#82 | 2024.gada aprīlis
Pēc ekonomikas straujas atkopšanās no Covid-19 pandēmijas krīzes 2021.gadā, izaugsme Latvijā 2022.gadā palēninājās līdz 3%. Ekonomikas attīstību 2022.gadā būtiski ietekmēja Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisītie piegāžu ķēžu pārrāvumi, energoresursu un pārtikas dārdzības izraisītais inflācijas kāpums, kā arī globālā pieprasījuma samazināšanās.
2022.gada 1.pusgadā vēl pilnā apmērā nebija jūtamas kara sekas. Ekonomika pieauga par 5,4%, salīdzinot ar 2021.gada 1.pusgadu. Kāpumu ietekmēja zemā bāze 2021.gada sākumā un pakāpeniska Covid-19 ierobežojumu atcelšana. Tomēr 2.pusgadā izaugsme gada griezumā samazinājās līdz 0,8%, pasliktinoties eksporta importa saldo bilancei un samazinoties privātā patēriņa un investīciju pieauguma tempiem.
2023.gadā ekonomikas attīstību turpināja ietekmēt ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība, augstās cenas un banku procentu likmju celšanās. IKP samazinājās par 0,3%. Gada otrajā pusē IKP kritums bija lielāks nekā gada pirmajā pusgadā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 4.ceturksni, 2023.gada 4.ceturksnī IKP samazinājās par 0,5%. Kopumā 2023.gadā saruka privātais patēriņš, eksports un imports, bet pieauga valsts patēriņš un investīcijas.
2024.gadā ekonomika sāks pieaugt nedaudz straujāk. Starptautiskās institūcijas prognozē, ka Latvijas lielākajos eksporta tirgos 2024.gadā ekonomika augs, kas pozitīvi ietekmēs valsts eksporta iespējas. Reālajai algai atsākot pieaugt, sagaidāms, ka atsāks augt arī privātais patēriņš. ES fondu programmu īstenošana pozitīvi ietekmēs investīciju dinamiku. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2024.gadā IKP pieaugums varētu sasniegt 1,8%.