Informācija uzņēmumu noturībai krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā

Katra uzņēmuma būtiskākais ieguldījums ir nodrošināt sava uzņēmuma darbības nepārtrauktību, ciktāl tas noteiktajos apstākļos vien ir iespējams. Funkcionējoša uzņēmējdarbības vide, finanšu stabilitāte un starptautiskā tirdzniecība ir pamats sabiedrības noturībai. Uzņēmums, kas spēj darboties apdraudējuma apstākļos, ir labāk sagatavots arī pandēmijām, dabas katastrofām un citām krīzes situācijām.

Ne visi zemāk uzskaitītie pasākumi attieksies uz katru uzņēmumu, bet ieteicams tos izvērtēt attiecībā uz savu uzņēmumu.

Uzņēmuma noturība

Apdraudējumi ir daudzveidīgi: pieaug hibrīddraudi, kiberuzbrukumi un ietekmes operācijas. Ikvienam ir jābūt gatavam tam, ka krīzes situācijās vai kara gadījumā drošības vide var strauji pasliktināties.

Latvijā ir izstrādāti pasākumi valsts visaptverošajai aizsardzībai, lai veicinātu sadarbību, apmācību un plānošanu, reaģējot uz plašiem un komplicētiem apdraudējumiem, ar kuriem var saskarties sabiedrība. 

• Līdzīgi katram uzņēmumam, īstenojot savas noturības plānošanu, ir jāizstrādā rīcības šādām situācijām:

  • elektronisko maksājumu un sakaru traucējumi

  • elektroapgādes pārtraukumi dienām, nedēļām vai mēnešiem

  • degvielas un enerģijas pieejamības ierobežojumi

  • ārējās tirdzniecības traucējumi un izejvielu trūkums

  • transporta sistēmu darbības traucējumi

  • darbinieku grūtības nokļūt darbā

• Attiecībā uz savu uzņēmumu:

  • identificējiet uzņēmuma funkcijas/procesus, kuri jānodrošina noteiktā līmenī

  • izstrādājiet uzņēmuma iekšējās rīcības gadījumiem, ja darbinieki nevar ierasties darbā

  • izstrādājiet uzņēmuma iekšējās procedūras krīzes situāciju pārvaldībai

  • izvērtējiet uzņēmuma digitālo datu un fizisko dokumentu aizsardzību

Uzņēmuma darbības nepārtrauktība

Valsts un sabiedrība nedrīkst būt atkarīga no tūlītējas ārējas palīdzības, improvizācijas vai veiksmes. Tādēļ uzņēmumiem:

• jāplāno sava uzņēmuma noturība un darbības nepārtrauktības nodrošināšana

• jāgatavojas smagākiem apstākļiem nekā ir bijusi iepriekšējā pieredze citās krīzes situācijas

• jāņem vērā, ka miera laiks ir gatavošanās laiks krīzes situācijām, nevis pasivitātes periods

Vispirms izvērtējiet, kādas sekas uzņēmuma darbības un piegāžu pārtraukums varētu radīt gan jūsu uzņēmumam, gan sabiedrībai kopumā. 

• Darbības nepārtrauktība jānodrošina, veicot šādus pasākumus:

  • kartējiet savus darbības procesus (visu būtisko darbību, procesu un resursu strukturēts apraksts) un nosakiet riska līmeni, kuru esat gatavi pieņemt

  • identificējiet uzņēmuma kritiskās atkarības, piemēram, personālu, elektroapgādi, transportu u. c. Tāpat identificējiet ar šīm atkarībām saistītos riskus, analizējiet piegādātājus, kā arī piegādes un izplatīšanas ķēdes

  • ieviesiet pasākumus uzņēmuma darbības stiprināšanai. Tas var ietvert alternatīvu elektroapgādes avota nodrošināšanu, kritiski svarīgu resursu uzkrāšanu, galveno zināšanu un kompetenču nodošanu, darbības nepārtrauktības plānu izstrādi vai alternatīvu risinājumu izstrādi informācijas tehnoloģiju sistēmu un kritiski svarīga tehniskā aprīkojuma pārvaldībai.

Darbinieku resursi

Visas uzņēmuma darbības ir atkarīgas no darbinieku spējas vadīt krīzes situācijas. Jāņem vērā, ka krīzes situācijās var būt apgrūtināta darbinieku nokļūšana darba vietās.

Lai būtu sagatavoti, nepieciešams analizēt un izvērtēt, kādi personāla resursi un prasmes ir nepieciešamas uzņēmuma darbības nodrošināšanai ārkārtas apstākļos.

• Plānošanas gaitā izvērtējiet:

  • kādas ir uzņēmumam kritiski nepieciešamās darbinieku pozīcijas vai funkcijas

  • kuri darbinieki būs pieejami

  • kuriem darbiniekiem ir jābūt klātienē darba vietā, bet kuri var veikt savus pienākumus attālināti

  • kāds ir nepieciešams darbinieku skaits konkrētu uzdevumu veikšanai

  • vai ir nepieciešams iesaistīt papildu ārējos personāla resursus?

Darbinieku pieejamību jāizvērtē, ņemot vērā, ka darbiniekam var būt nav noteikti uzdevumi valsts aizsardzībā (piem., dienests zemessardzē, rezerves karavīrs u.tml.).

Krīzes situāciju pārvaldības spējas

Krīzes situācijas vai valsts apdraudējums ietekmēs jūsu uzņēmumu vairākos līmeņos. Jums var būt nepieciešams pielāgot vadības, organizācijas un prioritāšu noteikšanas pieeju. Ņemiet vērā, ka cilvēki reaģē atšķirīgi – trauksme var ietekmēt gan uzvedību, gan darbinieku ierašanos darbā. Ar skaidru komunikāciju jūs varat mazināt baumu izplatīšanos un samazināt satraukumu. 

Ar skaidru un aktuālu ārkārtas situāciju rīcības plānu uzņēmums būs labāk sagatavots turpmāko krīžu pārvarēšanai. Veiciet regulāras apmācības, lai pārliecinātos par spēju rīkoties dažādās situācijās.

• Īpašu uzmanību pievērsiet šādiem aspektiem:

  • izveidojiet krīzes vadības modeli ar skaidri noteiktām lomām attiecībā uz vadību, komunikāciju, situācijas izpratni, personāla atbildību, piegādēm, darbību un drošību

  • nosakiet, ar kuriem darbiniekiem, sadarbības partneriem jums jākomunicē un pa kuriem kanāliem

  • uzraugiet notikumus, lai spētu rīkoties savlaicīgi

  • nodrošinot kontaktpersonu sarakstus darbiniekiem, piegādātājiem, iestādēm u.c.

  • izveidojiet darba procedūras dažādiem uzdevumiem, lai nodrošinātu vienmērīgu darbu nodošanu

  • nodrošiniet alternatīvus komunikācijas kanālus un fiziskas tikšanās vietas
  • nodrošiniet iespēju saņemt publisko informāciju, piemēram, izmantojot radio ar baterijām vai cita veida alternatīvas
  • nodrošiniet visiem darbiniekiem pamata apmācības pirmās palīdzības sniegšanā, ugunsdrošībā un evakuācijas procedūrās

Rūpes par kiberdrošību

• Piekļuve informācijai ir būtisks resurss katram uzņēmumam un bieži vien kritiski svarīgs tā darbībai. Tomēr pastāv ievērojami riski, ka vērtīga informācija var nonākt nepareizās rokās.

• CERT sniedz ieteikumus drošākas IT vides izveidei.

   

Noturība pret dezinformāciju

Noturība pret dezinformāciju nozīmē psiholoģisku spēju pretoties informatīvās ietekmes kampaņām un dezinformācijai | Rokasgrāmata pret dezinformāciju. 

Jūs un jūsu uzņēmums varat stiprināt noturību, apspriežot avotu kritisku izvērtēšanu un to, kā atrast uzticamu informāciju.

• Rosiniet darbiniekus:

  • būt vērīgiem pret saturu, kas izraisa spēcīgas emocijas

  • pārliecināties, ka informāciju apstiprina vairāki avoti

  • dalīties tikai ar uzticamu avotu informāciju

• Stipriniet psiholoģisko aizsardzību, risinot šādus jautājumus:

  • Kādos veidos mūsu uzņēmums ir ievainojams pret informatīvo ietekmi un dezinformāciju?

  • Kā mēs pārvaldām ar dezinformāciju saistītos riskus?

  • Kā mēs stiprinām un uzturam uzticību attiecībās ar klientiem un partneriem?

Gatavība pielāgoties un sniegt pienesumu sabiedrībai

Ir daudz ko mācīties no iepriekšējām krīzēm un kara situācijām mūsu tuvumā. Pieredze no Ukrainas parāda, cik būtiski ir uzņēmumiem turpināt darbību pat kara laikā.

COVID‑19 pandēmija parādīja, kā daļa uzņēmumu spēja ne tikai turpināt darbību, bet arī sniegt ieguldījumu sabiedrībā. Piemēram, vairāki uzņēmumi pielāgoja savu darbību, lai nodrošinātu veselības aprūpes nozari ar dezinfekcijas līdzekļiem un aizsardzības aprīkojumu.

Sagatavojiet savu uzņēmumu būtiskiem vai ilgstošiem piegādes traucējumiem. 

• Izvērtējiet iespējas:

  • palielināt vai vienkāršot ražošanu

  • piedāvāt alternatīvus pakalpojumus

  • ražot preces, kurām var rasties deficīts

Apmācības 

Apmācības ir labākais veids (izņemot reālu notikumu), kā uzlabot krīzes situāciju pārvaldības spējas:

• īstenojiet mācības, lai identificētu problēmas vai ievainojamības uzņēmumā

• veiciniet izpratni par atbildībām un lomām uzņēmumā, sadarbojieties ar iestādēm, partneriem un klientiem