Ekonomikas ministrija (EM) informē, ka no šā gada 1. novembra stājās spēkā grozījumi Būvniecības likumā, Vispārīgajos būvnoteikumus un Ēku būvnoteikumos. Grozījumi paredz efektīvāku tehnisko noteikumu un būvprojekta saskaņošanas kārtību, nodrošinot ātrāku un vienkāršāku būvniecības procesa virzību. Tāpat no 1. novembra ikvienai fiziskai personai, kas plāno būvniecību, Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) būs jānorāda plānotā būvdarbu finansējuma izcelsme.
Ar grozījumiem Ēku būvnoteikumos ikvienai fiziskai personai, kas plāno uzsākt būvniecību, Būvniecības informācijas sistēmā būs jānorāda plānotā būvdarbu finansējuma izcelsme. Šāda prasība regulējumā iekļauta, jo secināts, ka nereti būvniecību, t.sk. jaunu būvniecību, ierosina personas, kurām, atbilstoši Valsts ieņēmumu dienestam pieejamai informācijai, nav pietiekamu legālo ienākumu tāda apjoma darbiem. Lai nodrošinātu efektīvu riska algoritma darbību, nepieciešams identificēt finansējuma avotu - piemēram, darba alga, ienākumi no saimnieciskās darbības, aizdevums vai cits ienākumu avots. Norādot finansējuma avotu, nav nepieciešams minēt konkrētas summas vai sniegt kādu citu papildinformāciju.
Priekšlikums par finansēšanas avota norādīšanu ir iekļauts Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā. Prasība attiecas uz tām būvniecības iecerēm, kurām ir paredzēts būvniecības administratīvais process (būvatļauja, paskaidrojuma raksts vai paziņojums par būvniecību) un neattiecas uz tām iecerēm, kurām nav nepieciešama būvniecības dokumentācija.
Ar grozījumiem Būvniecības likumā tiek skaidri noteikts, ka sabiedrības iesaiste būvniecības procesa ietvaros ir nepieciešama tikai par būves labāku iekļaušanos apkārtējā vidē un, lai novērstu iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz sabiedrību. Šajā stadijā netiek apspriesti jautājumi, kas risināmi teritorijas plānošanas vai ietekmes uz vidi novērtējuma procesos.
Attiecībā uz tehniskajiem noteikumiem (TN) tiek paredzēts, ka to derīguma termiņš būs divi gadi. Tāpat noteikts, ka TN jāsatur tikai ar konkrēto būvniecības ieceri saistīti nosacījumi, proti, nevar tikt prasīti nesamērīgi ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā.
Teritorijas plānojuma izmaiņu gadījumā uzsāktām būvniecības iecerēm varēs piemērot iepriekšējo teritorijas plānojuma regulējumu. Tas samazinās riskus būvniecības ierosinātājam, ka ar izmaiņām teritorijas plānojumā vairs nevarēs saskaņot tādas izmaiņas būvniecības iecerē, kuras agrāk būtu bijušas iespējamas - piemēram, veicot ēkas apjoma izmaiņas, saglabāt saskaņoto autostāvvietu skaitu.
Trešās personas paskaidrojuma raksta akceptu vai atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi varēs apstrīdēt mēneša, nevis gada laikā. Tādējādi tiks saīsināts būvniecības procesu uzsākšanai nepieciešamais gaidīšanas laiks.
Ņemot vērā patvaļīgās būvniecības raksturu un potenciālo bīstamību gan būves lietotājiem, gan sabiedrībai kopumā, turpmāk patvaļīgās būvniecības novēršanu varēs ierosināt ikviens kopīpašnieks bez visu kopīpašnieku piekrišanas. Savukārt ierosināt būves nodošanu ekspluatācijā kopīpašuma gadījumā varēs arī daļa kopīpašnieku (virs 50%).
Grozījumi Vispārīgajos būvnoteikumos paredz, ka inženiertehniskos darbus (piemēram, pāļu testēšanu, teritorijas sagatavošanas, grunts pārvietošanas, būvlaukuma iekārtošanas u.tml. darbus), ja tie neskar trešo personu tiesības vai ir saņemts šo personu saskaņojums, varēs uzsākt jau projektēšanas nosacījumu izpildes laikā. Tādējādi veicinot ātrāku būvniecības procesa gaitu. Papildus tiek mainītas arī citas būvnoteikumu prasības:
- ceļu un ārējo inženiertīklu būvdarbu gadījumā izmaiņu būvprojekta saskaņošanu varēs atlikt līdz būvobjekta nodošanai ekspluatācijā;
- mainīts TN izdošanas termiņš (no 20 kalendārām dienām uz 11 darbdienām);
- būvprojekta saskaņošanas termiņa maiņa (no 30 kalendārām dienām uz 15 darbdienām) no TN izdevēju puses;
- TN izskaidrošana vai precizēšana tiks turpmāk veikta bez maksas.
Vienlaikus šā gada 1.novembrī stājas spēkā arī izmaiņas Ēku būvnoteikumos par rūpnieciski ražotajām ēkām. Turpmāk rūpnieciski ražotas ēkas ražotāja būvspeciālistam atbilstošajā projektēšanas jomas darbības sfērā būs jāizstrādā noteikta sastāva rūpnieciski ražotas ēkas tehniskā pase. Tehniskā pase tiks izstrādāta pirms ēkas piedāvāšanas tirgū, kas sniegs pircējiem nepieciešamo informāciju par ēkas atbilstību būvniecības normatīvajam regulējumam. Vienlaicīgi tā tiks izmantota būvprojekta vietā, iesniedzot to akceptēšanai būvvaldē. Papildus ir gatavojams tikai ģenerālplāns un ēkas pamatu risinājumi, kas ir atkarīgi no konkrētas novietojuma vietas.