Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022.gada aprīlī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 30,2%. Preču importa vērtība aprīlī gada griezumā pieauga straujāk – par 42,5%. Tirdzniecības deficīts aprīlī sastādīja 14,2 procentus.
“Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju, eksports arvien ir viens no galvenajiem ekonomikas attīstības dzinējiem. Eksporta vērtība palielinās praktiski visās preču pamatgrupās. Jāatzīmē, ka pastāv arī vairāki izaicinājumi – pašreizējā situācijā vienīgais risinājums uzņēmējiem ir jaunu un diversificētu izejmateriālu piegādes tirgu apgūšana, un pārorientēšanas no Krievijas uz maksātspējīgākiem rietumvalstu tirgiem,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Aprīlī gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt gandrīz visās preču pamatgrupās. Būtisku eksporta vērtības pieauguma daļu nodrošināja koksnes un tās izstrādājumu eksports. Strauji auga arī minerālo produktu, pārējo ķīmisko produktu, graudaugu kultūru un piena produktu eksporta vērtība. Vienlaikus jāņem vērā, ka šo eksporta preču grupu vērtības pieaugums daļēji ir saistīts ar strauju eksporta cenu palielinājumu. Savukārt neliela negatīva ietekme eksporta izaugsmē bija dzelzs un tērauda un dzērienu eksporta vērtības samazinājumam.
Aprīlī, straujāk kā kopējais preču eksports, gada griezumā pieauga eksports uz ES valstīm – par 38,9%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti, koksne), Igauniju (minerālie produkti, koksne), Nīderlandi (ķīmiskās rūpniecības preces), Vāciju (koksne, piena produkti), Dāniju (pārtikas rūpniecības preces) un Beļģiju (jaukti ķīmiskie produkti, koksne).
Savukārt būtiski samazinājās eksports uz NVS valstīm – par 30%. Strauji samazinājās eksporta vērtība uz Krieviju (dzērieni, mehāniskās ierīces, elektroiekārtas). Mērenāk samazinājās eksports uz Ukrainu (dzērieni, mehāniskās ierīces).
Straujš eksporta pieaugums aprīlī bija vērojams uz pārējām valstīm – par 32,7%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), ASV (koksne, jaukti ķīmiskie produkti) un Nigēriju (graudaugi).
Preču importa vērtības pieaugumu, līdzīgi kā eksportu, aprīlī gada griezumā veicināja gandrīz visas preču pamatgrupas. Tostarp īpaši strauji palielinājās minerālo produktu, lidaparātu un to daļu, koksnes, elektroierīču un iekārtu un graudaugu importa vērtība.
Kopumā gada četros mēnešos eksports pārsniedza pagājušā gada janvāra-aprīļa apjomus par 31%, bet preču imports šajā laikā bija par 41,7% lielāks nekā pirms gada.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis