pieejama Tehnisko noteikumu informācijas sistēmas (TRIS) datubāzē, kurā tehnisko noteikumu projektu var aplūkot arī latviešu valodā.

Ja rodas iebildumi par citu ES dalībvalstu tehniskajiem noteikumu projektiem, tos ir iespējams apstrīdēt par attiecīgajiem iebildumus informējot to ministriju, kuras kompetencē ir attiecīgas jomas koordinēšana Latvijā.

Izmantojot TRIS, jebkura persona, tajā skaitā nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji var bezmaksas pierakstīties, lai uz elektronisko pastu saņemtu ES dalībvalstu sagatavotos un Eiropas Komisijai paziņotos tehnisko noteikumu projektus interesējošā jomā (piemēram, būvniecības izstrādājumi, zivsaimniecības produkti, transports, ķīmiskie produkti, informācijas sabiedrības pakalpojumi u.c.).

Savukārt Latvijas nacionālais tehnisko noteikumu projektu paziņošanas koordinators ir Ekonomikas ministrija.

Tiesību akta projekts ir uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu, un tas ir jāpaziņo TRIS datubāzē, ja tas ietver šādās prasības:

• informācijas sabiedrības pakalpojuma sniegšanas prasības;
• preču tehniskos parametrus (piemēram, izmērs, marķējums, iepakojums);
• prasības, kas ietekmē pircējus un vidi (piemēram, izmantošanas nosacījumi, otrreizējās pārstrādes prasības);
• noteikumus, ar kuriem tiek aizliegta preču ražošana, ievešana, tirdzniecība vai izmantošanu vai ar kuriem tiek aizliegta pakalpojuma sniegšana vai izmantošana vai tiek noteikts aizliegums dibināt pakalpojuma sniedzēju.

Tehniskie noteikumi var tikt izstrādāti kā:

• normatīvais akts;
• dokuments, kas pēc tā pieņemšanas nav saistošs, bet kura ievērošanu veicina valsts (piemēram, atzītā prakse, vadlīnijas);
• līgums, kurā valsts pārvaldes iestāde ir līgumslēdzēja puse un kurš sabiedrības interesēs paredz atbilstību tehniskajām specifikācijām vai produktam noteiktajām prasībām pēc tā piedāvāšanas tirgū;
• tiesību akts par valsts fiskāliem vai finansiāliem pasākumiem, kurus nosaka, lai ietekmētu produkta vai informācijas sabiedrības pakalpojuma patēriņu.

Noteikumus NAV jāpaziņo, ja tie skar:

• radiotranslāciju pakalpojumus;
• televīzijas translāciju pakalpojumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (1) 1. panta 1. punkta e) apakšpunktā;
• jautājumus, kas ietverti ES tiesību aktos telekomunikāciju pakalpojumu jomā, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK;
• jautājumus, kas ietverti Savienības tiesību aktos finansiālo pakalpojumu jomā:
  • (i) Kapitālieguldījumu pakalpojumi
  • (ii) Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operācijas
  • (iii) Banku pakalpojumi
• pasākumus, ko dalībvalstis saskaņā ar Līgumiem uzskata par nepieciešamiem personu, jo īpaši darba ņēmēju, aizsardzībai, kad ražojumi tiek izmantoti, ar noteikumu, ka šādi pasākumi neietekmē ražojumus.

Pilnu uzskatījumu, kad noteikumi nav jāpaziņo, lūdzam skatīt Direktīvas (ES) 2015/1535 1. panta 2. punktā.

Valsts tehnisko noteikumu paziņošana tirdzniecībā ar pakalpojumiem palīdz novērst nepamatotus šķēršļus ES iekšējā tirgū un veicina vienādu tiesību aktu piemērošanu visās ES dalībvalstīs, tādejādi izvairoties no atšķirīgām interpretācijas iespējām.

Lai sekmētu iekšējā tirgus veiksmīgu darbību un nodrošinātu pārredzamību attiecībā uz valstu iniciatīvām tehnisko noteikumu izstrādē, dalībvalstīm ir jāinformē Eiropas Komisija un citas dalībvalstis par saviem projektiem tehnisko noteikumu jomā.

Paziņojamie tehniskie noteikumi var būt likums, Ministru kabineta noteikumi vai, ja ar atbilstošiem speciālajiem likumiem šādas tiesības deleģētas vietējām pašvaldībām, tad arī pašvaldību saistošie noteikumi, un tie sevī ietver, piemēram, tehniskos parametrus, prasības, noteikumus par pakalpojumiem, ar kuriem tiek aizliegta vai ierobežota pakalpojuma sniegšana vai izmantošana, kā arī paredz jebkuras citas prasības pakalpojumu sniedzējiem.

Tehnisko noteikumu paziņošanu pakalpojumu jomā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 15.panta 7.punkts un 39.panta 5.punkts, lai identificētu tādu ES dalībvalstu noteikumu pieņemšanu, kas ierobežo uzņēmējdarbības veikšanu un pakalpojumu sniegšanas brīvību, nav nediskriminējoši, nav samērīgi vai pamatoti ar īpašām sabiedrības interesēm.

Lai nodrošinātu, ka visi ES dalībvalstu jaunie normatīvie akti pakalpojumu jomā atbilst laba regulējuma principiem, un tiktu novērsta jaunu nepamatotu šķēršļu radīšana, Direktīvas 2006/123/EK 15.panta 7.punktā paredzētā tehnisko noteikumu paziņošana uzliek pienākumu paziņot visus jaunos normatīvos vai administratīvos aktus, tostarp, pašvaldību saistošos noteikumus, kas nosaka prasības atbilstoši Direktīvas 15.panta 2.punktam (nediskriminējošas prasības) un/vai 16. pantam (pakalpojumu sniegšanas brīvība). Savukārt 39.panta 5.punkts paredz tehnisko noteikumu paziņošanu par jebkādām izmaiņām prasībās, tostarp jaunām prasībām, kā arī to iemeslu.

Tiesību akta projekts ir uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu pakalpojumu jomā un tas ir jāpaziņo Iekšējā tirgus informācijas (IMI) sistēmā, ja tas paredz ierobežojošas prasības pakalpojumu sniegšanai:

• kvantitatīvus vai teritoriālus ierobežojumus pakalpojuma sniegšanai (attālums starp pakalpojumu sniedzējiem, ierobežots skaits komersantu)
• pienākumu pakalpojuma sniedzējam izvēlēties noteiktu saimnieciskās darbības formu (piemēram, AS, SIA, un tml.)
• nosacījumu, ka pakalpojumu var sniegt vai piedāvāt tikai noteikti pakalpojumu sniedzēji vai to grupa, vai personas, kas darbojas konkrētā profesijā, specialitātē vai amatā
• kārtību, kādā tiek pārvaldītas kapitāla daļas (minimālās prasības pamatkapitālam, noteiktas izglītības prasības kā īpašniekam)
• ierobežot uzņēmumu skaitu
• noteikt minimālo darbinieku skaitu
• fiksēt tarifus par pakalpojumu
• likt nodrošināt pakalpojumu tikai komplektā ar citu pakalpojumu

Noteikumus NAV jāpaziņo, ja tas:

• vienlaikus ir tehnisko noteikumu projekts preču jomā un par to ir paziņots Tehnisko noteikumu informācijas sistēmā (TRIS)
• skar vispārējas nozīmes (publisko) pakalpojumu jomu:
  • konkurences jomu
  • valsts īstenotās politikas jomu
  • krimināltiesību jomu
  • nodarbinātības jomu
  • valsts sociālās apdrošināšanas jomu
  • nodokļu politikas jomu
  • starptautisko privāto tiesību jomu
  • ieroču vai sprāgstvielu aprites jomu
  • stratēģiskas nozīmes preču aprites jomu
  • pasta pakalpojumu jomu
  • elektroenerģijas jomu
  • gāzes jomu
  • ūdens apgādes jomu
  • atkritumu apstrādes jomu
  • administratīvajās formalitātēs, kas saistītas ar personu brīvu pārvietošanos un uzturēšanos;
  • autortiesību jomu u.c.

Pilnu uzskatījumu ar gadījumiem, kad noteikumi nav jāpaziņo, lūdzam skatīt Direktīvas 2006/123/EK 17.pantā.

Lasīt vairāk:

• EM norādījumi tehnisko noteikumu paziņošanai pakalpojumu jomā (pdf)
• Informācija par Pakalpojumu direktīvu 2006/123/EK (skaidrojošs video)
• Nacionālo tehnisko noteikumu paziņošana, izmantojot IMI sistēmu (skaidrojošs video)
• IMI paziņoto tehnisko noteikumu pakalpojumu jomā publiskais reģistrs (angļu valodā)

Lai veicinātu efektīvu sadarbību starp ES dalībvalstu atbildīgajām iestādēm, ir izveidota Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI), kas nodrošina drošu un ātru datu apmaiņu starp dalībvalstu atbildīgajām valsts un pašvaldību iestādēm, ļaujot tām efektīvi sazināties, neskatoties uz valodu un pārvaldes struktūru dažādības radītajiem šķēršļiem. Pašlaik IMI atbalsta 67 administratīvās sadarbības procedūras 17 dažādās politikas jomās.

Nacionālais IMI sistēmas koordinators Latvijā ir Ekonomikas ministrija.

Lasīt vairāk:

• Ministru kabineta 2016. gada 28. jūnija noteikumi Nr. 419 "Noteikumi par informācijas apmaiņas un uzraudzības kārtību Iekšējā tirgus informācijas sistēmas ietvaros, informācijas apmaiņā iesaistīto iestāžu atbildību un Eiropas profesionālās kartes izdošanas kārtību"
• Viss par IMI (skaidrojošs video)
• Sīkāk par IMI sistēmu (avots Eiropas Komisija).

ES dalībvalstu progress ES Vienotā tirgus tiesību aktu ieviešanā un ar ES Vienoto tirgu saistīto mehānismu pārvaldīšanā tiek vērtēts ES Vienotā tirgus pārskatā (Single market Scoreboard), kuru Eiropas Komisija ik gadu publicē savā mājaslapā.

Vienotais paziņojumu logs (Single notification window) ir Eiropas Komisijas izveidota platforma, kurā ir apkopoti ES dalībvalstu paziņošanas pienākumi, kas izriet no dažādiem ES tiesību aktiem. Tā mērķis ir vienkāršot procesuālas darbības un samazināt administratīvo slogu valsts pārvaldes iestādēm.

Vienotais paziņojumu logs kopumā neaizstāj esošās paziņojumu sistēmas, tas ietver informāciju par visiem paziņojumiem, procedūru aprakstus, kā arī saites uz attiecīgo juridisko pamatu.