Preču eksporta izaugsme augustā turpinājās, vērtībai faktiskajās cenās gada griezumā pieaugot par 10,9% – tādējādi divciparu pieaugums noturējies jau trešo mēnesi pēc kārtas. Noteicošais arvien bija eksporta pieaugums uz ES valstīm, kas apliecina pakāpenisku ārējā pieprasījuma stiprināšanos ES tirgū.
Eksporta vērtība uz ES valstīm augustā gada griezumā pieauga par 11,6%, ko veicināja eksporta pieaugums uz Lietuvu (transportlīdzekļi, farmācijas produkti), Somiju (minerālie produkti, koksne), Nīderlandi (minerālie produkti, organiskie ķīmiskie savienojumi), Igauniju (koksne) un Poliju (minerālie produkti).
Eksports uz NVS valstīm augustā gada griezumā pieauga par 10,9%, ko galvenokārt noteica farmācijas produktu eksporta vērtības pieaugums uz Krieviju par (+4,5 milj. EUR).
Par 8,7% pieauga arī Latvijas eksporta vērtība uz valstīm ārpus ES un NVS. To būtiski ietekmēja graudaugu eksporta pieaugums uz AAE un Keniju, kā arī minerālo produktu eksporta pieaugums uz Senegālu un dzelzs un tērauda eksporta vērtības pieaugums uz Turciju. Savukārt augustā samazinājās koksnes eksports uz Apvienoto Karalisti.
Augustā gada griezumā strauji – par 16,2% – pieauga arī preču importa vērtība. Pieauga imports no ES valstīm un valstīm ārpus ES un NVS, savukārt par 33% turpināja samazināties imports no NVS valstīm.
Būtisku daļu no importa vērtības pieauguma augustā turpināja nodrošināt minerālo produktu imports. Strauji auga arī elektroierīču un iekārtu, transportlīdzekļu, kā arī plastmasu un to izstrādājumu imports.
Kopumā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksports faktiskajās cenās pieauga par 7,9%, tostarp straujāk auga minerālo produktu, mehānismu un ierīču, kā arī pārtikas rūpniecības ražojumu eksports. Savukārt imports šajā laika posmā pieauga par 9,2%, ko lielākoties ietekmēja minerālo produktu un mehānismu un ierīču importa vērtības pieaugums.
Eksporta izaugsme gada nākamajos mēnešos būs atkarīga galvenokārt no ārējā pieprasījuma dinamikas ES tirgū un apstrādes rūpniecības attīstības, un pēdējo trīs mēnešu dinamika liecina, ka eksporta izaugsme kļuvusi noturīgāka un plašāka. Vienlaikus saglabājas paaugstināti lejupvērstie riski – spriedze Tuvajos Austrumos nav mazinājusies, un naftas cena jau vairākus mēnešus noturas virs 100 ASV dolāriem par barelu, uzturot augstas ražošanas izmaksas un nenoteiktību ārējā vidē. Latvijas eksports pārsvarā ir orientēts uz ES tirgu, tāpēc konflikta tiešā ietekme ir ierobežota, taču straujāk augošais imports liecina, ka augstās enerģijas cenas arvien vairāk atspoguļojas ārējās tirdzniecības bilancē.
Informāciju sagatavoja
Ekonomikas ministrijas Analītikas dienests