Statistikas grafiks

Šī gada novembrī mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja samazināties.  Novembrī mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās saruka par 2,7 % (pēc neizlīdzinātiem datiem), ko galvenokārt ietekmēja augstā bāze 2022. gada novembrī. Tomēr mazumtirdzniecības apjoma pieaugums ir vērojams mēneša griezumā. Novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1 % (sezonāli koriģēti dati).

Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums saruka visās lielajās preču grupās. Straujāk samazinājās degvielas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums, bet pārtikas precēm tas samazinājās mērenāk.

Novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 3,1 %. Straujākais apgrozījuma kritums bija tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 13,1 %). Mazumtirdzniecības apgrozījums strauji samazinājās arī grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā (par 8,7 %) un metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 5,5 %). Mērenāks kritums bija vērojams kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 1,8 %), farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 1,4 %) un ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 0,2 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī gada laikā strauji pieauga sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 9,3 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 6,4 %) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 4,7 %). Mērenāks kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 2 %) un pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 1,2 %).

Sadalījumā pa tirdzniecības vietām straujš apgrozījuma kāpums bija vērojams mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 7,3 %), mērenāk tas pieauga pārējā mazumtirdzniecībā ārpus veikaliem, stendiem un tirgiem (par 3,2 %), bet mazumtirdzniecībā pa pastu vai internetā tas strauji samazinājās – par 6,3 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums gada griezumā novembrī turpināja sarukt – par 1,7 %, kas bija līdzīgs kritums kā septembrī un oktobrī. Mazumtirdzniecības apgrozījums pārtikai gada griezumā sarūk jau kopš iepriekšējā gada oktobra, bet pēdējos mēnešos apgrozījuma kritums kļuvis mērenāks. Lai gan pārtikas produktu cenu straujais kāpums kopš šī gada aprīļa ir mitējies, cenu līmenis pārtikai joprojām saglabājas augsts, kas turpina ietekmēt pārtikas preču apgrozījumu.

Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums degvielas uzpildes stacijās novembrī saruka – par 3,5 %, salīdzinot ar 2022. gada novembri. To noteica cenu kāpums degvielai jūlijā-oktobrī un degvielas mazumtirdzniecības apjoma straujš kāpums iepriekšējā gada novembrī, kad degvielas cenas bija sarukušas pēc to straujā kāpuma pirmajā pusgadā.

Kopumā š.g. vienpadsmit mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījums bija par 2,8 % zemāks nekā 2022. gada janvārī-novembrī, ko lielā mērā noteica iedzīvotāju reālo ienākumu kritums, šī gada pirmajā pusē patēriņa cenu kāpumam pārsniedzot ienākumu palielinājumu un negatīvi ietekmējot mājsaimniecību patēriņu. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 4,2 %, ko ietekmēja arī pārtikas preču augstās cenas. Nepārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,3 %, ko noteica arī augstā bāze 2022. gada sākumā, kad pakāpeniski tika atcelti visi tirdzniecības ierobežojumi un mazumtirdzniecības apgrozījums ievērojami pieauga. Savukārt degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums šogad janvārī-novembrī pieauga par 1,3 %, ko ietekmēja zemāki mazumtirdzniecības apjomi iepriekšējā gada aprīlī-jūlijā augsto degvielas cenu dēļ.

Pārtikas un energoresursu cenām stabilizējoties, to negatīvā ietekme uz mazumtirdzniecības apgrozījumu pakāpeniski mazināsies. Arī pašreizējais straujais darba samaksas pieaugums, kas šobrīd jau pārsniedz inflāciju, atvieglos mājsaimniecību finansiālo situāciju, un pirktspējas pieaugums veicinās ekonomisko aktivitāti.

 

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Ieva Šnīdere

Analītikas dienesta analītiķe