Par Tuvo Austrumu militārā konflikta ietekmi uz Latvijas ceļu infrastruktūras objektiem un izmaksu indeksāciju

Ekonomikas ministrija atbilstoši Ministru prezidentes 2026.gada 17.marta rezolūcijai ir izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu Par Tuvo Austrumu konflikta saasināšanās ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību (25-TA-754, (IP)), kas satur izvērstu informāciju par militārā konflikta izraisītām globālām izmaiņām, t.sk. naftas un naftas produktu pieejamības problēmām un sadārdzinājumu, kā arī to ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un ceļu infrastruktūras projektiem.

Lai izvērtētu nepieciešamo rīcību risku mazināšanai ceļu infrastruktūras attīstības projektos, ir jāņem vērā, ka Ministru kabineta 2022.gada 5.julija noteikumi Nr. 419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” paredz pienākumu publiskajā būvdarbu līgumā, kura izpildes termiņš pārsniedz vienu gadu, iekļaut būvdarbu līgumcenas indeksācijas noteikumus, kuros cita starpā paredzēts, ka indeksācijas rezultātā radušās līgumcenas izmaiņas vienmēr ir precīzi jāapzīmē par indeksācijas izraisītām līgumcenas izmaiņām. Regulējums ir attiecināms uz visiem publiskiem iepirkumiem, kas ir izsludināti ar 2023.gada 1.janvāri. Minētais regulējums ir pieņemts, ņemot vērā Krievijas militārās agresijas Ukrainā radīto satricinājumu publiskajos infrastruktūras projektos, kā arī agresijas sakarā gūtās atziņas, ar mērķi publiskajos iepirkumos radīt mehānismu abu līgumslēdzēju pušu elastīgai iespējai reaģēt uz ārējiem līgumsaistību izpildi negatīvi ietekmējošiem apstākļiem. Tādējādi, primāri būtu vērtējams, vai pušu starpā noslēgtā līguma noteikumi ir pietiekams instruments, lai mazinātu Hormuza šauruma ierobežojumu radīto ietekmi.

Savukārt, ja publiskajā būvdarbu līgumā nav ietverti noteikumi par līgumcenas indeksāciju, vai ir paredzēts, ka indeksācija netiek piemērota, vai indeksācijas noteikumi nav pietiekami risku mazināšanai, Ekonomikas ministrijas skatījumā, militārā konflikta rādīto seku minimizēšanai un situācijas normalizēšanai publiskās infrastruktūras attīstības projektā var izmantot Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par situāciju būvniecības nozarē saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā un nepieciešamajiem risinājumiem publisko investīciju projektos”[1] ietverto juridisko analīzi par pasūtītāju tiesībām publiskajos iepirkumos veikt līguma grozījumus. Izmaksu indeksācijai var izmantot ministrijas izstrādātās “Vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību”[2], tās attiecīgi pielāgojot un piemērojot esošajai situācijai. Šobrīd notikumi Hormuza šaurumā, kas būtiski destabilizējuši globālos enerģijas tirgus, izraisot straujas cenu svārstības un piegādes ķēžu traucējumus, publisko iepirkumu regulējuma ietvaros būtu pielīdzināmi notikumiem 2022. gada februārī, kad Krievija uzsāka karadarbību Ukrainā, radot līdzīgus satricinājumus ekonomikā un būvniecības nozarē. Ekonomikas ministrija uzskata, ka šobrīd ir izveidojusies ārkārtēja situācija, kas kvalificējama par “iemeslu, kuru pasūtītājs iepriekš nevarēja paredzēt” Publisko iepirkumu likuma 61.panta trešās daļas 3.punkta izpratnē, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likuma 66.panta trešās daļas 3.punkta izpratnē un Publiskās un Privātās partnerības likuma 63.panta trešās daļas 3.punkta izpratnē, un kas attiecīgi uzskatāma par pietiekamu pamatu būtisku grozījumu veikšanai publiskajos būvdarbu līgumos.

Būtiskus grozījumus publiskā būvdarbu līgumā var veikt tikai pusēm savstarpēji vienojoties. Tie ir pieļaujami vienīgi gadījumos, kad militārā konflikta Tuvajos Austrumos radītā izejvielu vai būvizstrādājumu nepieejamība vai būtisks cenu pieaugums tieši ietekmē līguma saistību izpildi, un tas ir pienācīgi pamatots ar objektīviem pierādījumiem.

Pasūtītājam, lemjot par grozījumu veikšanu, jāvadās pēc samērīguma un izdevīguma principiem, izvērtējot, vai grozījumi ir nepieciešami būvniecības ieceres īstenošanai un vai ieguvums no tiem pārsniedz riskus, kas rastos, grozījumus neveicot. Šie nosacījumi attiecināmi arī uz vēl nenoslēgtiem iepirkuma līgumiem, ja to izpildi objektīvi ietekmē minētā konflikta sekas. Ekonomikas ministrija uzsver, ka risinājums katrā konkrētajā gadījumā ir rodams pušu savstarpējās sarunās.