Personu līgumtiesības darījumos

Līgumtiesību atšķirības B2B un B2C darījumos 

Līgumtiesībās starp komersantiem (B2B jeb Business-to-Business) un līgumtiesībās starp komersantu un patērētāju (fizisku personu) (B2C jeb Business-to-Consumer) pastāv atšķirības, kas dažādām darījuma pusēm jāņem vērā, slēdzot līgumus. 

Civillikuma saistību tiesību daļa aptver saistību tiesībām vispārkopīgus jautājumus, kā arī aptver atsevišķus līguma veidus. Civillikumā ietverti vispārējie principi visiem līgumiem t.sk. pušu tiesiskās vienlīdzības princips, līgumu brīvības princips, kā arī princips, ka saistības ir jāpilda. Bez Civillikuma saistību tiesības regulē arī citi normatīvie akti. 

Komerclikuma komercdarījumu daļa regulē vispārējos B2B līgumtiesību noteikumus. To mērķis ir nodrošināt ātru tiesisko reaģēšanu attiecīgajā ekonomiskajā situācijā, kā arī nepieciešamību noteikt, kā izvairīties no iegūtās komercinformācijas ļaunprātīgas izmantošanas, sekmēt ātru līguma noslēgšanu, noregulēt situācijas, ja rodas ārkārtēji šķēršļi vai saīsināti noilguma termiņi.1 Kopumā B2B darījumus raksturo pušu lielāka līgumiskā brīvība nekā tas ir B2C darījumos. 

Patērētāju tiesību aizsardzības likums (PTAL) regulē vispārējos B2C līgumtiesību noteikumus, savukārt Negodīgas komercprakses aizlieguma likums (NKAL) papildus paredz patērētāju aizsardzību agresīvas, maldinošas un profesionālai rūpībai neatbilstošas komercprakses gadījumā. Komersanta un patērētāja starpā eksistē zināšanu un informācijas asimetrija un ievērojamas atšķirības starp līgumslēdzēju pušu spēju panākt sev izdevīgus nosacījumus (bargaining power). Lai izlīdzinātu šo nevienlīdzību, līgumtiesībās starp komersantu un patērētāju dominē princips, ka patērētājs ir vājākā līgumslēdzēja puse un uz to attiecās lielāka tiesiskā aizsardzība nekā tā ir noteikta Civillikumā. 

PTAL un NKAL paredz tostarp šādas speciālās normas attiecībā uz B2C darījumiem: 

• Netaisnīgi līguma noteikumi 

  • līgums, kas samazina ar likumu noteikto pušu atbildību, ierobežo patērētāja tiesības slēgt līgumus ar trešajām personām, nosaka priekšrocības komersantam vai ierobežojumus patērētājam, vai citādi patērētāju nostāda neizdevīgā stāvoklī, ir pretrunā ar līgumslēdzēju pušu tiesiskās vienlīdzības principu; 

  • nav spēkā tāds līguma noteikums, kas paredz, ka patērētājs atsakās no savām likumīgajām tiesībām; 

  • līguma noteikumi formulējami vienkāršā un saprotamā valodā un, ar noteiktām atrunām, neskaidri un neprecīzi rakstveida līguma noteikumi tiek tulkoti par labu patērētājam; 

  • tāds līguma noteikums ir netaisnīgs, kuru līgumslēdzējas puses savstarpēji nav apspriedušas un tas pretēji labticīguma prasībām rada būtisku neatbilstību līgumā noteiktajās līgumslēdzēju pušu tiesībās un pienākumos par sliktu patērētājam; 

  • līguma noteikumu apspriešanas fakta, preces vai pakalpojuma piegādes fakta, preces atbilstības fakta tās nodošanas brīdī, kā arī preces neatbilstības maznozīmības pierādīšanas pienākums ir komersantam. 

• Atteikuma tiesības 

  • patērētājam ir 14 dienu atteikuma tiesības bez pamatojuma sniegšanas atkāpties no distances līguma vai līguma, kas noslēgts ārpus saimnieciskās vai profesionālās darbības vietas; 

  • atteikuma tiesības ir izmantojamas 1 gada laikā, ja tirgotājs nav informējis par atteikuma tiesībām un nav nodrošinājis “atteikuma veidlapu”. 

• Tiesības uz atlīdzību 

  • patērētājam ir noteiktas tiesības prasīt atlīdzību līgumam neatbilstošu preču vai pakalpojumu gadījumā, kas ietver preces cenas samazināšanu, preces neatbilstības novēršanu, preces apmaiņu pret tādu pašu vai ekvivalentu, līguma atcelšanu un samaksāto summu atmaksu; 

  • patērētājam ir noteiktas tiesības vienpusēji atkāpties no līguma gadījumos, kad preci vai pakalpojumu nepiegādā noteiktajā termiņā, un komersantam ir pienākums atmaksāt patērētājam visas saskaņā ar līgumu patērētāja samaksātās naudas summas; 

• Prasījumi 

  • patērētājam ir 2 gadu prasījuma pieteikuma tiesības no preces iegādes vai pakalpojuma saņemšanas dienas, ja ir konstatēta preces vai pakalpojuma neatbilstība līguma noteikumiem; 

  • Negodīga komercprakse 

  • maldinoša, agresīva vai profesionālajai rūpībai neatbilstoša komercprakse ir visos gadījumos uzskatāma par negodīgu un negodīgas komercprakses gadījumā patērētājam ir tiesības prasīt cenas samazinājumu, līguma atcelšanu ar samaksātās summas atmaksu, kā arī kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīts patērētājam; 

• Patērētāja tiesības uz ekonomisko interešu aizsardzību 

  • ja neizdodas atrisināt strīdu ar komersantu, patērētājam ir tiesības vērsties pēc palīdzības Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) vai pie attiecīgās jomas ārpustiesas strīdu risinātāja; 

  • ja PTAC sniegtā palīdzība nesasniedz rezultātu, patērētājam ir tiesības vērsties Patērētāju strīdu risināšanas komisijā; 

  • patērētājam līdzīgi kā B2B darījumos jebkurā gadījumā ir tiesības vērsties tiesā, tai skaitā saskaņā ar procedūru par maza apmēra prasībām.